2020. gadā spēkā stājas vairākas prasības ugunsdrošībā attiecībā par dūmu detektoriem un ugunsdzēšanas aparātiem, dienestam ir jāskaidro prasības un jānodrošina to vienāda piemērošanas prakse visā valstī

Noteikumi

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš atzina, ka parlamentārieši ir saņēmuši daudz dažādu jautājumu gan attiecībā par to, kāpēc ir tādas vai citādas prasības attiecībā uz ugunsdrošību, gan par iespējamām novitātēm šajā jomā un vienlaikus it īpaši mazā biznesa spējām izpildīt visu to, ko kontrolējošie inspektori norādījuši. Vēl vairāk - ja bieži vien mazā biznesa pārstāvjiem pašiem nav zināšanu, ko un kā vajadzētu darīt, bet attiecīgā līmeņa speciālistus viņiem neļaujot nolīgt ieņēmumu apmēri.

Divas prasības

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prezentācijā tika norādīts, ka Latvijā ik gadu ugunsgrēkos iet bojā ap 100 cilvēku, turklāt šī bēdīgā statistika pēdējo 10 gadu laikā nav mainījusies. 85% no visiem negadījumiem notiek mājās, kurās dzīvo cilvēki, tieši tāpēc 2016. gadā tika veiktas izmaiņas ugunsdrošības normatīvos, paredzot, ka visi dzīvokļi un mājas no 2020. gada jāaprīko ar autonomiem dūmu detektoriem. Jāņem vērā, ka visos jaunajos dzīvojamo māju projektos šāda prasība ir spēkā jau kopš 2008. gada. Šādu ierīci, kura uztver sadūmojumu un signalizē, tirgū pašlaik varot iegādāties robežās no 2,5 līdz 10 eiro. Ārvalstu pieredze liecinot, ka dūmu detektoru esamība dzīvojamās mājās samazina bojā gājušo skaitu. Igaunija šādu prasību ieviesusi jau no 2009. gada, un statistika liecina par ugunsgrēkos bojā gājušo skaita samazinājumu.

Otra prasība ir, ka ikviena dzīvojamā māja no 2020. gada obligāti jāaprīko ar atbilstošu ugunsdzēšamo aparātu, kuram būs nepieciešama tehniskā apkope, kuras termiņu noteicis ražotājs, bet, ja tas nav noteikts, tad ne retāk kā reizi piecos gados. Apakškomisijas deputāti interesējās par to, kāda būs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcība saistībā ar situācijām, kad iedzīvotāji zvanīs un stāstīs par to, ka kādā dzīvoklī skan dūmu detektors, bet tajā mītošie nav mājās, vēl jo vairāk, ja šie detektori sāks skanēt pat no cigarešu dūmiem vai piedegušas putras dēļ. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis skaidroja, ka dienests pret šiem zvaniem attieksies ļoti nopietni un brigāde izbrauks uz konkrēto vietu, veiks apskati un tad uz vietas pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Proti, ja netiks konstatēts sadūmojums un citas pazīmes, kas liecinās par reālu ugunsnelaimi, tad netiks ne lauztas attiecīgā mitekļa durvis, nedz arī izsists logs, lai tajā iekļūtu. Vienlaikus M. Baltmanis nevarēja atbildēt, cik daudz varētu pieaugt izsaukumu skaits. Lai arī ir bažas par to, ka šādus izsaukumus varētu uzskatīt par viltus izsaukumiem, M. Baltmanis noliedza jebkādas sankcijas pret tiem cilvēkiem, kuri izsauks ugunsdzēsējus, dzirdot dūmu detektora signālu.

Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš norādīja, ka Igaunijas statistika īsti nepierāda dūmu detektoru ietekmi uz ugunsgrēkā bojā gājušo skaita sarukumu un vēlējās zināt, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kontrolēs dūmu detektoru esamību un par to neesamību sodīs. M. Baltmanis atzina, ka dienesta 69 inspektori nebrauks un nekontrolēs visus dzīvokļus un privātmājas, bet reaģēs uz sūdzībām. Pērn apmeklētas 10 400 mājsaimniecības, kur veikts izskaidrošanas darbs un konsultācijas, ko un kā darīt ugunsdrošības sakarā. Vienlaikus gada laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests īstenojis 12 000 līdz 15 000 preventīvos pasākumus, kuros tiek apmācīti 120 000 līdz 150 000 cilvēku. S. Riekstiņš interesējās par to, kam ir pienākums uzstādīt dūmu detektoru – dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam. M. Baltmanis atzina, ka atbildīgs par to ir īpašnieks, ja vien līgumā ar īrnieku nav noteikta pēdējā atbildība par šāda detektora uzstādīšanu.

Vēlas vienkāršu skaidrojumu

Klātesošajiem deputātiem bija daudz jautājumu par ugunsdrošības brīdināšanas sistēmām – kādas ir prasības, piemēram, maza veikala īpašniekam. Savukārt VUGD pārstāvji norādīja, ka viss ir noteikts normatīvajos aktos un atkarībā no telpas lieluma un citiem parametriem ir izvirzītas konkrētas prasības. Proti, par autonomo ugunsdrošības trauksmes signālu nodevēju uz centrālo pulti, kas atrodas pie tiem, kuri nodarbojas ar īpašumu apsardzi. R. Naudiņš vēlējās, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests deputātiem sniegtu skaidrojumu, ko var un ko nevar mazais veikals. «Jāizstāsta normālā cilvēku valodā, lai to saprot nevis tikai šaurs speciālistu loks, bet gan mazie uzņēmēji un arī iedzīvotāji,» uzsvēra R. Naudiņš. Viņš pieļāva situāciju, ka 99% mazo uzņēmēju neapzināti var kļūt par ugunsdzēsības normu pārkāpējiem, it īpaši, ja attiecīgu sistēmu ir uzstādījuši paši, bez attiecīga projekta. M. Baltmanis norādīja, ka ne jau VUGD ir tas, kas nodarbojas ar būvniecības politiku Latvijā.

Inspektors pārsteidz

Vēl lielāku pārsteigumu izraisīja R. Naudiņa privātā pieredze saistībā ar 2017. gadā ekspluatācijā nodotās mājas VUGD inspektora vizīti. «Pa vasaru šajā 80 m2 mājā nedzīvoju, tā ir aprīkota ar astoņiem dūmu detektoriem, tāpēc legāli to izīrēju, līgumu reģistrēju Valsts ieņēmumu dienestā un no saņemtās atlīdzības samaksāju iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tieši izīrēšana bija iemesls, kāpēc ieradās VUGD inspektore un sarakstīja prasības (projekts ugunsdrošībai, trauksmes poga katrā istabā, ugunsdzēšamie aparāti jāsaliek pa istabām, ciemiņiem ierodoties, obligāti jāveic instruktāža, pagalmā jābūt evakuācijas vietai, žurnālam, kad nostrādā signāls, jābūt pie pults u.tml.),» skaidroja R. Naudiņš. Viņš solīja, ka attiecīgās prasības izpildīs, jo vēlas zināt, cik to ieviešana 2017. gadā ekspluatācijā nodotā ēkā izmaksās. «Vieglākais risinājums ir juridiski neko vairāk neizīrēt,» tā R. Naudiņš. S. Riekstiņš norādīja, ka šādu izīrētāju esot pilna Rīga un savulaik ieviestais 10% iedzīvotāju ienākuma nodoklis bijis labs motivators izīrētājiem - privātpersonām – iznākt no ēnas.

Sūtīs jautājumus

Apakškomisijas deputāti nolēma rakstīt jautājumus saistībā ar ugunsdrošības prasībām gan attiecībā uz mazo, gan vidējo un arī lielo biznesu. «Jautājumu par to, kāpēc ir tā, nevis citādi, ir ļoti daudz,» uzsvēra R. Naudiņš. Viņš aicināja VUGD informēt deputātus par visām tām situācijām, kad lobisti cenšas panākt kādu lēmumu, kas izdevīgs ir konkrētajiem darboņiem, bet ne Latvijā strādājošajiem uzņēmējiem. «Tas nenozīmē, ka jāupurē drošība, bet gan to, ka šajā jomā nav vajadzīgi pārspīlējumi,» tā R. Naudiņš. Turklāt iecerēts, ka par šiem jautājumiem tik diskutēts kādā no nākamajām apakškomisijas sēdēm. S. Riekstiņš vērsa uzmanību uz to, ka daudz kas ir atkarīgs no inspektora - kontroliera, jo nevarot būt situācijas, kad viens inspektors redz pārkāpumu (trūkumu) tur, kur cits tāds pats inspektors neredz. «Vienāda mēraukla un pieeja visā Latvijā,» tā S. Riekstiņš. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzina, ka gatavos atbildes uz deputātu jautājumiem un vienlaikus skaidros prasības gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.