Rīgas Tehniskās universitātes, Kauņas Tehnoloģiju universitātes un Tallinas Tehnoloģiju universitātes zināšanu un inovāciju kontaktpunkts EIT RawMaterials palīdzēs Baltijas zinātniekiem un uzņēmumiem radīt konkurētspējīgas inovācijas

Pārrobežu sadarbība

«Ar izejmateriāliem ir līdzīgi kā ar klimata jautājumiem – ja tiks atklāti labi risinājumi, tiem būs globāla ietekme un nozīme,» saka Gatis Bažbauers, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektora vietnieks. Kauņas Tehnoloģiju universitātes Startup Space biznesa attīstības speciālists Luks Bartusevičs (Lukas Bartusevičius) norāda, ka visi problēmu risinājumi, ar ko strādā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu kopienas, ir orientēti uz nākotni. Piemēram, EIT Food strādā ar jautājumu, kā paēdināt augošu populāciju pēc 10, 20 un vairāk gadiem, bet EIT RawMaterials – vai nākotnē būs gana daudz izejmateriālu, lai uzbūvētu ceļus un ēkas, kas vajadzīgi, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita vajadzības.

Apvienojot vairāk nekā 300 rūpniecības uzņēmumu, universitāšu un pētniecības organizāciju no 20 valstīm, EIT RawMaterials uzskatāma par lielāko konsorciju izejvielu nozarē pasaulē. Piedāvājot atbalsta instrumentus, tā stiprina sadarbību, veicina zināšanu apmaiņu, jaunu uzņēmumu veidošanu un novatorisku risinājumu izstrādi visā izejmateriālu ķēdē, sākot no izpētes, ieguves un apstrādes līdz aizstāšanai, pārstrādei un aprites ekonomikai.

Maģija rodas sadarbībā

«Visās trijās Baltijas valstīs resursu bāze ir diezgan līdzīga. Ir noderīgi, ka mums ir sadarbības centrs, kur mēs varam strādāt kopā un mācīties cits no cita. Tā ir interesanta iespēja. Lai gan mums ir individuāli projekti, pie kā katra universitāte strādā, šī būs lieliska iespēja sadarboties dziļāk. Sadarbībā notiek patiesa maģija. Partneri projektu pieteikumos gudri un prātīgi izvēlas partnerus, jo tiem ir konkrētas zināšanas, kompetences, spējas. EIT projektus atbalsta ne tikai finansiāli, bet ar visiem pakalpojumiem un programmām, lai dotu instrumentus projektus attīstīt,» Mišels Viljams Hičs (Michael William Hitch), Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ģeoloģijas institūta profesors. EIT Raw Materials Baltijas jūras reģiona inovāciju centra rīkotājdirektors Olli Salmi uzskata, ka inovācijas un jaunas idejas rodas, kad cilvēki tiekas, un tāpēc ir svarīga tam, ka ir iespēja satikties klātienē un apspriesties.

L. Bartusevičs izceļ vairāku zināšanu kopienu organizēto konkursu EIT Jumpstarter, kur satiekas komandas no dažādām nozarēm, piedalās pirmsakselerācijas programmā, apgūst biznesa pamatus. Cenšoties ielauzties konservatīvu nozaru biznesā, ir jāizpilda mājasdarbs un jāiepazīst, kas ir galvenās industrijas kompānijas, biznesa modelis, piegādes ķēde un visas citas īpatnības. Tikai pēc tam veidosies nopietna saruna par to, kā jaunuzņēmums var iesaistīties. «Produkts var būt pats labākais, bet tam jāatrod pareizais tirgus, pareizie lietotāji, pircēji. Šādas iniciatīvas kā Jumpstarter iepazīstina jaunuzņēmumus ar galvenajiem spēlētājiem tirgū, kas varētu izmantot tehnoloģiju,» saka L. Bartusevičs.

Iekļaujas apritē

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir apzināties katras valsts potenciālu izejmateriālu jomā. «Kauņas Tehniskā universitāte nav tik attīstīta izejmateriālu aspektā kā, piemēram, Tallina. Viņi jau zina, kas ir galvenie spēlētāji tirgū un kā darbojas ekosistēma. Mums jāveic analīze par Lietuvu un jāsaprot, kuras kompānijas strādā ar izejmateriāliem, ir iesaistītas piegādes ķēdē. Iespējams, to darbu var optimizēt un radīt inovācijas industrijā. Ir svarīgi veidot ekosistēmu, kas saved kopā dažādus spēlētājus – universitātes, pētniekus, privātās kompānijas un jaunuzņēmumus. Tā var rasties labākie projekti,» saka L. Bartusevičs. Vaicāts par to, kuros virzienos Igaunija plāno attīstīt pētniecību, M. V. Hičs uzsver, ka ne vienmēr ir runa par resursiem vai ieguves rūpniecību, bet gan par produkta izmantošanu, piegādi, apkalpošanu, tehnoloģijām, kas saistītas ar izejmateriālu ieguvi. «Ir svarīgi skatīties pāri pašreizējai fiziskajai resursu bāzei un pievērst uzmanību tam, ko mēs darām ar resursiem, kā tos izmantojam. Nevar būt diskusija tikai par to, ka mums ir konkrēts daudzums kāda izejmateriāla. Lielāka nozīme ir tam, kā šis materiāls visefektīvākajā veidā iekļaujas aprites ekonomikā,» viņš teic. Aprites ekonomikā produkti no tā, kas tradicionāli uzskatīts par atkritumiem, pēc šķirošanas un pārstrādes var tikt izmantoti atkārtoti, atgriežoties ekonomikā. M. V. Hičs uzsver, ka atkritumu faktiski vairs nav un to vietā ir izejmateriāli. Viņa skatījumā, Baltija varētu būt pasaules centrs, piemēram, elektronikas atkritumu pārstrādē.

Plašākā mērogā

«Materiālzinātne ir viena no sešiem mūsu stratēģiskajiem pētniecības virzieniem. Pievienojoties šai zināšanu kopienai, paveras jaunas iespējas sadarboties ar pētniekiem un nozari plašākā mērogā. Šis jaunais kanāls mums dod iespēju pārvietot mūsu zināšanas, radīt jaunus produktus un pakalpojumus, lai padarītu zinātni noderīgu,» saka G. Bažbauers.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes profesore Diāna Bajāre teic, ka Latvija nav ļoti bagāta ar izejmateriāliem, tāpēc zinātnieki attīsta idejas otrreizējai materiālu izmantošanai un izejvielu atgūšanai no rūpnieciskiem atkritumiem. Izmantojot rūpnieciskos atkritumus, piemēram, elektrofiltru pelnus, keramikas atlikumus, iespējams iegūt sārmu aktivizētus materiālus, ko var izmantot būvniecībā, piemēram, betonam līdzīgu izstrādājumu izgatavošanā, kā arī enerģētikā, ūdens saimniecībā. Latvijas zinātnieki ir ieinteresēti rast plašāku pielietojumu arī koksnei, piemēram, radot inovatīvus kompozītmateriālus būvniecībai un citiem ekoloģiskiem materiāliem.

EIT RawMaterials centrs Baltijā īstenos trīs programmas, kas secīgi notiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tiks organizēta zinātnes un tehnoloģiju pārneses konference, vasaras skola, kurā studenti strādās pie industrijas izaicinājumiem, un akcelerācijas programma, kas sniegs atbalstu zinātnisko jaunuzņēmumu ideju attīstībai.

Jaunajiem grūti ielauzties

«Problēma ir tāda, ka šī industrija ir konservatīva un jauniem uzņēmumiem ir grūti tajā ielauzties. Jaunuzņēmums ir īstermiņa organizācija, kas meklē atkārtojamu un mērogojamu biznesa modeli. Tik sarežģītā un konservatīvā nozarē kā izejmateriāli startup pirmais uzdevums ir sākt runāt ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem no nozares, lai noskaidrotu, vai problēma, ko mēģini risināt, ir tā vērta, vai kāds par to maksās, kā tā ietekmēs eksistējošo uzņēmumu ikdienas darbības. EIT RawMaterials tīklā ir lielākās ieguves kompānijas un ražotāji Eiropā, un jaunuzņēmumiem ir ideja ar tiem sazināties – izsūtīt dažus e-pastus, sazvanīties un tikties ar ekspertiem, un iegūt atgriezenisko saiti no pieredzējušiem nozares profesionāļiem,» saka L. Bartusevičs. Tāpat izaicinoši ir nokļūt punktā, kur ideja ir atzīta gan akadēmiski, gan industrijā.

Atbilde trūkumam

O. Salmi stāsta, ka pirmsākumi EIT RawMaterials meklējami jau ap 2007. gadu. Eiropā tika analizēti pieejamie resursi un svarīgākās nozares, secinot, ka, piemēram, autoindustrija un enerģētika ir atkarīgas no resursiem, kas pārsvarā gadījumu Eiropā nav pieejami un tiek importēti no Ķīnas. Šī programma daļēji tika veidota kā atbilde uz kritisko izejmateriālu krīzi un darbojas kopš 2016. gada. «Līdz 2018. gadam esam ieguldījuši vairāk nekā 130 miljonus šajā programmā, bet tagad ikgadējais budžets ir ap simt miljoniem eiro. Saņemam vairāk pieteikumu, nekā varam finansēt. Ir veselīgi, ka ir konkurence,» spriež O. Salmi. Daudzi EIT RawMaterials finansētie projekti saistās ar dažādiem pakalpojumiem un IT risinājumiem saistībā ar dažādiem industrijas procesiem. Piemēram, saistībā ar elektroautomašīnu un elektroskūteru attīstību aktuāls ir jautājums par bateriju pārstrādi. Šobrīd Eiropā nav rūpnieciska mēroga pārstrādes, bet ar EIT RawMaterials atlabstu tiek strādāts pie tādas izveides. O. Salmi stāsta, ka EIT RawMaterials Rietumeiropas centrā Beļģijā ir liels fokuss uz aprites ekonomiku un pārstādi, Centrāleiropas kontaktpunktā Francijā lielā mērā strādā ar bateriju tehnoloģijām, bet Ziemeļeiropā ir orientācija uz ieguves rūpniecību un digitālajiem risinājumiem.