Apvienojoties vietējām rīcības grupām, Pierīgas pašvaldībām un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, noslēgts sadarbības līgums ar mērķi attīstīt vienotu, konkurētspējīgu tūrisma produktu piedāvājumu vietējiem un ārvalstu tūristiem ap galvaspilsētu Rīgu

Tūrisms

Pašvaldības un vietējās rīcības grupas vienojušās par kopīgu, mērķtiecīgu LEADER sadarbības projekta Apkārt Rīgai – vienots tūrisma piedāvājums īstenošanu. Projektu īsteno sešas vietējās rīcības grupas – biedrība Pierīgas partnerība, biedrība Partnerība Daugavkrasts, biedrība Ropažu Garkalnes partnerība, publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied zeme, biedrība Stopiņu un Salaspils partnerība un Gaujas partnerība, kā arī 14 Rīgas apkārtnes novadi – Babītes, Olaines, Mārupes, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ogres, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Ķeguma un Lielvārdes. Projektu paredzēts īstenot līdz 2021. gada 30. jūnijam. Projekta izmaksas ir 49 162 eiro un tās pilnībā tiks segtas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, tāpēc līdzfinansējums no partneriem nav nepieciešams.

Turpina iesākto

Idejas iniciatori ir Pierīgas partnerību teritorijās esošās pašvaldības un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas 2014. gadā ar mērķi veicināt tūrisma sadarbību reģionā izveidoja reģionālu sadarbības klasteri Daugavas lejtece. Sadarbības mērķis bija radīt atpazīstamu un uz ilgtspējīga tūrisma pamatiem veidotu tūrisma reģionu ar eksportspējīgiem produktiem. Savukārt 2018. gadā biedrības Pierīgas partnerība LEADER sadarbības projekta Tūrisms kopā ietvaros tika izstrādāta tūrisma attīstības stratēģija Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Ozolnieku un Jelgavas novadiem vienotai tūrisma aktivitāšu veicināšanai. Tās autors Andris Klepers norādījis, ka Pierīgas novadu kopīgā tūrisma piedāvājuma attīstīšanai ir jāapvienojas ne tikai projektā iesaistītajiem novadiem, bet arī citiem ap Rīgu esošajiem novadiem, jo cilvēki nemeklē informāciju pat katru novadu atsevišķi, viņiem ir vajadzīgs plašāks piedāvājums – maršruts, kura laikā ir iespējams apskatīt interesējošās vietas plašākā teritorijā. Stratēģijā ir ieteikts arī domāt par vienotas organizācijas izveidi, lai nodrošinātu informācijas uzturēšanu un izplatīšanu, kā arī pasākumu saistībā ar tūrismu organizēšanu Pierīgas novados. Jaunais projekts turpinās Daugavas lejteces tūrisma reģiona 2014. gadā iesāktās aktivitātes un starpnovadu projekta Tūrisms kopā novadu 2017. gadā uzsākto sadarbību, sava tūrisma piedāvājuma popularizēšanai apvienojot lielāko daļu Pierīgas novadu.

Mainīs priekšstatu

Kā norāda biedrības Pierīgas partnerība administratīvā vadītāja Alīna Lukjanceva, tad projekta mērķis ir saistoši parādīt to, cik daudz kvalitatīvu un arī unikālu tūrisma objektu un pakalpojumu lielā koncentrācijā ir Pierīgas reģionā. Produkts vienlīdz tiks piedāvāts gan vietējiem ceļotājiem, gan ārvalstu viesiem. Konkrētā projekta Apkārt Rīgai – vienots tūrisma piedāvājums mārketinga aktivitātes pamatā paredzētas Latvijas auditorijai, bet tā rezultāti noteikti kalpos tālākām aktivitātēm ārvalstu tirgu uzrunāšanai. Viņasprāt, galvenie labuma guvēji pēc projekta realizācijas būs Pierīgas tūrisma reģionā esošie tūrisma pakalpojumu sniedzēji, jo, savstarpēji sadarbojoties reģionā, tiem var pavērties plašākas iespējas piesaistīt lielāku skaitu vietējo un ārvalstu tūristu. «Viens no projekta mērķiem – arvien mainīt priekšstatu par sevi kā par Rīgas guļamvagonu un pievērst uzmanību tam, cik daudz aizraujošu lietu piedāvā konkrētā teritorija. Otrkārt, atsevišķiem, teritorijas ziņā maziem novadiem, kādi pārsvarā ir Pierīgas teritorijā, ir grūti individuāli konkurēt tūrisma tirgū ar lielajiem un atpazīstamākajiem Latvijas tūrisma galamērķiem kā Sigulda vai Jūrmala,» komentē A. Lukjanceva. Viņa norāda, ka pēc projekta īstenošanas tiks radīts un attīstīts tūrisms Pierīgā bez robežām – ērts un pieejams. Viņasprāt, tas piesaistīs arī tūristus. «Reģiona tūrisma nozarē iesaistītajiem ir līdzīgas intereses – Pierīgas viesis, pirmkārt, nāk no Rīgas un pašas Pierīgas. Tas var būt gan ārzemju tūrists, kurš ieradies Rīgā uz pāris dienām un brīvā laikā meklē atpūtas iespēju tuvu galamērķim, vai vietējo iedzīvotāju ģimene, kas nedēļas nogali vēlas pavadīt ārpus mājas. Līdzīgi – visiem ir kopīgi izaicinājumi. Tomēr Pierīgas novadus vieno tiešais ģeogrāfiskais tuvums, kas dod plašas iespējas sadarbojoties veidot gan kopīgus tūrisma aktīvās atpūtas un izziņas pasākumus, gan arvien jaunus tematiskus starpnovadu tūrisma maršrutus,» uzskata A. Lukjanceva.

Tūristu skaits pieaug

Tomēr ne visi jaunā projekta partneri līdz šim ir veikuši precīzu ikgadēju tūrisma statistikas uzskaiti. Daļa novadu tūrisma attīstības ziņā ir ievērojamu soli priekšā citiem, kas dos iespēju pilnveidoties un mācīties vienam no otra. Minētais reģiona daļas tūrisma klasteris Daugavas lejtece ir veicis precīzu ikgadēju tūristu uzskaiti, kas kopumā varētu atspoguļot visas Pierīgas kopējās tendences. Kā rāda šī statistika, kopējais tūristu skaits reģionā ik gadu turpina augt. Daugavas lejteces teritorijā no 187 266 viesiem 2010. gadā to skaits ir pieaudzis līdz 454 008 viesiem 2018. gadā. Pats apmeklētākais objekts visā teritorijā ir slēpošanas bāze Riekstukalns Baldones novadā ar 75 000 viesu gadā. Tam seko Salaspils Nacionālais botāniskais dārzs ar 73 023 viesiem, dabas parks Ogres Zilie kalni ar 60 000 viesu gadā un citi objekti. «Kopumā tūristu statistika parāda, ka viesu skaitam ik gadu ir pieaugoša tendence. Arī daugava.travel mājaslapa, kas projekta ietvaros tiks pārveidota par visa jaunā reģiona mājaslapu ar citu nosaukumu, parāda, ka 2018. gadā tās apmeklētāju skaits ir dubultojies salīdzinājumā ar 2017. gadu un turpina pieaugt arī 2019. gadā. Mājaslapu apmeklē arī ievērojams skaits ārvalstu interesentu,» komentē A. Lukjanceva. Viņasprāt, projekta aktivitātēm būs pozitīva ietekme uz teritorijas tūrisma piedāvājuma atpazīstamību un viesu skaits turpinās augt. To noteikti sekmēs arī paredzētās mārketinga aktivitātes kā mobilais TIC u.c. Šobrīd projekta ietvaros ir izveidota visas teritorijas interaktīvā tūrisma karte, ko uztur SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta. Arī tajā ir iekļauti visi teritorijā esošie tūrisma objekti. «Nenoliedzami, strādājot pie dažādām mārketinga aktivitātēm jau šāda lielāka reģiona kontekstā, lielākie un atpazīstamākie objekti un pasākumi parasti tiek izmantoti kā teritorijas tūrisma vēstneši, kalpojot kā lielākais magnēts viesiem, kas pēc tam attiecīgi apmeklē arī citus objektus un izmanto vietējos pakalpojumus,» stāsta A. Lukjanceva. Viņa norāda, ka tūrisma uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji nekādā veidā netiks ierobežoti iesaistīties projekta aktivitātēs. Projekta ietvaros tiks organizētas arī mācības tūrisma uzņēmējiem.

Cer piesaistīt arī ārzemniekus

Projektā iesaistīti arī pieci PPP biedrības Zied zeme darbības teritorijā esošie novadi – Baldones, Ikšķiles, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes. «Šāda vienota iesaiste ir svarīga, lai veicinātu biedrības mērķu sasniegšanu, teritorijas vienmērīgu izaugsmi un novadu sadarbību. Katram novadam ir savas stiprās un vājās puses tūrisma industrijā, taču projekts veicinās savstarpēju sadarbību, tādējādi kompensējot kāda piedāvājuma trūkumu vai izceļot kāda piedāvājuma unikalitāti,» komentē PPP biedrības Zied zeme projektu vadītājs Māris Cīrulis. Pēc viņa domām, šobrīd tūrisma piedāvājums Zied zeme pārstāvētajos novados, skatot teritoriju kā vienotu veselumu, ir sadrumstalots. Jūtama atšķirība starp novadiem atkarībā no ieguldītajiem finanšu līdzekļiem. Novadi izjūt savstarpēju konkurenci. «Varu apgalvot, ka visām vietējās rīcības grupām ir svarīga vietējās teritorijas izaugsme un ekonomikas attīstība mūsu teritorijās. Tūrisms ir viens no tiem instrumentiem, kā mēs varam veicināt šo izaugsmi savā teritorijā. Latvija jau vairākus gadus iet tūrisma virzienā, taču vēl ļoti garš ceļš ir priekšā, lai mēs sasniegtu, piemēram, Dienvidu valstu tūrisma kapacitāti un to finansējuma apgrozījumu, kas ir šajās valstīs,» norāda PPP biedrības Zied zeme vietējās rīcības grupas administratīvā vadītāja Linda Cīrule. Pēc projekta īstenošanas plānots, ka novadi iegūs jaunu, vienotu Pierīgas tūrisma reģiona identitāti; notiks tūrisma speciālistu zināšanu un prasmju attīstīšana; tiks izgatavoti publicitātes un reprezentācijas materiāli, interaktīva karte ar atzīmētiem tūrisma objektiem un maršrutēšanas iespējām, kā arī tiks nodrošināta iespēja pārstāvēt savu novadu un savu tūrisma piedāvājumu dažādos ar tūrisma nozari saistītos pasākumos. Tam jāveicina tūrisma plūsmas pieaugums, kas savukārt nodrošina ieņēmumu palielināšanos ar tūrismu saistītiem uzņēmumiem. «Vienotam tūrisma pakalpojumam jāveicina Pierīgas reģiona atpazīstamība, līdz ar to plānots, ka arvien vairāk tieši ārvalstu tūristi izvēlēsies pavadīt 1–2 dienas ārpus galvaspilsētas un apskatīt tur piedāvātos tūrisma objektus un aktivitātes. Uzskatām, ka arī vietējie tūristi joprojām pārāk maz ir informēti par kaimiņos notiekošajām tūrisma aktivitātēm un piedāvājumiem,» pauž M. Cīrulis. Viņaprāt, īstenojot projektu, ieguvēju loks, kuri varēs izmantot iepriekš minētos rezultātus un just to ietekmi savā ikdienas darbā, būs plašs: sākot ar uzņēmējiem, individuālajiem komersantiem, kuri nodrošina tūrisma pakalpojumus, aktīvās atpūtas un kultūras pasākumus, apskates objektu uzturēšanu Pierīgas tūrisma reģionā, līdz mājražotājiem, amatniekiem, jo tie būs primārie pakalpojumu sniedzēji vietējiem un ārvalstu tūristiem. Šobrīd apmeklētākie tūrisma objekti ir Riekstukalns, AB parks, Ogres Zilie kalni, Baldones Waterjump un Ogres vēstures un mākslas muzejs.

Uzlabos sadarbību

Pozitīvi iesaistīšanos projektā vērtē arī Mārupes novada pašvaldība. «Iesaistīšanās projektā dos iespēju attīstīt un pilnveidot tūrisma piedāvājumu vietējiem un ārvalstu tūristiem, sadarbojoties ar vietējām rīcības grupām un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veicināt ne tikai Pierīgas reģiona, bet arī Mār- upes novada atpazīstamību,» komentē Mārupes novada domes Tūrisma organizatore Laura Šīrante. Viņa norāda, ka projekta ietvaros ir paredzētas daudz un dažādas aktivitātes iesaistīto novadu tūrisma piedāvājuma reklamēšanā. Strādājot ar vietējiem un ārvalstu tūristiem, tiek uzsvērts galvaspilsētas tuvums, ļaujot sasniegt galamērķi īsā laikā – ērti un ātri. Mārupes novads jau šobrīd dažādu projektu realizēšanā sadarbojas ar citiem novadiem, tāpēc, pēc L. Šīrantes domām, iesaistīšanās šajā projektā tikai uzlabos kopīgo iesākto sadarbību. Mārupes novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus 2018. gadā ir izmantojuši vairāk nekā 86 000 cilvēku. Salīdzinājumā ar 2017. gadu novērojams pieaugums vairāk kā 15% apmērā, liecina Mārupes novada domes sniegtā informācija. Tāpēc pašvaldības mērķis ir noturēt šo pieaugumu un palielināt apmeklētāju skaitu vēl vairāk. Projekta ietvaros Mār- upes novadā tiek iekļauts viss tūrisma piedāvājums, kas ietver aviācijas, dabas, kultūrvēstures, aktīvās atpūtas objektus, nakšņošanas, ēdināšanas iestādes, kā arī vietējos ražotājus.

Jauni tūrisma objekti

Projektā iesaistījies arī Lielvārdes novads. Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, skatoties uz pagājušā gada statistiku, jaunajiem objektiem un tendencēm, kopējais tūristu skaits novadā šogad varētu būt nedaudz lielāks nekā 2018. gadā. Pērn tie bija 120 tūkstoši apmeklētāju. Iemesli ir vairāki. «Izklaides parks Avārijas brigāde uzņem apgriezienus, arvien vairāk apmeklētāju izvēlas parku kā tūrisma galapunktu un, pateicoties tam, aug arī tūrisma skaits novadā. Palielinājumu tūristu skaitā ietekmēt var arī trīs jauni tūrisma objekti novada teritorijā – Konditorejas studija Vaniļas debesis, kas piedāvā konditorejas izstrādājumus, meistarklases, ekskursijas un degustācijas, Lūšu Dravas medus produktu degustācija ar disku golfa trasi un vīna darītava Lauskis. Liels prieks par dabas parku Trušu karaliste, kurš šogad tika paplašināts. Protams, nevar aizmirst par Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju ar Lielvārdes jostu un Lāčplēsi, kā arī Uldevena koka pili, kuri katru gadu papildina savu pakalpojumu arsenālu,» komentē Lielvārdes novada pašvaldības tūrisma speciālists Aleksandrs Čerņavskis. Viņaprāt, tūristu skaits pēc projekta palielināsies. «Arvien vairāk cilvēku izmanto internetu un tā rīkus, lai saņemtu detalizētu informāciju par tūrisma aktualitātēm, kā arī meklē tūrisma objektus internetā. Jāizmanto visi pieejamie rīki uz visām platformām, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju un vairāk potenciālo tūristu. Viennozīmīgi būs pozitīva ietekme uz reģiona tūrisma piedāvājuma atpazīstamību un tūristu skaits turpinās augt,» uzskata Lielvārdes novada pašvaldības tūrisma speciālists A. Čerņavskis.

Lai popularizētu jaunizveidoto tūrisma reģionu un sasniegtu pēc iespējas vairāk potenciālo tūristu – gan Latvijas iedzīvotājus, gan iebraucējus –, kā arī informētu partnerību teritoriju iedzīvotājus, tiks izveidots mobilā Tūrisma informācijas centra pakalpojums. Līdz šim Pierīgas pašvaldības arī īstenojušas kopīgas tūrisma mārketinga aktivitātes Latvijas teritorijā, piedaloties tūrisma izstādē Balttour, Latvijas tūrisma informācijas tirgū, gadatirgos un festivālos. Taču, šīm aktivitātēm nebija vienota vizuālā dizaina inventāra un kopīga transporta, kas ievērojami apgrūtināja to īstenošanu un nespēja radīt saistošu vienota reģiona tēlu. Projekta ietvaros paredzēts iegādāties vienota dizaina nojumes ar nepieciešamo inventāru, kā arī nomāt transportu, kas nevis statiski atradīsies vienā vietā un gaidīs tūristus, bet dosies tur, kur pulcējas cilvēki, – uz gadatirgiem, svētkiem, festivāliem, tūrisma pasākumiem, reprezentējot jauno zīmolu un tā piedāvājumu. Zīmola un identitātes iz- strādi vienotam tūrisma piedāvājumam ap Rīgu esošajiem novadiem izstrādā Daina Geidmane. Mērķis ir izveidot labskanīgu, vietējiem un ārzemju tūristiem saprotamu nosaukumu, logo un stila grāmatu. Šobrīd notiek darba grupas par zīmolu, un tā prezentācija, visticamāk, notiks starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2020 nākamā gada sākumā.