Dinotrans koncentrējas uz videi draudzīgākiem dzinējiem un degvielu, sociālo atbildību

Autokravas

Ilgstoša darbošanās nozarē un izpratne par tirgu bija iemesls, kāpēc arī Latvijā 2001. g. dibināta kravu pārvadājumu kompānija, sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Dinotrans valdes priekšsēdētājs Stafans Bengts Magnuss Resare, kurš biznesu uzsācis, pirmo kravas auto nopērkot jau 18 gadu vecumā Zviedrijā. Savukārt 1989. g. uzsākti pārvadājumi Igaunijas (tobrīd vēl Padomju Savienības sastāvā) virzienā. Latvijā Dinotrans attīstīta soli pa solim, 2003. g. un 2004. g. piedzīvojot strauju izaugsmi. Kad pienākusi krīze 2008. g., kompānijai jau bijis ap 200 kravas automašīnu. Patlaban kompānijas rīcībā ir vairāk nekā 220 automašīnas.

Tīrāki pārvadājumi

Dinotrans koncentrējas uz ilgtspējīgu pārvadājumu veikšanu, uzsver S. Resare. Pērn uzņēmums sācis iegādāties automašīnas, kas kā degvielu izmanto sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Pēc viņa teiktā, tas gan nav pēdējais risinājums videi draudzīgāku auto jomā, jo gāze tāpat tiek dedzināta un rada izmešus. Pārskatāmā nākotnē sagaidāmi bateriju vai ūdeņraža elektrodzinēji, «taču tik tālu vēl neesam, tādēļ sākam ar LNG». Tāpat Dinotrans izmanto atjaunojamās degvielas, kuru sastāvā ir hidrogenētas augu eļļas. Pērn no kopējā uzņēmuma patērētās degvielas apjoma 27% veidoja atjaunojamā degviela. Tas ļāvis samazināt CO2 izmešu daudzumu par 3339 t. Atjaunojamo degvielu jomā kompānija sadarbojas ar konsultantu, kurš strādā arī pie Stokholmas ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstības. Dinotrans iecerējis uzņēmuma klientiem sniegt informāciju par to, kāda ir katra pārvadājuma ietekme uz vidi, veicot katra transportlīdzekļa CO2 izmešu mērījumus.

Strādā Rietumeiropā

Sākotnēji Dinotrans veikusi pārvadājumus arī Krievijas virzienā, bet 2010. g. šī biznesa sadaļa slēgta. Patlaban uzņēmums koncentrējies uz darbību Rietumeiropā, veicot kravu pārvadājumus starp dažādām valstīm. Pārvadājumu virzieni atkarīgi no klientiem – globālajām loģistikas kompānijām. Uzņēmums izmanto savu zīmolu (Dino), tāpat sadarbojas ar māsas kompāniju Cargoflex Vācijā. Dinotrans pārvadā kravas, kam nav nepieciešams temperatūras režīms (dzesētas, saldētas). Kompānija turpinās darboties kā transporta pakalpojuma sniedzējs, nelaužoties loģistikā.

Dinotrans veic arī kombinētos pārvadājumus, nosūtot piekabes pa dzelzceļu galvenokārt Vācijā. Vaicāts, vai tas ir lētāk, viņš skaidro: «Ja vilciens kursē saskaņā ar grafiku, tad tas ir lētāk. Ja tas kavējas jebkādu iemeslu dēļ – un tā gadās visai bieži –, tad veidojas sarežģīta situācija, un tas ir daudz dārgāk.» Runājot par Rail Baltica Eiropas platuma sliežu projektu, S. Resare norāda, ka Dinotrans ir mēģinājuši Lietuvā izmantot jau līdz šim izveidoto savienojumu, bet «viņi nav gatavi sniegt šo pakalpojumu».

Vaicāts, kāpēc klienti izvēlas Dinotrans, nevis kādu citu kompāniju, S. Resare norāda, ka tas atkarīgs no klienta mērķa, proti, vai tā ir cena, kvalitāte vai to kombinācija. Uzņēmums cenšas atrast klientus, kam nepieciešams augstāks pakalpojumu līmenis. Viņa ieskatā, kvalitatīvāks pārvadājums saistīts ar ilgtspēju, sociālo atbildību pakalpojuma sniegšanas laikā, gala klientu apmierinātību. Atgriezeniskā saite ir uzņēmumam svarīga, «un tas, ka mums ir labas atsauksmes, ir viens no iemesliem, kāpēc tik ilgi esam izdzīvojuši».

Naudas lietas

Šobrīd peļņas procents nav liels, bet konkurence gan, un ir vieglāki veidi, kā nopelnīt, nozari raksturo S. Resare. Pēc viņa teiktā, vēl 2000. gadu sākumā bijusi samērā liela peļņa, nemaz nerunājot par pērnā gadsimta 1960. un 1970. gadiem. Taču pārvadājumu cenas pastāvīgi kritušās. «Var jautāt, vai tas ir pareizi un vai cenām nevajadzētu būt augstākām klimata izaicinājumu laikā,» atzīmē Dinotrans vadītājs.

Kompānijas apgrozījums 2019. g. varētu palikt pērnā gada līmenī, kas bija 25,5 milj. eiro (+20% salīdzinājumā ar 2017. g.). Uzņēmumam nav plānu palielināt pakalpojumu apjomu, jo tad būtu daudz jaunu izaicinājumu, kas traucētu koncentrēties uz svarīgākām lietām. Vaicāts par investīciju plāniem, viņš norāda, ka uzņēmums plāno ieguldīt saules baterijās, kā arī jaunās, ar LNG darbināmās mašīnās.

Labi nav lēti

«Protams, tā ir problēma, jo ir ļoti grūti piesaistīt jaunus cilvēkus tālbraucēja profesijai,» par šoferu trūkumu Eiropā saka S. Resare. Pēc viņa teiktā, kādreiz to mēdza uzskatīt par brīvu profesiju, bet šodien jauni cilvēki atsakās to izvēlēties, sakot, ka tā ir kā cietums. «Ir ļoti skumji, kā nozare attīstījusies.» Automašīnas, protams, ir modernākas un komfortablākas, taču problēma ir regulējums, kam it kā būtu jāpasargā šoferi no pārstrādāšanās. Piemēram, šoferim par darba un atpūtas režīma pārkāpumu var uzlikt sodu 1000 eiro apmērā. «Kurā citā profesijā gan ir iespējams šāds sods?» Tas, viņaprāt, nav saprātīgi. Profesiju grūtāku padara arī daudzas citas lietas, piemēram, lielais uzsvars uz kravu piegādi konkrētā laikā, kas nozīmē, ka šoferim nākas strādāt teju kā robotam. Turklāt mašīnai visu laiku tiek sekots tiešsaistē, un tālbraucēju darbībai visur seko valsts institūcijas, aroda garozu ieskicē S. Resare. Viņš atzīmē, ka ir kompānijas, kas neievēro noteikumus un izmanto šoferus, taču vairumā kompāniju tā nenotiekot. Dinotrans vadītājs arī nepiekrīt apgalvojumiem, ka šoferiem ir mazas algas. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt, bet ne vairumā kompāniju: «Eiropā nav reizē labu un lētu šoferu.»

Gatavi piemēroties

Patlaban ES līmenī apspriestā Mobilitātes pakotne, ar ko pārskata pašreizējos ES starptautiskā autotransporta noteikumus, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas transporta nozarei, uzsver Dinotrans vadītājs. Viņaprāt, Latvijas politiķi šajā jautājumā īsti nebija iedziļinājušies un ievērojuši, kādas problēmas tā rada daudzām kompānijām. Arī nozares asociācija Latvijas Auto pie šī jautājuma neesot pietiekami strādājusi. Pēc viņa teiktā, pakotnē ir daudz labu, bet arī daudz nesaprotamu lietu. Tādēļ Mobilitātes pakotne tiks apstrīdēta tiesās, prognozē S. Resare. Proti, ES pamats ir brīva pakalpojumu sniegšana, atvērtas robežas utt. Daudzas daļas pakotnē ir «pret mūsu tiesībām». Ja tomēr nekādas izmaiņas netiks veiktas, pārvadātājiem nāksies piemēroties situācijai: «Dinotrans to spēs, mums ir savas ieceres par to, kas ir svarīgi un kā konkurēt Eiropas transporta tirgū.» Uz jautājumu, kas ir pamatā komersantiem netīkamajām izmaiņām, viņš norāda, ka tie ir vājie politiķi visā Eiropā, uz kuriem spiedienu izdara ļoti maza, bet skaļa grupa, kas veiksmīgi izmanto internetu. Rezultātā «kaut kas tiek atkārtots 10‒15 reizes, un pēkšņi tas pārvēršas par patiesību».

Pakotnes jautājumi

Mobilitātes pakotne paredz, piemēram, izmaiņas autotransporta darbinieku nosūtīšanas un citu sociālās jomas tiesību aktu izpildē. Proti, tiek precizēts darbinieku nosūtīšanas princips, nosakot slieksni dalībvalstī pavadītajam laikam, pēc kura uzņemošās valsts minimālais līmenis jāpiemēro attiecībā uz darba algu un ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, skaidro Satiksmes ministrija. Dinotrans vadītāja ieskatā, ar mūsdienu tehnoloģijām vieglāk būtu šo jautājumu atrisināt, uzliekot papildu maksājumu par ceļu izmantošanu. Tā būtu taisnīgāka un izkontrolējamāka sistēma, jo būšot daudz kompāniju, kas pakotnes prasības tāpat neievērošot.

Kur ņemt šoferus

Nozares kompānijām, īpaši lielajām, nākotnē arvien aktuālāks kļūs darbaspēka jautājums, tā piesaiste no trešajām valstīm, uzsver S. Resare. Pēc viņa teiktā, šobrīd Eiropā strādā ap 100 tūkst. šoferu no trešajām valstīm. Patlaban īsti nav skaidrs, kā un vai vispār viņus nākotnē varēs nodarbināt. Dinotrans pirms 6‒7 gadiem sācis piesaistīt filipīniešu šoferus, kuri šajā laikā sevi labi pierādījuši, un klienti ar viņu darbu esot apmierināti. Kopumā Dinotrans ir ap 300 šoferi, puse no tiem no trešajām valstīm, tostarp ap 60 no Filipīnām. Pēc viņa teiktā, šāda prakse gan tiek nepamatoti negatīvi atspoguļota medijos, kaut arī uzņēmuma mērķis bijis paaugstināt pakalpojumu kvalitāti. Viņaprāt, rietumvalstu arodbiedrības, kam ir sava politika, šajā jautājumā sagroza faktus: «Tas ir skumji, jo patiesība ir pilnīgi pretēja. Dinotrans ir darbojusies ilgtspējīgi kopš paša sākuma, tostarp attiecībā uz nodokļu maksājumiem.»

Savukārt Latvijā nozarei ir aktuāls jautājums par pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām trešo valstu šoferiem. To iegūšanai šobrīd jākārto valodas eksāmens. S. Resares ieskatā, tā kā nav runa par pilsonības iegūšanu, bez valodas zināšanu prasībām varētu arī iztikt.