Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiks veiktas izmaiņas, kas skar vairākus šī nodokļa piemērošanas aspektus

Nodokļi

To paredz valdībā izskatītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl ir jānobalso Saeimas vairākumam. Vienlaikus iecerēts, ka šīs izmaiņas būs spēkā jau no 2020. gada. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka izmaiņas skar daudzas jomas – pārrobežu tirdzniecību, darījumu ķēdes, medicīnu, rēķinus, kapitālu.

Direktīva prasa ātrumu

«Ar nosaukumu PVN ātrie labojumi ir zināmi jaunie PVN likuma grozījumi, kas Latvijai jāievieš līdz gada beigām, kā to paredz attiecīgā direktīva. Tās mērķis ir tieši tāds, kā minēts - panākt ātru risinājumu dažu noteikumu, kas regulē pārrobežu darījumus, vienkāršošanai un saskaņošanai ES dalībvalstu starpā,» skaidro J. Taukačs. Tas nepieciešams līdz aptuveni 2022.-23.gadam, kad varētu stāties spēkā jaunā PVN sistēma.

«Grozījumi pēc būtības skar divus jautājumus. Pirmkārt, konsignācijas preču pārrobežu piegādes ES ietvaros (piemēram, A pārdod preces B, bet B kļūst par preču īpašnieku tikai tad, kad tas ir atradis pircēju C; tādēļ tehniski sanāk, ka A aizved savas preces pāri robežai un tur B valsts noliktavā). Otrs jaunums skar t.s. darījumu ķēdes (t.i., ja preču piegādē iesaistīti starpnieki; piemēram, preces fiziski transportē ES ietvaros no A uz D, bet īpašuma tiesības uz precēm iegūst B un tad – C jeb neierobežots skaits starpnieku dažādās ES valstīs),» grozījumu būtību skaidro J. Taukačs.

Konsignācijas stāsts

Viņš norāda, ka parasti preču piegādēm PVN piemērošana seko preču fiziskai kustībai. «Tas nozīmē, ka līdz šim parasti Latvijas uzņēmumam, aizvedot savas preces uz citu ES dalībvalsti uz konsignācijas noteikumu pamata, būtu jāreģistrējas šajā citā valstī kā PVN maksātājam un jāpiemēro tās valsts PVN, kad pircējs galu galā kļūs par īpašnieku. Latvijā jau tagad šādiem gadījumiem ir spēkā atvieglojums, kas ļauj citu dalībvalstu piegādātājiem nereģistrēties Latvijā. Tagad šāds atvieglojums strādās arī uz otru pusi – Latvijas uzņēmumiem izvedot savas preces uz citas ES valsts noliktavu un turot tās tur ne vairāk kā 12 mēnešus,» tā J. Taukačs.

Vienīgi jāievēro jaunas deklarēšanas un uzskaites (īpašs preču reģistrs) prasības – jāpagaida attiecīgie grozījumi MK noteikumos un jāievēro attiecīgās regulas nosacījumi. Jaunie noteikumi paredzot arī iespēju nomainīt pircēju šādām piegādēm, nezaudējot tiesības uz atvieglojumu vai iespēju nogādāt šādas preces atpakaļ uz Latviju. «Arī termins piegādes uz noliktavu citā ES valstī ir jāuztver tēlaini, nevis burtiski, jo likums neparedz noliktavu starp izpildāmajiem kritērijiem – precīzāk būtu piegāde vairumtirdzniecībai. Šogad, starp citu, ES tiesa Sorainen klienta Oribalt lietā spriedusi arī par muitas vērtību konsignācijas precēm, ka līdzšinējā VID prakse nav bijusi korekta,» tā J. Taukačs.

Darījumu ķēdes

Sagatavotie grozījumi skar arī darījumu ķēdes. Par darījumu ķēdēm PVN likumā, pēc J. Taukača sacītā, būtu jāpriecājas, jo beidzot likumā būs ielikts tas, ko līdz šim vajadzēja izlobīt no dažādiem ES tiesas spriedumiem. Proti, problēma bija tāda, ka 0% PVN likmi drīkst piemērot tikai vienam no visas darījumu ķēdes. «Tas pārējiem starpniekdarījumiem var radīt gan PVN reģistrācijas, gan vietējā PVN piemērošanas nepatikšanas. Tādēļ 0% likmi drīkst piemērot preču piegādēm starpniekam, kas nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti un kas nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē (piemērā – no A uz B). Taču 0% likmi piemēro darījumu ķēdes starpnieka veiktajai preču piegādei (no B uz C), ja šis starpnieks savam preču piegādātājam (A) ir paziņojis savu PVN numuru, kas tam piešķirts dalībvalstī (A), no kuras preces ir nosūtītas vai transportētas,» skaidro J. Taukačs. Tātad, ja minētajā piemērā (A-B-C-D (katrs reģistrēts savā ES dalībvalstī), kur transports ir no A uz D) 0% PVN likmi piemēro piegādei no A uz B, tad B piegādei uz C (un C piegādei uz D) gan B, gan C būs jāreģistrējas D valstī kā PVN maksātājam un jāpiemēro D valsts PVN likme. «Savukārt, ja B ir pateicis A, ka tas darījumam piemēros savu A valsts PVN numuru, tad A darījumam ar B piemēros A valsts PVN likmi, B piemēros 0% likmi A valstī darījumam ar C, bet C piegādei uz D būs jāreģistrējas D valstī kā PVN maksātājam un jāpiemēro D valsts PVN likme,» tā J. Taukčs. Viņš piemetina, ka darījumu ķēdes ietvaros drīkst piemērot arī PVN regulējumu, kas attiecas uz trijstūrveida darījumiem. «Tas nozīmē, ka minēto darījumu ķēdē puses var izvairīties no PVN reģistrācijas citā valstī un attiecīgās vietējo piegāžu PVN likmes piemērošanas, ja veidojas PVN likumā paredzētais trīsstūris: A transportē preces uz C valsti, kam seko C piegāde ES uz D, vai arī ja A veic piegādi ES uz B, kas pēc tam nogādā preces D (C paliekot starpniekam uz papīra),» skaidro J. Taukačs.

Citi svarīgi smalkumi

Iecerētie grozījumi paredz, ka PVN likums būs saskaņots ar grāmatvedības likumā paredzēto rēķinu glabāšanas kārtību. «Proti, PVN maksātājs būs tiesīgs papīra formā izrakstīto un saņemto PVN rēķinu pārvērst un glabāt elektroniskajā formā,» norāda J. Taukačs. Viņš vērš uzmanību, ka turpmāk visās jomās, kur piemērots vietējais reverss, jānorēķinās, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, t.sk. arī darījumos par saņemtajiem kokmateriāliem un metāllūžņiem, kā arī ar to piegādi saistītiem pakalpojumiem.

Bez tam ir atrunāta priekšnodokļa korekcijas kārtība par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā. «Līdz šim PVN maksātājs, veicot pamatlīdzekļu mantisko ieguldījumu citas personas pamatkapitālā, ja šo ieguldījumu nav paredzēts izmantot ar PVN apliekamajiem darījumiem, veica priekšnodokļa korekciju no pamatlīdzekļa atlikušās (neamortizētās) vērtības. Savukārt tagad likums šo pašu kārtību paredzēs piemērot arī nemateriālajiem ieguldījumiem kapitālā (datorprogrammas, licences u.c.),» norāda J. Taukačs.

Zobu protezēšana bez PVN

Kā nelielu uzvaru tirgus sakārtošanas virzienā ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos uzskata grozījumus saistībā ar medicīnu. «Grozījumi faktiski apstiprina jau līdz šim pastāvošo praksi, kur medicīnas iestādes sniedza pakalpojumus nevis tieši pacientam, bet citai medicīnas iestādei, kas sniedz pakalpojumu pacientam. Tādēļ svītrota prasība sniegt pakalpojumu tieši pacientam, lai būtu tiesības piemērot atbrīvojumu no PVN,» tā J. Taukačs. Vēl šai ziņā gaidāmi precizējoši attiecīgo MK noteikumu grozījumi. «Nekautrēšos piebilst, ka šī ir Sorainen kopā ar tās klientu izlolota iniciatīva, kas atrada dzirdīgas ausis attiecīgajā profesionālajā asociācijā un vēlāk - Finanšu ministrijā,» piemetina J. Taukačs. Tāpat likums papildināts ar zobu protēžu iekļaušanu ar PVN neapliekamo piegāžu sarakstā. «Tā kā pat anotācija par šīs izmaiņas iemeslu min pavecu ES tiesas spriedumu, tad pie lielākām summām, iespējams, varētu apsvērt attiecīgo darījumu PVN koriģēšanu par pēdējiem trim gadiem,» vērtē J. Taukačs.