Automašīnu detaļu ražotājs Continental atver ražotni, kurā būs 1000 darba vietu Kauņas brīvās ekonomiskās zonas teritorijā. Tās varēja būt Latvijā

Ražošana

Vācijas kompānija Continental pagājušajā nedēļā atklāja 22 000 m2 plašo teritoriju, kur izvietotas ražošanas, administratīvās un noliktavas telpas. Līdz ar to Lietuvā ir radusies joma, kura līdz tam valstī nebija attīstīta. Ražotnes celtniecība sākās 2018. gadā. Rūpnīcā Kauņā tiks ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiks eksportēts uz Eiropas valstīm. Kompānija paziņojusi, ka pašlaik Kauņas rūpnīcā strādā 190 cilvēku no vairāk nekā desmit valstīm. Līdz 2021. gadam strādājošo skaitu plānots palielināt līdz 1000. Perspektīvā rūpnīcā plānots uzstādīt saules enerģijas paneļus un atteikties no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas.

Uzticības kredīts

«Liela diena Kauņai, un liela diena Continental. Pirms diviem gadiem mēs sākām plānot šo rūpnīcu. Mēs te neesam nejaušības dēļ, bet gan ilgtermiņa plānošanas rezultātā, lai varētu saviem klientiem piedāvāt vislabākos elektronikas produktus un pakalpojumus,» atklāšanā uzsvēra Continental valdes loceklis Nikolajs Zetcers. Viņš norādīja, ka autobūves industrijai ir uzstādīti augsti mērķi – tīra vide, inteliģenta mobilitāte un nulle auto negadījumu. «Tie nav tikai vārdi, tas ir mūsu pastāvēšanas mērķis, un uz šo mērķi mēs ejam ar jauno rūpnīcu Kauņā un produktiem, kas šeit tiks ražoti. Continental ir dibināts 1871. gadā, un visu šo laiku kompānija ir turpinājusi augt un attīstīties, ieviešot jaunus izgudrojumus un attīstot esošos, kļūstot par vienu no vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē,» skaidroja N. Zetcers. Viņš uzsvēra, ka tagad uzņēmums ir arī Lietuvā. «Vieta te ir ideāla, infrastruktūra – lieliska, kā arī mūsu vajadzībām atbilstoši izglītots darbaspēks. Esmu ļoti priecīgs, ka Continental ir šeit, un mēs ļoti uzticamies Kauņai. Ja tā nebūtu, tad mēs šeit varētu uzbūvēt nelielu, parastu ražotni, kas strādā jau ar esošām tehnoloģijām. Taču mēs šeit uzbūvējām vismodernāko ražotni, kas atbilst visaugtākajiem industrijas 4.0 standartiem. Paldies Lietuvas valdības pārstāvjiem par iespēju būt šeit – no pirmās dienas mēs Lietuvā jūtamies ļoti gaidīti un vēlami,» tā N. Zetcers.

Nākotnes ieguvumi

Continental ražotnes atklāšanā Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda pauda gandarījumu par šo rūpnīcu, kas dos darbu 1000 augsti izglītotu darbinieku, kas ir ļoti nozīmīgs pienesums gan lokālajai Kauņas ekonomikai, gan visai valsts ekonomikai kopumā, līdz ar to šī investīcija ir liels ieguvums visiem cilvēkiem. «Šī investīcija uz Lietuvu ir atnākusi ļoti zīmīgā brīdī, jo autobūves industrija atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu priekšā un gatavojas tādām lietām kā autonomā braukšana un digitalizācija, lai atbilstu mūsdienu sabiedrības prasībām,» uzsvēra kaimiņvalsts prezidents. Viņaprāt, Continental investīcijas ļaušot Lietuvai «ienirt» dziļākos ūdeņos, piedaloties tehnoloģiju attīstībā. «Neesmu pārsteigts, kāpēc šīs ārvalstu investīcijas ir nonākušas Lietuvā, – mēs varam piedāvāt mobilitāti, rūpniecībai piemērotus reģionus, izcilu infrastruktūru un inženieru kompetenci. Kauņa ir ideāli piemērota vieta autobūves ražotnēm un ar tām saistītiem uzņēmumiem. Continental ir liels un stabils tirgus spēlētājs un rādīs ceļu citiem ražotājiem,» tā G. Nausēda. Viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums, izvēloties Kauņu savām investīcijām, nebūs vīlies. «Lietuva attīstās par augsta līmeņa ražošanas valsti un vienmēr vadās pēc augstākajiem standartiem. Mūsu valsts ir pazīstama ar savu stabilo politisko vidi, kas ir ļoti svarīgi jebkura uzņēmuma ilgtspējīgai izaugsmei,» piezīmēja G. Nausēda.

«Bieži dzirdam jautājumu – ko lietuvieši darīja citādāk nekā pārējās valstis, lai piesaistītu šādas investīcijas? Es gribu teikt lielu paldies Continental, jo, pateicoties jums, mēs valdībā ļoti labi pārzinām Lietuvas infrastruktūru. Mēs zinām precīzi, kuras ielas tiks paplašinātas un kurās vietās ceļi tiks uzbūvēti no jauna jau tuvākajā nākotnē,» sacīja Lietuvas ekonomikas un inovāciju viceministrs Marius Skuodis. Viņš uzsvēra, ka rīkosies un darīs visu, lai šādi investori te justos kā mājās.

Izvēles kritēriji

Interesanti, ka Continental ražotnes dislokācijai vērtēja vairākas valstis un varēja izvēlēties arī Latviju. «Pēc vispārējiem kritērijiem mēs sākotnēji izvērtējām visu Eiropu. Tas bija kopējais Kauņas piedāvājums, kas mums lika izšķirties par labu tieši šai vietai, jo sevišķi loģistikas un kvalificēta darbaspēka piedāvājums, arī aktīvā Invest Lithuania iesaistīšanās un iestāžu izpalīdzīgums,» par to, kāpēc izvēlēta tieši Kauņa, žurnālam AHKBalt Magazin (jau 2018. g.) skaidroja Continental Automotive Lithuania izpilddirektors Šaians Ali. Viņš uzsvēra arī noskaņojumu Lietuvā. «Man ir sajūta, ka šejienes cilvēki ir izsalkuši, grib kaut ko ietekmēt. Es jūtu, ka cilvēki šeit tiešām grib attīstīt autobūves industriju,» tā Š. Ali.  

Skaudra realitāte

«Ar baltu skaudību raugos uz dienvidu kaimiņvalsts iespēto,» Continental ražotnes atklāšanu vērtē Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš piekrīt, ka šī ražotne varēja būt arī Latvijā, bet diemžēl tā ir Lietuvā. «Eirostat jau to skaudri parāda,» uz jautājumu par iespējamiem klupšanas akmeņiem šādu investoru piesaistē atbild V. Rantiņš, atsaucoties uz sarunu ar Vācijas uzņēmējiem. Viņš ar nožēlu atzīst, ka iztrūkst politiskās gribas un arī vēlmes uzņemties atbildību un cīnīties par vēlamu investoru piesaisti. «Lietuva spēj piesaistīt lielus investorus, bet Latvija paliek «jaņos»,» skaudri secina V. Rantiņš. Viņam piekrīt vēl vairāki aptaujātie, norādot, ka bez darba vietu radīšanas šeitpat, Latvijā, nav iespējams perspektīvā cerēt uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem (ja vien netiek paaugstinātas to likmes vai atņemti kādi atvieglojumi), savukārt cilvēkiem jādodas peļņā uz ārzemēm. Vēl vairāk – tika norādīts, ka Latvija nespēj konkurēt ar citām valstīm, kuras, pat neraugoties uz nelabvēlīgiem blakusfaktoriem, spēj piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas un tādējādi radīt darba vietas. Latvijā tā vietā vairāk notiekot pretējais – savu cilvēku atdošana uz ārzemēm, tādējādi stutējot šo valstu tautsaimniecību. Savulaik Latvijā bija ideja par stratēģisko investīciju (lielāku par 50 milj. eiro) projektu portfeļa izveidi, bet līdz šim par šādu investoru (kuri būtu uzsākuši šāda mēroga projektus) piesaisti nav ziņu.

To, ka Lietuva turpina piesaistīt salīdzinoši lielus investīciju projektus, liecina ziņu aģentūras LETA pagājušās nedēļas nogales ziņa par Vācijas kokšķiedras plākšņu ražošanas kompānijas Homanit Holding plānu Lietuvā investēt 100 miljonus eiro. Drīzumā tiks uzsākts rūpnīcas projektēšanas darbs un gaidāms, ka būvniecība Viļņas pievārtē sāksies nākamā gada beigās. Plānots, ka 40 ha teritorijā uzceltajā rūpnīcā būs 440 darbavietu. 

Atšķirīga pieeja

«Lai Latvija piesaistītu tādus investorus kā Continental, ir jābūt gataviem darīt visu, kas nepieciešams,» veiksmes formulu nosauc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs un bijušais domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņaprāt, būtiskākais ir atšķirīgas valstu stratēģijas ārvalstu investoru piesaistīšanā – «Latvijā ir fokuss uz biznesa vidi, kuru vērtē pēc atrašanās Dooing business novērtējuma tabulās komplektā ar retoriku par «labi izglītotu darbaspēku», un tad tiek gaidīta ārvalstu investoru «atnākšana», savukārt tāda valsts kā Lietuva proaktīvi meklē potenciālos ārvalstu investorus, vienlaikus cenšoties saprast, kas konkrētajam investoram ir vajadzīgs, ko viņš vēlas, kādas citas alternatīvas vietas. Tiek vērtēts, kas ir šo konkurentu stiprās un vājās puses un kas jāizdara, lai investors ieguldītu tieši Lietuvā,» starpību rāda V. Dombrovskis. Viņš atzīst, ka šāda pieeja dod salīdzinoši labus rādītājus ārvalstu investoru piesaistē ne tikai Lietuvai. «Ja nostāja ir tāda, ka teju vai visi ārvalstu investori raujas ieguldīt Latvijā un mēs tikai lemsim, kurš no tiem patīk un kurš ne, kuram ļausim kaut ko ieguldīt un kuram ne, tad par tādu būtisku ārvalstu investīciju piesaisti var tikai sapņot,» norāda V. Dombrovskis. Viņš atgādina, ka speciālās ekonomiskās zonas esamība (ar zemi un visu nepieciešamo infrastruktūru – elektrību, gāzi, ūdeni, komunikācijām) ir priekšnosacījums nr.1, lai vispār varētu piesaistīt būtiskas investīcijas apstrādes rūpniecībā. «Kas Latvijā par speciālajām ekonomiskajām, zonām vispār atbild? Ekonomikas ministrija!? Nē! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Vai kāds vispār vērtē, vai Latvijā esošo speciālo ekonomisko zonu piedāvājums ir konkurētspējīgs ar konkurentiem Lietuvā vai Polijā?» jautājumu gūzmu rāda V. Dombrovskis.

Ieguldījumi turpināsies

Savukārt līdz 2021. gada vidum Continental Lietuvā plānojot uzbūvēt arī jaunu plastmasas liešanas cehu. Continental rūpnīcā Kauņas brīvajā ekonomikas zonā plāno piecu gadu laikā investēt 95 miljonus eiro, tādējādi tās būs lielākās investīcijas Lietuvas apstrādes rūpniecībā 20 gadu laikā. Vācijas riepu un  automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja Continental apgrozījums pērn bija 44 miljardi eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2017. gadā, savukārt peļņa sarukusi par 2,9% un pērn bija 2,9 miljardi eiro. 60 pasaules valstīs Continental strādā 243 000 cilvēku.