Ieguldījumi ostas infrastruktūras sakārtošanā attaisnojas

Jūras transports

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu. Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Nolemjot turpināt attīstīties lauksaimniecības kravu segmentā, kur uzņēmējiem ir ilgstoša pieredze un vienlaicīgās uzglabāšanas jaudas vienas no lielākajām Baltijas reģionā, tika pieņemts lēmums darīt visu iespējamo, lai šāda veida pārkraušanas operācijas turpmāk varētu veikt ostas iekšienē. Piestātnes izbūve paredzēta pie Brīvostas Sadalošā mola. Vēl paredzēts priekšostas akvatoriju un kanālu padziļināt līdz 14 m, bet ostas vidus vārtos – līdz 14,5 m. Projekts ietver arī viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, molu galvu zemūdens pārbūvi un stiprināšanu ostas vidus vārtos.

Uzstādīs trokšņu sienu

Risinot jautājumu, kā nodrošināt ostas jaudas piepildījumu no sauszemes puses, LSEZ pārvalde realizē projektu par pievadceļu attīstību. Patlaban tiek veikta autoceļa pārbūve Brīvostas ielā, sākot no O. Kalpaka ielas līdz caurlaidei. «Ieguvumu izjutīs visi pilsētas iedzīvotāji, jo tā ir publiski pieejama teritorija,» skaidro J. Lapiņš. Pa šo ceļu kursē transports arī uz prāmju termināli.

Posmā, kuram pieguļ dzīvojamo māju rajons, tiks izbūvēta trokšņu aizsargsiena apmēram 350 m garumā. «Maksimāli centīsimies mazināt ietekmi, kas rodas no kustības pieauguma,» sola J. Lapiņš. Sevišķi tas izjūtams rudenī, kad sākas graudu sezona.

Projekts paredz arī ostas iekšējā koplietošanas ceļa pārbūvi un seguma nomaiņu vairākām dzelzceļa pārbrauktuvēm. Aktuāls aizvien ir jautājums par dzelzceļa pārbrauktuvi Raiņa ielā, kur brīžos, kad ceļā dodas vagoni, veidojas sastrēgumi. Modelēšana pierādījusi, ka dzelzceļa pārvada izbūve no izmaksu un būvniecības viedokļa ir sarežģīti realizējama.

«Šķērsojumu skaits pār Raiņa ielu noteikti mazāks nekļūs, bet mēs darām visu, lai tas būtu operatīvāks, raitāks,» apgalvo LSEZ pārvaldnieks. Pārbrauktuves sliktā stāvokļa dēļ iepriekš autovadītājiem bija izveidojies paradums piesardzīgi tai tuvoties un šķērsot lēnām. Arī tas no rītiem un darbdienas beigās veidoja sastrēgumus. Tagad pārbrauktuvei pilnībā nomainīts klājs.

Autoceļu pārbūve šī projekta laikā tiek īstenota aptuveni 2,7 km garumā, teju tikpat liels ir jaunbūvējamo un rekonstruējamo dzelzceļa posmu garums no Rietumu parka līdz Liepājas stacijai. Dzelzceļa izbūve ir pabeigta, patlaban norit dokumentācijas saskaņošana un objekta pieņemšana ekspluatācijā. Autoceļu izbūvi plānots pabeigt līdz nākamā gada vasarai.

Tiltu atver ar koncertu

Ar Lauku atbalsta dienesta administrēto finansējumu zvejniecības attīstībai pabeigts viens projekts, un otrs ir finiša taisnē. Līdz novembra beigām jāpabeidz stāvlaukuma izveide vecās metāla noliktavas vietā, kas atradās promenādē pie kapteiņdienesta. «Īpaši vakara stundās šeit var redzēt kravas automašīnas, kas dodas pēc loma, aktivitāte ir ļoti liela,» nepieciešamību pamato J. Lapiņš. Viņš piebilst, ka publiski pieejamo teritoriju labprāt izmanto arī citi pilsētas iedzīvotāji un tūristi. Plānā ir vēl viens projekts – tā īstenošanai LSEZ pārvalde gaida programmas atvēršanu. Paredzēts sakārtot ielu promenādes pretējā pusē, ostas teritorijā. «Tā ir kritiskā stāvoklī, bet tur bāzējas vairāki zvejnieku kooperatīvi,» norāda J. Lapiņš.

Paralēli investīciju piesaistei ostas attīstībai tiek domāts arī par vides jautājumiem. Ir uzstādītas iekārtas, lai veiktu mērījumus un laikus brīdinātu uzņēmējus, ka jāpārtrauc darbi, jo ir pārāk stiprs vējš vai tā virziens nepiemērots darbiem. «Osta un pilsēta mūsu gadījumā ir ļoti cieši saistītas, apkārt dzīvojamie rajoni veidoti saistībā ar ostas uzņēmējdarbību. Cenšamies rast labākos risinājumus, lai sadarbība būtu maksimāli pozitīva,» uzsver J. Lapiņš.

LSEZ pārvalde īsteno arī savu investīciju programmu. Šogad noslēdzās bākas krāsojuma atjaunošana un sākti darbi tās iekšpusē, kā arī veikts Karostas tilta remonts. Šī gada koka klāja seguma atjaunošana bija iepriekš plānota, bet pērn darbi notika ārpus kārtas, jo nācās veikt mehānisko detaļu apkopi.

Tādēļ divus gadus pēc kārtas uz laiku nācās tiltu slēgt. Šogad darbus izdevās pabeigt jau pirms termiņa. Augusta pēdējā nedēļas nogalē par godu tilta atjaunošanas desmitgadei sarīkoja koncertu sadarbībā ar Jūras spēku orķestri un projektu Lake Music. «Tā bija ātra ideja, kas labi realizējās un, pēc atsauksmēm spriežot, cilvēkiem patika,» priecājas J. Lapiņš.

Tuvojas mērķim

Milzīgais darbs, kas jau iepriekšējos gados ieguldīts ostas infrastruktūras sakārtošanā, pagājušajā gadā attaisnojās, runājot par kravu apgrozījumu, saka J. Lapiņš. Izdevās sasniegt jaunu rekordu, kas nebija mainījies kopš 2012. gada un ilgus gadus stāvēja kā neaizsniedzams mērķis. «Sakrita ļoti daudz dažādu apstākļu, kas veidoja šo 7,5 milj. t apgrozījumu.»

Šī gada astoņos mēnešos rādītāji nedaudz atpaliek no pagājušā gada tā paša laikposma. «Bet tam ir daudz objektīvu iemeslu. Viens no svarīgākajiem – vairākas piestātnes tika sagatavotas pārbūvei, lai varētu strādāt jaunā līmenī, maksimāli izmantojot to, ko SEZ uzlabo lielo projektu ietvaros,» skaidro pārvaldnieks. To, ka uzņēmēji to novērtē un iegulda arī savus līdzekļus, viņš vērtē pozitīvi.

Šogad plānots sasniegt astoņu milj. t apgrozījumu. «Uz rudens pēdējo ceturksni un pirmo ziemas mēnesi skatāmies optimistiski. Uzņēmēju un dzelzceļa prognozes par vagonu pieejamību liecina, ka ejam uz nosprausto mērķi,» teic J. Lapiņš.

Cer uz jaunu iepirkumu

Joprojām nav atmesta ideja pie Tramvaja tilta uzbūvēt modernu jahtu centru. Pagājušajā nedēļā par šo tēmu Liepājā notika INTERREG Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta partneru sanāksme. «Liepājas osta kļūst aizvien iecienītāka arī kā jahtu starpposms. Valstu pārstāvniecība ir ļoti plaša – daudz ir skandināvu, Polijas, Vācijas, Lietuvas ceļotāju. Katru gadu gadās arī kāda eksotiska valsts, vairāk gan jahtas pieraksta un karoga dēļ,» stāsta LSEZ pārvaldnieks.

Plānā ir uzbūvēt kvalitatīvu un vizuāli pievilcīgu jahtu ostu ar vides objektiem – uzstādīt pontonus, kur jahtām pietauvoties, rekonstruēt daļu piestātnes, uzbūvēt jahtu centru, kur būs pieejami arī sadzīves pakalpojumi – veļas mazgāšana, dušas, tualetes. Lai to īstenotu, nepieciešams izveidot jaunus komunikāciju pieslēgumus gan elektrībai, gan kanalizācijai. Tehniskie projekti pašvaldībā jau saskaņoti.

Iepriekšējo iepirkumu konkursu būvniecības sadārdzinājuma dēļ izbeidza bez rezultāta. Taču pastāv cerība organizēt jaunu iepirkumu, panākot, ka partneri atbalsta izmaksu sadārdzinājumu. Šobrīd risinājums rasts pagaidu režīmā, noslēdzot līgumus ar privātiem pakalpojumu sniedzējiem. Līdz viesnīcas Fontaine Royal remontam izmantoja tās sniegtās iespējas, tagad sadarbojas ar Fitnesa centru. «Nav tā, ka cilvēki būtu neapmierināti, bet tas nav ērti – iet noteiktu gabalu uz priekšu un nākt atpakaļ,» saprot J. Lapiņš.

Piesaista kruīza kuģus

Jauna tēma, kam plānots pievērsties aktīvāk, ir kruīza kuģu piesaiste. «Šim biznesa veidam ir savas paražas un lietu kārtība. Tas prasa iedziļināšanos,» atzīst J. Lapiņš. «Bet tas ir biznesa projekts – nav runas, ka būtu subsidējams pasākums. Ir konkrēta tarifu politika, kas kruīza kompānijām ir zināma un pieņemama.» Iegūtie līdzekļi ļautu veidot attīstību šajā segmentā, pielāgojot piestātnes un veidojot ērtu infrastruktūru.

Pērn pilotprojektā Liepājā ieradās kruīza kuģis Saga Sapphira. Pilotprojekta gadījumā tā bija eksotika, izaicinājums. LSEZ kopā ar pilsētu veidoja pop-up termināli kravu piestātnē, blakus šķeldas laukumiem. Lai pasažieri varētu nokāpt krastā un apskatīt pilsētu, tika izveidots speciāls koridors, pasažierus uz pilsētu aizvizināja speciāli norīkoti autobusi.

Pēc šī brauciena apkopota pieredze, izanalizētas labās un sliktās lietas, lai nākotnē kruīza kuģu uzņemšana notiktu raiti un saprotami. Arī nākamajā un aiznākamajā gadā pieteikta šādu kuģu pienākšana Liepājas ostā. Šobrīd gan infrastruktūra nav piemērota kruīza kuģu uzņemšanai. Vai būtu pareizi ieguldīt līdzekļus, piemērojot to šai vajadzībai un gaidīt klientus? «Protams, koncentrējamies uz to, ka tā nav specifiski izveidota infrastruktūra vienam biznesa veidam, citādi tas var neattaisnot investētos līdzekļus,» atzīst J. Lapiņš. Runa ir par universālām piestātnēm, pēc iespējas daudzveidīgāk izmantojamu infrastruktūru.

Šai ziņā laba pieredze ir ar prāmja piestātni – kompānija Terrabalt jau vairākus gadus strādā šajā biznesa segmentā, ir pasažieru terminālis. Uz šīs bāzes varētu risināt jautājumu, kā jauno biznesa veidu padarīt pievilcīgu, neveicot lielas investīcijas.

Veidos jaunu industriālo parku

Jaunus izaicinājumus ieviesis nesenais darījums, kad LSEZ pārvalde iegādājās daļu Liepājas metalurga teritorijas industriālā parka izveidei. «Tā ir SEZ teritorija ar visu nepieciešamo pamatinfrastruktūru,» piebilst J. Lapiņš. Pirkuma līgums septembra beigās tika parakstīts par 10 nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā zemes, ēku, infrastruktūras objektu 60,6 ha platībā iegādi no AS Citadele banka un SIA Hortus RE.

Teritorija, protams, jāsakārto, kas gan aizņems laiku, – nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ielu tīklu, piesaistīt finansējumu un veikt būvdarbus. Taču pozitīvu skatu dod tas, ka LSEZ pārvaldei un pašvaldībai līdzīgu projektu īstenošanā pieredze jau ir Meldru‒Dūņu ielas rajonā un Karostā, kur atšķirībā no Metalurga teritorijas vide bija pilnībā nepielāgota uzņēmējdarbībai.

«Šis solis bija ļoti savlaicīgs, jo redzam dažas teritorijas, kur, laikam ejot un neveicot radikālus soļus, tas kļūst arvien dārgāk un laikietilpīgāk,» vērtē J. Lapiņš. Teritorijas attīstības scenāriji patlaban ir dažādi, LSEZ ir atvērta jebkurai iniciatīvai un uzklausa uzņēmumus, kas gatavi jau tagad tur izvietot īslaicīgas glabāšanas jaudas.

Tieši tas, ka pietrūka vietas, kur uz laiku izvietot kravas, neaizņemot ostas aktīvo daļu, pagājušajā gadā neļāva sasniegt vēl lielāku kravu apjomu. «Ar sabalansētu loģistikas shēmu – dzelzceļš, autoceļš, piebraucamie ceļi – jau šodien daļu teritorijas noteikti var izmantot šādiem mērķiem. Tas radītu naudas plūsmu, kas ļautu segt esošos izdevumus un, iespējams, arī gūt peļņu. To varētu izmantot jau kā līdzfinansējuma daļu lielu plānu realizēšanā, lai izveidotu kvalitatīvu industriālo parku,» saka LSEZ pārvaldnieks.