Jauninājumi Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Dažāda līmeņa inovācijas

Runājot par konkrētām idejām un jauninājumiem, S. Muižniecei-Brasavai grūti nosaukt tikai dažas nesenākās inovācijas, jo katram uzņēmumam, sākot ražot jebkuru nebijušu produktu, tā ir inovācija, jo tiek ieguldīti būtiski līdzekļi ražošanas procesu nodrošināšanai.

«Vienam uzņēmumam tā ir inovācija uzņēmuma līmenī, citam – valsts, bet vēl citam – Eiropas mērogā, iekļaujot eksporta tirgu. Piemēram, pēdējā gada laikā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē esam izstrādājuši virkni zivju produktu, kur kā izejviela tiek izmantotas brētliņas, rezultātā iegūstot sešu grupu dažādus produktus, piemēram, zivju desas, kulinārijas izstrādājumus, panētus un nepanētus zivju pusfabrikātus, zivju makaronus, miltu konditorejas izstrādājumus ar zivju masas pildījumu. Izstrādājot visus šos produktus, galvenais uzsvars likts uz vietējā resursa izmantošanu un atbilstošas struktūras un krāsas izejvielu gatavošanas tehnoloģisko risinājumu iz- strādi,» viņa teic.

Vēl S. Muižniece-Brasava izceļ gatavo ēdienu tehnoloģisko risinājumu izstrādnes, kā rezultātā ir izstrādāti produkti ar pagarinātiem realizācijas termiņiem, tos uzglabājot istabas temperatūrā, kā arī dažādu veidu batoniņi, želejas, želejkonfektes, dārzeņu, augļu un pākšaugu čipsi.

Runājot par lielākajām pēdējā laika pārtikas inovācijām Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedru vidū, tā izpilddirektors Kristaps Ročāns piemin SIA Aloja-Starkelsen proteīnu produktu no bioloģiskajiem pelēkajiem zirņiem un pupiņām, kas domāts kā pārtikas sastāvdaļa un izejviela vegāniem un veģetāriešiem domātiem produktiem. «Tas ir pilnīgi jauna tipa produkts ar lielu tirgus potenciālu. Tam ir iespēja aizvietot sojas proteīnu, to iespējams izmantot visdažādākajās jomās, aizstājot, piemēram, tradicionālos miltus vai dzīvnieku izcelsmes proteīnus,» viņš teic. Vēl no klastera biedriem K. Ročāns izceļ Very Bery specializētos bērniem domātos dabīgos dzērienus, Valmiermuižas alus bezalkoholiskos dzērienus, Vides risinājumu institūta un SIA Field&Forest bioloģiski sertificēto ārstniecības augu izpēti un ražošanu, kas izmantojami kā sastāvdaļa gan pārtikas, gan kosmētikas ražošanā.

Sadarbojas biežāk

«Latvijas patērētājs ir kļuvis daudz prasīgāks un izvēlīgāks pārtikas produktu iegādē, kā rezultātā uzņēmumam nepārtraukti jāstrādā pie inovācijām,» akcentē D. Krieviņa. Viņa novērojusi tendenci sadarbībai starp pārtikas uzņēmumiem un pētniecības institūcijām, kopā izstrādājot nebijušus un augstvērtīgus produktus. Arī mājražotāji ir radoši un pašu spēkiem izstrādā augstvērtīgus produktus. Salīdzinot situāciju pirms desmit gadiem un šodien, S. Muižniece-Brasava teic, ka uzņēmīgu cilvēku, kuri vēršas LLU ar vēlmi izstrādāt inovatīvus produktus, kļūst vairāk. «Priecē, ka ir aizvien vairāk uzņēmēju, kuri jau precīzi zina savas vēlmes, mērķauditoriju un valstis, kuru eksporta tirgu tie vēlas iekarot,» viņa saka.

Runājot par to, kuros virzienos pārtikas inovāciju jomā Latvija ir spēcīgākā, D. Krieviņa izceļ gan tradicionālās pārtikas apakšnozares – graudkopību, pienkopību, augļkopību un dārzeņkopību –, gan ekoloģiskās pārtikas un nišas produktu izstrādi. «Tradicionālo pārtikas apakšnozaru uzņēmumi fokusējas jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešanā, ražošanas procesu optimizācijā, jaunu produktu ieviešanā, biežāk akcentu liekot uz bioloģiskās pārtikas produktu ražošanu un pārstrādi, bet ekoloģiskās un nišas pārtikas produktu piedāvātāji pārsvarā ir mājražotāji un mikrouzņēmumi, kuri ir ļoti aktīvi un radoši tieši jaunu produktu izstrādē,» viņa raksturo.

D. Krieviņa spriež, ka lielākās inovācijas pārtika nozarē ir tapušas, uzņēmējiem sadarbojoties ar Latvijas zinātniekiem. Viņa īpaši izceļ divus – graudaugu pārslas Milzu! un dārzeņu biezeni bērniem Rūdolfs. Pēc SIA Milzu! pieprasījuma LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieces Ilga Gedrovica un S. Muižniece-Brasava izstrādāja zinātniski pamatotas, ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas, pārbaudot dažādu izejvielu piemērotību konkrētā produkta izgatavošanai un atrodot optimālo tehnoloģisko risinājumu. Savukārt pie dārzeņu biezeņa bērniem Rūdolfs izstrādes strādāja gan LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes, gan Dārzkopības institūta pētnieki, pārbaudot Latvijā audzētu augļu, ogu un dārzeņu šķirnes, atlasot piemērotākās, izstrādājot receptūras un veicot produktu kvalitatīvo īpašību testēšanu optimālā uzglabāšanas laika noteikšanai. «LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieki nepārtraukti izstrādā jaunus produktus, tehnoloģiskos risinājumus un veic pētījumus pārtikas nozarē sadarbībā ar mazākiem un lielākiem uzņēmumiem. Viena no pēdējām novitātēm ir Baltijas anšovi eļļā un pastas Baltijas anšovi tehnoloģiju un receptūru izstrāde no Baltijas brētliņām, kas ir analogs tradicionālajiem itāļu anšovu konserviem eļļā,» teic D. Krieviņa.

Pēdējos gados mājražotāji un jauni uzņēmumi izstrādā inovatīvus produktus ar saviem resursiem bez zinātnieku piesaistes. Kā vienu no piemēriem viņa min mājražotāju MārLapiņi, kas katru gadu izstrādā kādu jaunu produktu no mārrutku saknes. Šogad tas ir mārrutku etiķis ar čili un sinepes ar avenēm. «Vēl viens inovatīvas ģimenes uzņēmums ir Diamonds Food Group, kas piedāvā plašu bezglutēna un bezlaktozes konditorejas un kulinārijas izstrādājumu sortimentu – deserta tortes no kabačiem, bietēm, ķirbjiem un burkāniem, turklāt produkcijā tiek izmantoti tikai Latvijā auguši dārzeņi un ogas,» stāsta D. Krieviņa.

Attīstās funkcionālā pārtika

K. Ročāns spriež, ka pēdējos gados visvairāk inovāciju redzamas uzņēmumos, kas fokusējas uz eksporta tirgu. «Attīstās arī funkcionālās pārtikas virziens, strauji aug veģetāro un veselīgo produktu aktualitāte,» viņš saka. Tam piekrīt S. Muižniece-Brasava – uzmanība tiek pievērsta funkcionālajai pārtikai un pēc iespējas plašākai vietējo un arī bioloģiskas izcelsmes resursu izmantošanai. «Latvijas stiprā puse ir nišas produkti – bioloģiskie produkti un funkcionālā pārtika, jo cilvēki ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē vairāk sāk domāt par veselīgāku dzīvesveidu, ilgtspējīgiem risinājumiem un eksportspējīgiem produktiem,» saka S. Muižniece-Brasava.

K. Ročāns papildina, ka daudzi uzņēmumi orientējas uz bioloģiski sertificētu produktu ražošanu un ilgtspējību visdažādākajos aspektos, tostarp ražojot videi draudzīgākus produktus gan no ražošanas cikla viedokļa, gan iepakojuma ziņā. Pēc tādiem ir augošs pieprasījums.

Pēdējo desmit gadu laikā vērojama tendence, ka aizvien vairāk patērētāji vēlas iegūt inovācijas ne tikai taustāmu gala produktu veidā, bet arī meklē inovatīvus risinājumus tehnoloģiju pilnveidošanai gan ražošanas procesos, gan iepakojuma jomā, piekrīt S. Muižniece-Brasava.

Mūsdienās uzņēmumiem nepieciešama spēja digitalizēt un automatizēt ražošanas procesus, lai saglabātu konkurētspēju, uzskata K. Ročāns. Tas nozīmē, ka arvien biežāk lauksaimniecībā izmanto viedos risinājumus, tostarp sensorus augsnē, lai optimizētu mēslojuma izmantošanu. Tas ļauj efektivizēt ražošanu un kāpināt produktivitāti. Nepieciešams arī meklēt jauna tipa iepakojuma materiālus, lai samazinātu plastmasas un metāla patēriņu.

Jaunas olbaltumvielas

«Pēdējos gados aktuālāki kļūst produkti ar paaugstinātu proteīnu (olbaltumvielu) un šķiedrvielu saturu, kuri ražoti, izmantojot augu valsts izcelsmes izejvielas. Vadoties pēc pasaules tendencēm, arī Latvijā aizvien plašāk tiek izmantoti pākšaugi, tos patērētājiem piedāvājot gan uzkodu, gan veģetārās pārtikas veidā. Populāri kļūst arī augu valsts izcelsmes proteīniem bagāti dzērieni un piena proteīna dzērieni. Būtisku lomu ieņem produkti ar samazinātu sāls, cukura un tauku daudzumu,» stāsta S. Muižniece-Brasava. Aktuāli ir kļuvis iespēju robežās samazināt konservantu lietošanu, tos aizstājot ar dabīgas izcelsmes aktīvās vielas saturošiem augiem.

Tā kā pieprasījums pēc pārtikas turpina pieaugt, globāli palielinās pieprasījums pēc dažāda tipa jauniem proteīniem un šķiedrvielām. Tiek izmantoti jauni augu izcelsmes proteīni, tiek meklētas iespējas ražot un izmantot arī insektu olbaltumvielas, piebilst K. Ročāns. Ir arvien vairāk piemēru, kā pārtikā izmantot jūraszāles un aļģes. S. Muižniece-Brasava gan pauž, ka netradicionālajai pārtikai jeb t.s. nākotnes pārtikai, kur proteīnus iegūst no kukaiņiem un sliekām, Latvijas patērētājs šobrīd vēl nav gatavs, tomēr kā eksportprecei tai varētu būt noiets.

Bezatlikumu tehnoloģija

Kopumā vērojami centieni pēc iespējas plašāk izmantot visu augu un dzīvnieku biomasu, piemēram, arī zivju spuras un astes. «Jebkuri ražošanas procesā radušies atkritumi ir blakus produkti, kas izmantojami jaunu produktu ražošanā. Arī uzņēmumi Latvijā meklē, kā efektīvāk izmantot ražošanas blakusproduktus. Piemēram, bieži vien, pārstrādājot dārzeņus, mizas var pārstrādāt kā lopbarību vai mēslojumu, bet no tām var iegūt jaunus ķīmiskos savienojumus, kas izmantojami kā jauni produkti. Vajadzīgs liels zinātniskais un tehnoloģiskais darbs, lai tradicionālajiem pārtikas ražošanas blakusproduktiem radītu pievienoto vērtību,» uzsver K. Ročāns. Šāda mēroga inovācijās nepieciešama pārrobežu sadarbība, lai no partneriem ārzemēs piesaistītu zināšanas. Viņš uzsver, ka sadarbība var palīdzēt padarīt vietējos uzņēmumus efektīvākus, ieviest aprites ekonomikas principus, iegūt lielāku pievienoto vērtību, kā arī attīstīt jaunus produktus.

«Domājot aprites ekonomikas kontekstā, izmantojot inovācijas, ir iespējams vienu produktu ražošanas procesā radušos blakusproduktus izmantot kā resursu citu produktu radīšanā, tādējādi pietuvinoties bezatlikumu tehnoloģijai,» norāda S. Muižniece-Brasava.