Latvijas bezcerības stāsts slēpjas AML prasību izpildē, kas nu jau pieņem katastrofālus apmērus

Bankas

Tā izteicās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, kurš otrdien bija aicināts uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu AML (anti money laudering) prasību izpildes sekas un vājas kreditēšanas iemeslus Latvijā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts Gatis Eglītis aicināja G. Beļavski skaidrot pašreizējo situāciju banku sektorā no savām pozīcijām un norādīt nepieciešamos uzlabojumus, kurus varētu veikt likumdevējs, lai Latvijā pieaugtu kreditēšanas apjomi, investīcijas un uzņēmējdarbības aktivitāte. «Uzņēmējiem slēdz kontus, valda noskaņa, ka eksportēt šobrīd labāk nevajag. Tās tendences finanšu sektorā nav iepriecinošas. Šķiet, esam ieskrējuši otrā grāvī,» iztaujājot baņķieri, minēja G. Eglītis.

Kredītportfelis aug

Citadele banka ir viena no četrām lielākajām Latvijas bankām, un uz pārējo fona tās kredītportfelis ir ātrāk augošais, tomēr G. Beļavskis vērtē kritiski, norādot, ka gan akcionāru, gan finanšu uzrauga norādes ir palielināt kredītportfeli daudz ātrāk.

«Valstiski ilgtermiņā ir svarīgi palielināt vietējo finanšu spēlētāju īpatsvaru. Tas ir labi no tā viedokļa, ka krīzes gadījumā vietējais spēlētājs nav tik ļoti pakļauts starptautiskām svārstībām un nemuks ātri prom no valsts,» norādīja bankas vadītājs.

Citadele bankai ir 360 tūkstoši klientu, pārsvarā privātpersonas. Bankas moto – sniegt iespējas cilvēkiem Latvijā, jo bankai nav mātes uzņēmuma citās valstīs. «Latvija ir mūsu mājas!» teica G. Beļavskis.

10 gadi ar nerezidentiem

Tas, ar ko šobrīd cīnās viss Latvijas finanšu sektors, Citadele bankā sācies jau brīdī, kad pārņemta saimniecība no Parex bankas 2009. gadā.

«Nākamā gada vidū mēs būsim pilnībā pabeiguši darbu un praktiski mums nebūs nerezidentu. Desmit gadu garumā esam strādājuši pie risku mazināšanas. Jau sākumā, kad vēl nebija nekādu īpašu prasību, mēs sapratām, ka ilgtermiņā bizness ar šādiem riskiem nav iespējams. Nākamajā gadā mēs būsim pilnībā no vietējām investīcijām strādājoša banka,» norādīja G. Beļavskis.

Atbildot uz deputātes Danas Reiznieces-Ozolas jautājumu par bankām, kuras šobrīd mēģina pārorientēties un veidot jaunu biznesa modeli, G. Beļavskis uzsvēra, ka prasīt, lai šajās bankās nebūtu nerezidentu jau nākamajā gadā, ir nereāli. Viss notiekot pakāpeniski, un ir jāļauj bankām strādāt.

«Šajā segmentā ir konstruktīvais spārns un vērojami cerīgi risinājumi. Ja būs konkrētas prasības, izpildāmi termiņi AML jomā, noteikts pārejas periods, tad ir iespējami vairāki veiksmes stāsti, tikai jāstrādā ar šīm bankām ir ar izpratni,» sacīja Citadele bankas vadītājs.

Stabilitāte pār izmēru

Citadele bankas panākumu atslēga ir nevis tiekšanās pēc lielāka izmēra un milzīgām summām, bet gan stabilitāte un pelnītspēja, tos kā kritērijus izvirzījuši bankas akcionāri.

«Kopumā mēs garantējam klientiem, ka šīs bankas politika strauji nemainīsies. Mēs redzam, kas notiek tirgū. Bankas tiek apvienotas, un noteikumi mainās, banka pamet tirgu, un viss mainās. Tās ir lielas problēmas uzņēmējiem un tautsaimniecībai,» tā G. Beļavskis, norādot, ka bankas pašu kapitāls palielināts no 8% 2009. gadā līdz 20% 2019. gadā.

Trūkums - šobrīd ir daudz brīvās naudas (aptuveni miljards eiro). Noguldījumi pārsniedz aizdevumus. Kā ierobežojošo faktoru G. Beļavskis min bankas menedžeru spēju apstrādāt potenciāli iespējamo plūsmu. Brīvā nauda nav tikai Citadele bankas problēma, un tā kopumā sakņojas arī uzņēmēju noskaņojumā. G. Beļavskis pieļāva, ka Citadele banka var izšķirties par tirgū jau esošu kredītportfeļu iegādi, norādot, ka tautsaimniecībai tas nekādas izmaiņas nenesīs, jo jauni kredīti šādā gadījumā netiek izsniegti. Tirgū šobrīd ir vairāki kredītportfeļi, piemēram, ABLV Bank.

Pelēkie scenāriji

Runājot par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un attīstības prognozēm, G. Beļavskis teica: «Scenāriji tuvākajiem gadiem ir mazliet pelēcīgi, tomēr mēs uzskatām, ka ilgākā laika periodā Latvijai un Baltijai kopumā ir paredzama izaugsme. Baltijas valstis ir ar lielu potenciālu infrastruktūras attīstībā, ar lielu potenciālu IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumā. Pat tad, ja notiks kāda ekonomikas bremzēšanās un recesija, – mēs turpināsim strādāt.»

Tomēr, ja meklē tiešos pelēko scenāriju iemeslus, piemēram, kādēļ Lietuvas izaugsme šogad divas reizes procentuāli pārsniedz Latvijas izaugsmi, bankas vadītājs norāda uz lietuviešu uzņēmēju optimismu. Savukārt Latvijas bezcerības stāsts slēpjas AML prasību izpildē, kas nu jau pieņem katastrofālus apmērus.

Bēdu cēloņi

G. Beļavskis, meklējot uzņēmēju pesimisma cēloņus, jautā: kas no uzņēmējdarbības vides ir tas, kas ietekmē reālo ekonomiku? Kāpēc lietuvieši ir tik priecīgi un optimistiski, bet Latvijā drūmi? Izrādās, ka mums ārvalstu investīciju piesaiste ir negatīva, bet Lietuvā tās pieaugušas par 43%.

«Šobrīd mēs redzam situāciju, kad investīcijas no valsts tiek padzītas, jo bankas nesaprot, kā var šādas transakcijas un riskus sapakot, lai nebūtu apdraudētas no kādiem nadzīgiem auditoriem,» teica G. Beļavskis, turpinot: «Iznāk, ka jebkas, kas ir saistīts ar austrumu kapitālu, ir slikti! Jebkas, kas ir saistīts ar transakcijām, kas ir tālu no Latvijas, arī ir slikti.» Neformāli ir pateikts, ka gribam maksāt un skaitīt naudu tikai valsts iekšienē, secina G.Beļavskis.

«Tajā pašā laikā mums ir tirgus spēlētāji, kas cīnās pret nelegālām lietām, dara to dienu un nakti, un ir kādi spēlētāji, kuri to nav līdz galam izdarījuši vai sapratuši. Raugi, tādēļ, ka daži vēl nav, tiek sodīti visi, viss tirgus! Tā ir mūsu kopējā konkurētspēja. Tas ietekmē pat zema riska biznesu. Mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas ārvalstu investīcijas! Tā labā ziņa ir tāda, ka mēs esam viszemākajā punktā un tālāk krist vairs nav kur. Ļaunākais jau ir noticis, un var būt tikai labāk!» sacīja G. Beļavskis, uzsverot, ka ir nelabojams optimists.

Risinājums - noteikumi

Bankas vadītājs deputātiem norādīja, ka visiem – gan industrijai, gan regulatoriem - lielākais izaicinājums ir pāriet uz riskos balstītu pieeju finanšu nozarē.

«Uzraudzībā šobrīd mums ir drastiska un piesardzības vadīta pieeja. Proti, bankas labāk slēdz kontu, nekā uzņemas atbildību. Izpratne no regulatora puses ir tāda, ka viss ir ļoti slikts, un kopumā iznāk, ka nav labi!» situāciju patlaban skaidroja G. Beļavskis. Darbs pie riskos balstītas sistēmas izveidošanas notiek, tomēr jautāts, kas konkrēti būtu jādara, vai pie vainas kontroles stingrība, G. Beļavskis uzsvēra, ka ar stingrību viss esot labi. Aplamības, kas notiek finanšu sektorā, bankas vadītājs izpauda līdzībā ar satiksmi. Proti, satiksmes noteikumos viss ir skaidri pateikts, kad braukt un pie kuras gaismas, kur atļauts nogriezties un kur nē. Finanšu sektorā šādas skaidrības nav.

«Banku sektorā noteikumi ir tādi – jūs te, ļaudis, brauciet, bet mēs paskatīsimies! Ir jāzina, kā pareizi nogriezties pa labi un pa kreisi. Tā visa nav, un bankas izvēlas braukt tikai taisni un pat neskatīties ne pa labi, ne pa kreisi ar cerību, ka par to nesodīs, lai gan pārliecības tik un tā nav, jo nevar jau zināt, ar kādu ātrumu var braukt,» deputātiem vienkāršoti izskaidroja G. Beļavskis.

Vajag pozitīvo signālu

Nevilšus rodas jautājums, kad tad īsti kļūs labāk, un savā stāstā deputātiem G. Beļavskis sniedza arī šo atbildi. «Manuprāt, starptautiskie finanšu spēlētāji pēc tam, kad Latvijā aizvēra otro lielāko banku, uz laiku aizturēja centrālās bankas vadītāju un regulatora vadība faktiski tika atbrīvota no darba, ir sapratuši, ka te kaut kas ir slikti, un to ir ierakstījuši savos blociņos,» vispirms ēnu pār Latviju raksturoja Citadele bankas vadītājs, norādot, ka patlaban daudz kas atkarīgs no premjera Krišjāņa Kariņa, finanšu sektora kapitālā remonta un kā tas beigsies. G. Beļavskis arī uzsvēra, ka mums ir arhaisks e-paraksts, ko maz lieto, un tādas lietas iet roku rokā ar finanšu sektora darbību.

«Ir pilnīgi skaidrs, ka viss agri vai vēlu aizmirstas, bet mums vajadzētu rīkoties tā, lai tas notiek kādu gadu ātrāk, nevis gadu vēlāk,» sacīja G. Beļavskis, norādot, ka pirms četriem gadiem Grieķijas obligācijas neviens nepirka, bet tagad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

«Nauda pasaulē ir triljoniem, un tā meklē vietu. Vajag tikai dažus pozitīvus signāliņus!» tā G. Beļavskis.

Uz Krieviju bez paranojas

Raksturojot sadarbību ar austrumu tirgu, kas šobrīd ir apgrūtināta, G. Beļavskis saņēma vairākus deputātu jautājumus par to, kas īsti ir par vainu. Kas eksportam uz Krieviju par vainu? Problēma, kā izrādās, ir apstāklī, ka nereti preču saņēmējs ir čaulas kompānija vai tāda kā blīve, kas stāv priekšā tirdzniecības tīklam, kas reāli preces saņem. Nelaime ir, ka banka nezina, kas aiz čaulas kompānijas stāv, un saredz risku. Šādas blīves tiek veidotas, jo biznesu austrumu tirgū apgrūtina korupcija.

«Ja uzņēmums, piemēram, tepat Latvijā ražo alkoholu, uzlīmē akcīzes markas un piegādā vairumtirdzniecības ķēdei Krievijā, tad nav nekādu problēmu. Nav problēmu, un ceru, ka arī nebūs, ceru, ka nenonāksim līdz tādai paranojai, ka jebkas, kas ir saistīts ar Krieviju, ir slikti!» izteicās G. Beļavskis.