Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

Finanses

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Pamet nozari

Pēc Lursoft rīcībā esošajiem datiem, 58 veselības aizsardzības nozarē strādājošiem uzņēmumiem patlaban uzsākts likvidācijas process, kas skaidrojams ar sarūkošo Latvijas iedzīvotāju skaitu un, iespējams, to cilvēku, kuriem nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, mazajiem ienākumiem. To vidū ir arī atsevišķi uzņēmumi, kuri vēl pagājušajā gadā veikuši saimniecisko darbību. Tostarp AS EZRA-SK Rīgas slimnīca Bikur Holim, kas reģistrēta tālajā 1992. gadā, bet augustā akcionāri pieņēmuši lēmumu par slimnīcas likvidāciju. Lai gan 2018. gadā apgrozīti 1,19 milj. eiro, tās peļņa jau 2015. gadā sākusi strauji samazināties, un gan 2017., gan 2018. gads aizvadīts ar zaudējumiem (pērn tie sasnieguši 384,39 tūkst. eiro). Vēl 2017. gadā AS EZRA-SK Rīgas slimnīca Bikur Holim aprūpēja 1150 slimniekus stacionārā, 1010 – dienas stacionārā, bet ambulatorajā un diagnostikas nodaļā 2017. gadā reģistrēti 19 020 apmeklējumu. Vēl viens piemērs ir zobu higiēnists, kura apgrozījums 2018.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pat nedaudz pieaudzis, sasniedzot 47,09 tūkst. eiro, un augusi gan uzņēmuma likviditāte, gan arī rentabilitāte. Šogad jūlijā uzņēmumam uzsākts likvidācijas process. Lursoft izziņā esošā informācija rāda, ka zobārstu praksei nav bijuši ne nodokļu parādi, ne arī maksātnespējas process. Starp nozares uzņēmumiem ir arī 30, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība. Pēc Lursoft rīcībā esošajiem datiem, lielākā daļa no tiem pēdējos gados nav iesnieguši gada pārskatus, kas mudina domāt, ka to saimnieciskā darbība nav bijusi aktīva, tāpēc, atsijājot šādus uzņēmumus no ekonomiski aktīvajiem, Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par to saimnieciskās darbības apturēšanu.

Latgales fenomens

Lursoft pētnieki secinājuši, ka Latgale, kura parasti pārējo reģionu konkurencē dažādos uzņēmumu TOP pēc apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita rādītājiem paliek pēdējā vietā, veselības iestāžu TOP pēc finanšu rādītājiem turas līdzās Pierīgai. Latgalē reģistrētās veselības iestādes 2018. gadā apgrozījušas 80,4 milj. eiro, kas ir vien par 7,49 milj. eiro mazāk nekā apgrozījušas Pierīgā reģistrētās iestādes. Jāņem vērā, ka Latgalē reģistrētās slimnīcas, poliklīnikas un pārējās medicīnas iestādes pērn veidojušas 8,15% no nozares kopējā apgrozījuma, kamēr Kurzemes – 7,06%, Zemgales – 6,39%, bet Vidzemes – 5,37%. Latgale sarakstā izkārtojusies blakus Pierīgai, neskatoties uz to, ka šajā reģionā reģistrēto veselības aizsardzības uzņēmumu, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, ir vismazāk – 126. Tajā pašā laikā vienpadsmit no šiem uzņēmumiem pagājušajā gadā katrs apgrozījuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Lielākā medicīnas iestāde – Latgales SIA Daugavpils reģionālā slimnīca, kas pēc darbinieku skaita ir ceturtā lielākā Latvijā. Pēc Lursoft pieejamā slimnīcas pārskata redzams, ka gada laikā tās apgrozījums palielinājies par 25,95%. Vienlaikus jau kopš 2011.gada slimnīca strādājusi ar zaudējumiem, to kopsummai šo gadu laikā pārsniedzot jau septiņus miljonus eiro.

Darbinieku rēbuss

Veselības aizsardzības jomā 2018. gadā bija nodarbināti 41,6 tūkst. darbinieku, no tiem 63,63% – valstij un pašvaldībām piederošajos medicīnas uzņēmumos. Vērtējot darbinieku skaita dinamiku, Lursoft pētnieki secinājuši, ka privātajā sektorā ar jaunu darbinieku piesaisti pēdējos gados sekmējies labāk – ik gadu darbinieku skaits šajos uzņēmumos audzis. Tajā pašā laikā valstij un pašvaldībām piederošajos uzņēmumos tas audzis lēnāk – 2016. gadā šajos uzņēmumos strādājuši 26,25 tūkst. darbinieku, bet pērn – 26,48 tūkst., savukārt privātajā sektorā tas šajā pašā periodā palielinājies par 10,6%. Būtiskas atšķirības vērojamas, aplūkojot vidējo darbinieku skaitu – kamēr privātajā sektorā tie ir trīs darbinieki vienā veselības aizsardzības nozares uzņēmumā, jo lielu daļu no šajā sektorā strādājošajiem uzņēmumiem veido individuālas ārstu prakses, valsts un pašvaldību sektorā tie pagājušajā gadā bijuši 129 darbinieki vidēji vienā uzņēmumā, norādīts Lursoft pētījumā. Vienlaikus pastāv iespēja, ka viens un tas pats dakteris strādā gan valsts slimnīcā, gan arī privātā veselības aprūpes iestādē, tādējādi sektorā kopējo darbinieku skaits var neatbilst realitātei.

238 milj. eiro nodokļos

Lursoft aprēķinājis, ka veselības aizsardzības nozarē strādājošie uzņēmumi 2018.gadā nodokļos samaksājuši 238,07 milj. eiro, tostarp 148,21 milj. eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, bet vēl 75,83 milj. eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību uzņēmumos nodarbināts lielāks skaits darbinieku, lielākas ir arī šī sektora veiktās nodokļu iemaksas. Lielāki nekā privātajā sektorā ir arī valstij un pašvaldībām piederošo medicīnas iestāžu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi uz vienu darbinieku. Lursoft izpētījis, ka privātajā sektorā samaksātā IIN apjoms uz vienu darbinieku 2018. gadā bijis 1,61 tūkst. eiro, kamēr valstij un pašvaldībām piederošajos uzņēmumos – 1,94 tūkst. eiro. Vēl lielākas atšķirības ir samaksāto VSAOI apjomā – privātā kapitāla uzņēmumos tie pērn bijuši 2,82 tūkst. eiro, bet valstij un pašvaldībām piederošajos  – 3,98 tūkst. eiro.

Trešdaļai zaudējumi

Pēc Lursoft aprēķiniem, ar zaudējumiem strādājusi teju trešdaļa no visām veselības aizsardzībā reģistrētajām firmām, kuras iesniegušas pārskatus par 2018. gadu. Nedaudz atšķiras rādītājs, ja tiek analizētas valstij un pašvaldībām piederošas kapitālsabiedrības un privātās medicīnas iestādes. Pētījums atklāj, ka no valstij un pašvaldībām piederošajiem veselības aizsardzības uzņēmumiem zaudējumi 2018. gadā bijuši 36,25% uzņēmumu, kamēr privātajā sektorā – 30,4%. 2018.gadā bijuši trīs veselības aizsardzības uzņēmumi, kuru zaudējumi pārsnieguši vienu miljonu eiro – tās ir universitāšu slimnīcas SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un SIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Šo slimnīcu zaudējumi pērn bijuši attiecīgi 5,91 milj. eiro, 2,76 milj. eiro, 1,35 milj. eiro. Šādas situācijas pamatā esot fakts, ka vasts noteiktā pakalpojuma cena ir zemāka nekā tās izmaksas. Starp privātā kapitāla uzņēmumiem lielākais zaudētājs 2018. gadā bijis SIA Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs Sigulda. Jāņem vērā, ka Stereotaktiskās radioķirurģijas centra Sigulda iekārtu iegādei un centra būvniecībai kopumā ieguldīti 5,6 miljoni eiro, un kopš reģistrācijas 2014. gadā centrs līdz šim strādājis ar zaudējumiem. Pērn tie bijuši augstākie uzņēmuma darbības laikā – 518,77 tūkst. eiro. Vienlaikus uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, sarucis par 9,4%. Kamēr trešā daļa no visiem  nozares uzņēmumiem strādājusi ar zaudējumiem, pārējie uzņēmumi guvuši peļņu. Lursoft pētījums parāda, ka lielāko pelnītāju sarakstā ir ne tikai privātā kapitāla veselības aizsardzības uzņēmumi, bet arī pašvaldībām piederošie. Dati rāda, ka lielāko pelnītāju vidū ir uzņēmumi ar vairākiem desmitiem struktūrvienību. Piemēram, SIA E. Gulbja laboratorija reģistrētas kopumā 57 struktūrvienības visā Latvijā, tostarp 20 no tām – Rīgā. Teju tikpat struktūrvienību reģistrēts arī otrai lielākajai laboratorijai – SIA Centrālā Laboratorija (53 struktūrvienības, no kurām 23 Rīgā). TOP 10 lielāko pelnītāju sarakstā atrodamas arī vispārējās ārstu prakses (piemēram, AS Veselības centru apvienība, SIA Veselības centrs 4), kā arī reģionālās slimnīcas, kuru vidū līdere pēc peļņas 2018. gadā ir SIA Rēzeknes slimnīca, kura ar peļņu strādājusi pēdējos četrus gadus. Pērn slimnīcas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 1,16 milj. eiro, un to paredzēts ieguldīt slimnīcas attīstībā. Otra lielākā pelnītāja starp reģionālajām slimnīcām 2018. gadā bijusi SIA Liepājas reģionālā slimnīca, kura pēdējo reizi ar zaudējumiem strādājusi 2014. gadā. Pagājušajā gadā slimnīcas peļņa palielinājusies par 67,9%, pieaugot līdz 986,09 tūkst. eiro.