Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar bankām

Diskusija

Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Kontu slēgšana notiek

Konferences paneļdiskusija faktiski sākās no otra gala, ekonomikas ministram Ralfam Nemiro iesākot ar skaidrojumu par kontu slēgšanu bankās dažādiem uzņēmumiem un atzīstot, ka problēma eksistē, turklāt jau šobrīd valstij ir praktiskas sekas. Proti, ir loģiski vispirms runāt par kontu slēgšanu, jo labi un spēcīgi uzņēmumi, kas varētu ieviest inovācijas, izvēlas pamest valsti, tāpēc ka bankas piesardzības dēļ neatver vai slēdz kontu.

«Runājot ar uzņēmēju organizācijām, top skaidrs, ka problēmas ar kontu atvēršanu ir. Konts tiek slēgts pat uzņēmējiem, kas ilgstoši darbojas. Esmu ticies ar vairākām lielākajām bankām, Finanšu ministriju un pārrunājis, kādēļ tā notiek. Nereti tā ir pašu uzņēmumu vaina, jo uzņēmums nonācis pelēkajā zonā, sadarbojies ar NVS bloka valstīm, kur ir sankciju saraksts. Tajā pašā laikā ir pavisam praktiski piemēri, kuri liek aizdomāties. Piemēram, viens no lielākajiem IKT uzņēmumiem, kas slēdzis kontu, pārtraucis savu darbību Latvijā un atvēris to Lietuvā. Tas nozīmē, ka kapitāls plūdīs uz Lietuvu. Otrs stāsts ir par uzņēmumu, kas strādā militārajā nozarē, arī devies uz banku un nav varējis kontu atvērt! Latvijas uzņēmums, kas strādā ar Aizsardzības ministriju un izpilda militārajā nozarē saņemtus pasūtījumus, arī pārcēlās uz citu valsti!» konferences dalībniekiem atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ministrs norādīja, ka tā ir problēma, ja uzņēmums, kas ilgstoši strādā Latvijā, piemēram, tranzīta nozarē jau 20 gadus, transportē ogles un, saprotams, sadarbojas ar NVS valstīm jau ilgstoši, piedzīvo konta slēgšanu bez kādiem paskaidrojumiem. «Šādas situācijas būtu jārisina. Bankas šad un tad labprātāk izvairās no klienta, kurš varētu būt saistīts ar NVS valstīm. Tie ir individuāli gadījumi, un tā nav absolūtā prakse, tomēr tā ir nopietna problēma!» uzsvēra R. Nemiro.

Kā vienu no risinājumiem ministrs saredz plašāku pamatojumu par konta slēgšanu vai neatvēršanu uzņēmējiem, lai viņi varētu mainīt situāciju un tomēr strādāt. Pēc ministra teiktā noprotams, ka banku paskaidrojumi nav diez ko plaši un faktiski notiek uzņēmumu izraidīšana no Latvijas biznesa vides, izraidītajam sīkāk neizskaidrojot, kas par vainu un kas ir tas partneris ārvalstīs, ar kuru nevajadzēja sadarboties. «Ir jāparedz iespēja uzņēmējam laboties un turpināt darbu,» tā R. Nemiro.

Kas digitalizāciju nekāro

Būtiskākais automatizāciju un digitalizāciju traucējošais faktors īstenībā slēpjas tepat Latvijā, nevis kaut kur ārzemēs. R. Nemiro norādīja uz būvniecības nozari, kurā nupat noslēgta ģenerālvienošanās. Kā zināms, šajā nozarē, pēc OECD datiem, pelēkās ekonomikas īpatsvars ir viens no lielākajiem. Ar digitalizāciju saistītie jautājumi bijuši strīdu galvgalī. Faktiski digitalizētā vidē, kad informācija par darbinieku plūsmām, par nodokļiem un citiem jautājumiem būtu tiešsaistē, krāpšanās nav iespējama.

FNA pārstāvis K. Danēvičs uzsvēra, ka arī bankām, izskatot kredītu jautājumus, uzņēmumi, kas darbojas pelēkajā zonā, nav simpātiski.

«Ēnu ekonomika, uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu nomaksas un neskaidra kapitāla izcelsme joprojām ir būtiskākie faktori, kas ietekmē banku spēju un vēlmi izsniegt uzņēmumiem aizdevumus. Nevēloties, ka Latvija nokļūtu Moneyval pelēkajā sarakstā, šobrīd rūpīgāk nekā jebkad agrāk bankas izvērtē, vai uzņēmuma kredīta pieteikumā nav saskatāmas predikatīvā nozieguma pazīmes, tādējādi liekot īstenot godprātīgu uzņēmējdarbības praksi, kas ir visas sabiedrības interesēs,» teica K. Danēvičs, norādot, ka ir arī pozitīvas lietas kreditēšanas jomā.

Ir samazinājies maksājumu kavējumu skaits un nedaudz sarucis ierosināto maksātnespējas procesu skaits juridiskām personām, kas liecinot par uzņēmumu finanšu veselības uzlabošanos.

Ierēdnis ēno uzņēmēju

Konferences pamattēmu par digitalizāciju teju visi runātāji skāra kā pēdējo, kas šobrīd pakārtojas svarīgāku lietu risinājumam. Tā ekonomikas ministrs R. Nemiro pastāstīja par valsts akciju Ierēdnis ēno uzņēmēju, kuras laikā viņš pabijis zivju pārstrādes uzņēmumā Karavella.

«Tur patiešām ir digitalizēts un robotizēts viss, kas ir iespējams. Darbinieki saņem salīdzinoši augstu atalgojumu, lai arī strādā smagos apstākļos,» par redzēto uzņēmumā sacīja R. Nemiro.

Ministrs norādīja, ka arī digitalizācijas un robotizācijas jomā ir skaidri redzama atšķirība Rīgai no reģioniem. Proti, Rīgas lielveikalos ir pašapkalpošanās kases, bet mazos lauku veikaliņos par to pat nesapņo.

«Rīgā ir šis mērķis kļūt produktīvākam un vienlaikus risināt darbaspēka trūkumu. Mazam veikalam novadā šādas iespējas nav gan finansiālu iespēju dēļ, gan apgrozījuma dēļ. Pie tik nelieliem apjomiem robotizācija nav iespējama,» norādīja R. Nemiro.

Kopumā Latvijas uzņēmēji lielo datu glabāšanas un e-komercijas lietās ir trešajā desmitā Eiropas Savienībā, tomēr ik gadu esot vērojama izaugsme.

Par interesantiem risinājumiem pastāstīja VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns. Jau vairākus gadus uzņēmums sadarbojas ar preču izplatīšanas uzņēmumu Alibaba Group, kas ir otrs lielākais preču izplatītājs pasaulē ar bāzes vietu Ķīnā. Jau divus gadus Latvijas Pasts, pateicoties šai sadarbībai, audzē neto apgrozījumu. No Ķīnas uz Latviju regulāri lido čartera lidmašīnas, un M. Vilcāns cer apjomu audzēt, gan pieļaujot, ka tikpat labi viss var strauji mainīties.

Draud digitālā emigrācija

Konferencē atklātās problēmas banku sektorā un konferences tēmu vistiešāk saistīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, norādot, ka pie mūsdienu tehnoloģijām uzņēmēju migrācija faktiski iespējama digitāli, nemainot fizisko atrašanās vietu.

«Kā Uldis Pīlēns rakstīja savā grāmatā – uzņēmējs ir cilvēks, kurš uzņemas risku.

Skarot digitalizāciju, kas šobrīd mainās? Uzņēmēji ir tie, kuri darbojas tur, kur ir vislabākie apstākļi. Globālā sacensība ir par to, kur apstākļi ir vislabākie. Ja runājam par digitalizāciju, tad aizvien lielāks skaits cilvēku var pārcelties digitāli. Ar to ir jārēķinās. Protams, ka ir daudz un dažādu biznesu, kur objektīvi neviens nevar pārcelties strādāt citur un būt tepat. Jaunās paaudzes bizness ir tāds, ka ar pāris klikšķiem uzņēmējs ir prom no valsts! Fiziski cilvēks šeit var būt, bet digitāli viņš būs citā valstī un nodokļus maksās tur!» sacīja A. Rostovskis, uzsverot, ka katru valstī pieņemto lēmumu par prasībām un jauniem likumiem vajadzētu aplūkot arī šādā aspektā, paredzot, kā tas ietekmēs sabiedrību kopumā.

«Runājot par to, ko varētu darīt labāk, pirmkārt gribu uzsvērt, ka Baltijas sacensībā mēs iepaliekam, un tas kremt. Biju nesen ASV un tepat forumā Eiropā. Bez galvenās ziņas, ka pasaules ekonomika bremzējas, ir arī stāsts par darba tirgu. Nozīmīgākais šajā jomā ir, ka tehnoloģijas iet uz priekšu ātrāk, nekā darbinieki tās spēj apgūt. Izglītības sistēma nespēj darba tirgum piegādāt tādus cilvēkus, kas ir derīgi. Es pats darbojos izglītības lauciņā. Valdība mums uzspiež noteiktu kontaktstundu skaitu. Iznāk, ka profesors no Oksfordas Universitātes lasa lekciju – to neieskaita! Lūk, runājam par digitalizāciju,» tā A. Rostovskis.

LTRK prezidents arī definēja vienu no būtiskākajām digitalizācijas un automatizācijas blaknēm. Proti, tās padara darbu efektīvāku, palielina produktivitāti, bet ko darīs tie cilvēki, kas šādā veidā paliks bez darba? Digitalizācija ir viena no galvenajām tēmām arī Eiropas Savienībā, un tā nav skatāma atrauti no izglītības un pārprofilēšanas.

«Eiropas pētījumi liecina, ka lielās kompānijas digitalizācijas lietās iet labi uz priekšu, bet mazie uzņēmumi atpaliek, un tā ir kopēja Eiropas tendence. Tas ir Latvijas izaicinājums – panākt, ka mazais bizness to spēj. Tā ir papildu vilkme un iespēja. Ja mēs to spēsim izdarīt dinamiskāk un parausim uz augšu mazos spēlētājus, tad būsim vinnētāji kopumā,» teica A. Rostovskis.

Digitalizācijas kreditēšana praksē

«Digitalizācijas un automatizācijas veicējs ir tipisks mūsu klients. Ir mums labie piemēri, tas pats Latvijas Pasts, jau pieminētais uzņēmums Karavella, ir mazāki uzņēmumi. Raunā, piemēram, tika automatizēta siltumapgāde. 12 iestādes Drustos no tā vistiešākajā veidā ieguva. Aizdevums nebija liels, ap 200 tūkstošiem eiro. Ir ļoti inovatīvi piemēri, kā SIA Play,» par praktiskiem pozitīviem piemēriem pastāstīja Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Diemžēl no vairāk nekā 1000 aizdevumiem gadā Altum praksē šādu pozitīvu piemēru ir pārdesmit, un tas R. Bērziņu satrauc. «Ir taisnība, ka kredītportfelis bankām ir audzis par 2%, bet ekonomika pērn auga par 4,8%. Godīgi sakot, portfelim ir jāaug vēl vairāk. Mēs redzam, kā augam, bet tas ir jādara straujāk. Šī ir tā vieta, kad ir jājautā uzņēmējiem, ko mēs vēl varam darīt, lai viss notiktu. Ja redzam, ka vāji izmanto ikdienas lietas, vai ir vērts pievērsties kaut kam īpašam, inovatīvam, neparastam, jo ir šaubas, vai būs pieprasījums šādam piedāvājumam! Mums ir bijis instruments kopā ar Eiropas Investīciju fondu. Man ir ko pateikt ķeksītim, mums ir Primex, kas ir liels klients, un Intelligent systems. Ir labi piemēri. Gribu, lai tas būtu lielākos apjomos, jo ne tuvu neizsmēlām limitus. Līgums beidzās. Pirms lūgt darbiniekiem radīt kādu jaunu produktu, ir jāsaprot, vai pieprasījums būs, jo galu galā tās ir administratīvas izmaksas veidot jaunu piedāvājumu inovācijām. Gribētu dzirdēt uzņēmēju vēlmes šajā jomā,» ta R. Bērziņš.

Aizmirstiet papīru!

Šā brīža ainu uz kaimiņu fona raksturoja arī Luminor bankas valdes locekle Kerli Gabriloviča, norādot, ka Latvijas uzņēmēju vidū šobrīd valda pesimisms.

«Skatoties uzņēmējdarbību, mēs redzam, ka uzņēmēji ir piesardzīgi. Bankas vēlētos kreditēt vairāk un ne tikai automatizāciju. Piesardzība sākas no ambīcijām. Ja ir ambīcijas, tad arī skatījums uz investīcijām ir cits. Tad var redzēt potenciālo atdevi. Novēlētu uzņēmējiem lielākas ambīcijas un drosmi,» sacīja K. Gabriloviča.

Tiesa, daudz nozīmīgāks uzņēmējiem ir baņķieres otrs novērojums. Proti, cilvēki vadās pēc veciem procesiem, kas radīti papīra vidē, un mēģina tos digitalizēt. Nereti efekta nav, jo domāšana ir vecā. Nav pat reāla laika ietaupījuma, bet investīcijas ir veiktas.

«Ļoti svarīgi ir sākt šo digitalizācijas procesu no nulles! Ir jāaizmirst papīra vides risinājumi un domāšana. Mēs gribam redzēt reālu lēcienu ne tikai jauniem uzņēmumiem, bet arī vecajiem. Lai spētu šādi domāt, ir jābūt atvērtiem, jāspēj pieņemt darbā cilvēkus no citām valstīm, nozarēm, pašiem braukt un meklēt risinājumus,» K. Gabriloviča, novēlot Latvijas uzņēmējiem arī vairāk lepoties ar jau sasniegto un padarīto, jo īstenībā viss nemaz nav tik slikti.

Atbalstot K. Gabriloviču, K. Danēvičs norādīja, ka Latvija šogad var apsteigt Igauniju IT pakalpojumu eksportā un ar šo sasniegumu lepoties vajadzētu.