Mērķis nav aizbaidīt uzņēmējus

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Intervija

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Cik vien atceros, vienmēr ir bijis stāsts par to, ka policistiem algas ir mazas. Kā ir šobrīd? Kā ministrijai izdodas sabalansēt Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieku algas un sabiedrības drošības jautājumus?

Domājot par iekšlietu sistēmā strādājošajiem, princips ir tas pats, kā domājot par visu tautu, – uzlabot materiālo labklājību, dot cienīgus dzīves apstākļus. Lielākā daļa no izcīnītajiem finanšu līdzekļiem 2020. gada budžetā ir novirzīti atalgojuma palielināšanai, jo man ir svarīgi, lai cilvēki paliktu dienestā un būtu motivēti un apmierināti.

Veiksmīgi izdodas piesaistīt jaunus darbiniekus?

No papildus izcīnītajiem 18,9 miljoniem eiro esmu panācis atalgojuma palielināšanu kadetiem. Pavisam ir 444 kadeti, kuriem atalgojums palielināsies no 455 eiro uz 588 eiro.

Drošību cilvēki vislabāk izjūt, ja smagie noziegumi tiek atklāti. Kā ar algām speciālistiem?

Vairāk nekā 4 miljoni eiro tiek novirzīti noteiktas kategorijas izmeklētāju darba algas palielināšanai. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām ir noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, atalgojums ne tikai teorētiski, bet praktiski palielinās un pielīdzinās pilsētas prokurora mēnešalgai.

Otra darba puse ir ierindas darbinieki. Drošība ikdienā! Kā ar algām ugunsdzēsējiem, policistiem?

Aptuveni 5,6 miljonus eiro novirzām Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes, kopumā 6268 amatpersonu, darba algu palielināšanai, lai mēnešalga bruto sasniegtu minimumu, kas nav mazāks par 832 eiro. Tas ir ievērojams darbinieku skaits.

Kamēr es būšu iekšlietu ministrs, arī nākamajos budžeta plānošanas periodos kā

prioritāti es izvirzu plānveidīgu iekšlietu sistēmas darbinieku darba algu palielināšanu.

Uz ko tiecamies algu jautājumā?

Ideālais modelis būtu pietuvoties Lietuvas un Igaunijas līmenim, plānveidīga atalgojuma palielināšana un nostabilizēšana vismaz 1200 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas un uz šīs bāzes veidot dažādas motivējošas piemaksas atkarībā no dienesta pakāpes, izglītības un citiem kritērijiem, atsevišķas svarīgas amata kategorijas ar īpašām zināšanām izceļot no kopējās atalgojuma sistēmas, lai darba alga nebūtu mazāka par 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Kā tad patlaban cilvēki nopelna nepieciešamo?

Dienestā esošie darbinieki, kuriem dienests pieļauj maiņas darbu, paralēli dienestam strādā otrā darbā vai vasarās brauc uz ārzemēm piepelnīties, tādā veidā papildus nopelnot atlīdzību pamatalgai dienestā.

Ja tomēr dienests maiņas darbu nepieļauj?

Tad situācija nav no vieglajām. Atalgojums līdz šim nav bijis pietiekami sasaistīts ar dienesta izaugsmes iespējām un kvalifikāciju. Neviens īpaši neraujas uz darbu, kurā ir ievērojama slodze, astoņu stundu darba laiks un konkurētnespējīga alga. Man tas nav pieņemams.

Risinājums?

Domājot par atalgojumu, būtu svarīgi valsts pārvaldē uzsākt darbu virzienā pie inflācijas koeficientu piemērošanas darbinieku algām. Valstī pakalpojumu cenas pieaug, bet darba algas gadiem paliek tajā pašā līmenī. Es strādāju pie atalgojuma apmēra pārskatīšanas un no pieejamajiem līdzekļiem jau tagad palielinu algas.

Iedzīvotāju skaits valstī sarūk, bet robežsardzes un ugunsdzēsēju funkcijas nemainās. Latvijas kartē, piemēram, VUGD darbībā ir baltie plankumi, kur ugunsdzēsības dienesta sasniedzamība ir virs 40 minūtēm. Jautājums ir, vai mēs noklājam valsts teritoriju drošības ziņā?

Savā darba laikā nepieļaušu drošības līmeņa pasliktināšanos. Struktūru drošības pakalpojumos nedrīkst būt baltie plankumi. Mēs tiešām saskaramies ar personāla trūkumu, pastāvīgi plānojam resursu izvietojumu valstī. Vairāk kā skaidrs, ka nav prāta darbs VUGD depo slēgšana vai ugunsdzēsēju skaita samazināšana no 3 uz 2 ugunsdzēsējiem uz vienu mašīnu maiņas laikā. Nav pieļaujama VP vai VRS infrastruktūras tīkla samazināšana.

Šādi baltie plankumi valsts kartē ir radušies tieši iepriekšējos valsts budžeta veidošanas optimizācijas plānos. Kā ir tagad?

Uz visiem šiem riskiem esmu norādījis budžeta veidošanas kontekstā valdības kolēģiem. Manā uztverē, valstij ir jāfinansē ne mazāk kā minimālais drošības līmenis, kas attiecas uz drošībai nepieciešamajiem cilvēkresursiem, materiāltehnisko bāzi, ekipējumu un infrastruktūru, nemaz nerunājot par to, ka būtu jāparedz arī noteikts izdevumu apmērs attīstībai.

Uzskatu, ka ir nepieciešams sekot līdzi un ieguldīt finansējumu jaunajās drošības tehnoloģijās - dronos, interneta satura monitoringa programmatūrā -, kas palīdz izsekot un analizēt finanšu plūsmas, dažāda veida novērošanas kameras, sejas atpazīšanas programmatūra, kas savienojama ar datubāzēm, automašīnu numura zīmju atpazīšanas programmas, kas spēj noteikt pat automašīnas markas, krāsas un numura neatbilstību, piemēram, CSDD datu bāzei. Jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas, kas spēj uz robežas izmērīt cilvēka ķermeņa temperatūru, lai robežsargs, muita, PVD spētu reaģēt un pārbaudīt šādu risku, - tie ir uz robežas automātiskie robežkontroles vārti, kas tagad faktiski tiek ieviesti lidostā Rīga.

Šīm sistēmām jābūt vienotām, tas ekonomētu cilvēku resursus un ļautu strādāt

preventīvā režīmā vai vēl operatīvāk reaģēt un aizturēt noziedzniekus, kuri apdraud Latvijas iedzīvotājus vai valsts nacionālo drošību.

Jūs runājat vēlamības izteiksmē. Noprotams, ka finansējuma attīstībai nav. Vai tā?

Man ir tāda sajūta, ka viss notiek lēni un mēs esam kaut kādā akmens laikmetā ar

atbilstošu domāšanu. Paldies Dievam, ka esam Eiropas Savienības dalībvalsts

un ar fondu līdzekļiem un institūciju kopīgiem lēmumiem spējam kaut cik turēties laikam līdzi. Būsim atklāti, šodien Latvijas iedzīvotāju drošību lielā mērā finansē Eiropas fondi.

Konkrēti?

Piemēram, Iekšējās drošības fonds, kas finansē bāzes lietas, kuras būtu jāfinansē pašai Latvijas Republikai. Tātad mūsu drošību uztur bagātāko Eiropas dalībvalstu nodokļu maksātāji. Kamēr nav pietiekama finansējuma un ir tikai domas, kā finansēt koncertzāles, cietumus par 140 miljoniem eiro 2000 ieslodzītajiem, kam es nepiekrītu, nākas vingrot uz savu zināšanu un pieredzes bāzes.

Esmu ticies un turpināšu tikties ar pašvaldību deputātiem, lai stiprinātu sadarbību valsts līmenī starp VP un pašvaldību policiju. Pašvaldības policijai noteikti jādod plašākas tiesības administratīvā procesa ietvaros.

Kāda tieši varētu būt ciešāka valsts un pašvaldību policijas sadarbība?

Jāpanāk būs vienošanās par drošības infrastruktūras izveides principiem, lai palielinātu vienotu un plašāku video novērošanas kameru tīklu ar citiem moderniem drošības tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Manuprāt, drošības nolūkos jāveicina arī sadarbība ar zemessardzi vai apsardzes

kompānijām tajos punktos, kur diemžēl nav tā policijas iecirkņa. Šeit jautājums ir par vienotu drošības koncepciju. Faktiski man ir nodots mantojums, kas prasa lielu ikdienas darbu. Tas ir izaicinājums meklēt risinājumus trūkstoša finansējuma apstākļos!

Ik pa laikam ir runas, ka vajadzētu atjaunot 2010. gadā likvidēto Policijas akadēmiju. Trūkst kvalificētu kadru. Tas ir atrisināts?

Pēc mana ierosinājuma Ministru kabinets apstiprināja jauno tiesībsargājošo iestāžu apmācības modeli. Rīgas Stradiņa Universitātē ieviesta tiesībsargājošo iestāžu darbinieku maģistra programma tiesību zinātnēs. Šīs valdības laikā 9 mēnešos esmu atrisinājis problēmu, kas eksistēja astoņus gadus. Ir dota iespēja par budžeta līdzekļiem iegūt augstāko juridisko izglītību, kas darbiniekam rada plašākas iespējas darba tirgū pēc dienesta. RSU ir iespējamas vairākas tieši policijas darbam orientētas specializācijas. Ar Eiropas aģentūras CEPOL palīdzību sekosim izglītības kvalitātei RSU un Valsts policijas koledžā.

Aicinu vecākus iedrošināt jauniešus izvēlēties dienestu iekšlietu sistēmā, kaut arī šobrīd atalgojums nav tik ļoti konkurētspējīgs kā privātajā sektorā, bet tas noteikti palielināsies! Nākotnes vārdā esat laipni gaidīti!

Viena no pēdējā laika tēmām ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbs. Termiņuzturēšanās atļaujas, darba vīzas. Pirmkārt, kāds ir stāsts par termiņuzturēšanās atļaujām kā sava veida valsts ienākuma avotu? Otrkārt, stāsts par darbaspēka problēmu, kas Latvijā ir aktuāla, un viens no veidiem ir ievest cilvēkus. Viss ir kārtībā?

Publiski tika sacelta ažiotāža, ka Latvija tirgo termiņuzturēšanās atļaujas. Tas viss ir stereotips un blefs! Pirmkārt tas attiecas uz termiņuzturēšanās atļaujām ārzemniekiem vai trešās valsts pilsoņiem kontekstā ar nekustamā īpašuma iegādi, kura tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 250 tūkstošiem eiro un ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā - šādas programmas eksistē vairākās ES dalībvalstīs, un noteikumi ir pat izdevīgāki nekā mums. Šādas kategorijas izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits ir būtiski samazinājies, jo citu Eiropas dalībvalstu vidū neesam pievilcīgi.

Amerikas Savienotajās Valstīs arī pastāv green card programma. Gribu teikt, ka nevajag Latviju uzskatīt par kaut kādu termiņuzturēšanās atļauju tirgotāju lielvalsti.

Par darbaspēku?

Sakarā ar nodarbināšanu, zinātnisko sadarbību, studijām izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits konstanti palielinās, jo uzņēmējiem trūkst vietējā darba spēka. Nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu. Savukārt Latvijas augstskolu studiju programmas, kā, piemēram, medicīna, ir eksporta prece.

Jūs atbalstāt brīvāku darbaspēka migrāciju?

Kaut arī Iekšlietu ministriju tradicionāli uzskata par spēka ministriju, manā vadībā ministrija būs uzņēmējdarbību veicinoša ministrija! Iekšlietu ministrija sadarbībā ar PMLP strādā elastīgi, seko līdzi notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem.

Latvijā jau šobrīd uzņēmējiem ir iespējams noformēt ilgtermiņa vīzu, kas ļauj darba devējam iespējami ātrāk piesaistīt nepieciešamo darbaspēku. No 2019. gada 1. jūlija stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju darba devējiem nodarbināt trešo valstu pilsoņus uz ilgtermiņa vīzas pamata. Lai uzaicinātu darbā trešās valsts pilsoni, darba devējam jāreģistrē brīva darba vieta Nodarbinātības valsts aģentūrā un jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas centrā jānoformē ielūgums.

Birokrātija? Līdz šim vakances reģistrācijai vajadzēja mēnesi.

Ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus var arī iesniegt, apstiprinātus ar drošu elektronisko parakstu. Pēc ielūguma apstiprināšanas trešās valsts pilsonis Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz ilgtermiņa vīzas pieteikumu. Vīza tiks izsniegta uz paredzamo nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Paralēli Ministru kabinetā izskatīšanai iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus ilgtermiņa darba vīzas izsniegšanai, konkrēti, samazinot brīvās darba vakances reģistrēšanas laiku Nodarbinātības valsts aģentūrā no 30 uz 10 dienām. Paredzēts atteikties no virknes nevajadzīgu procedūru, lai Latvija būtu konkurētspējīgāka.

Ar ko un kā šajā jomā konkurējam?

Ar Poliju un Čehiju, caur kurām tiek noformēti Ukrainas darbinieki, kas tāpat brauc uz Latviju, strādā un nemaksā nekādus nodokļus Latvijas valsts budžetam. Es sekoju līdzi, kas notiek Latvijas darba tirgū, kādas ir uzņēmēju vajadzības.

Kā tad ar slaveno saukli, ka mazkvalificēto darbaspēku mums nevajag?

Te vienmēr gribu precizēt – kas ir mazkvalificēts darbaspēks? Kāda ir definīcija? Neviens skaidri nevar pateikt! Kas tie ir par cilvēkiem? Vai tādi, kuri pelna mazāk par 1000 eiro mēnesī? Es vēlos uzsvērt, ka rūpēšos par Latvijas ekonomisko attīstību, par to, lai uzņēmumos būtu darbinieki! Esmu šeit Iekšlietu ministra amatā, nevis lai radītu šķēršļus, bet lai palīdzētu attīstīties. Protams, ka tas jādara, izstrādājot saprātīgus un konstruktīvus priekšlikumus. PMLP ir dots uzdevums strādāt tā, lai palīdzētu uzņēmējiem attīsties, lai būtu iespējams nokomplektēt darba resursus un uzņēmumi spētu augt, kas neizbēgami pozitīvi ietekmēs mūsu budžeta ieņēmumus.

Man nav pieņemams, ka kaut kā caur Poliju, Čehiju un citām valstīm rekrutē darbiniekus, viņi te, Latvijā, strādā būvniecības objektos trīs mēnešus un aizbrauc prom, budžetā neiemaksājuši pilnīgi neko. Kāds mums no tā ir labums? Visus procesus valstī es vērtēju no aspekta: kāds mums – Latvijai - no tā ir labums?

Pēc pašreizējās likumdošanas taču iznāk, ka ārvalstnieks tik un tā nereti saņem labāk!

Nav pamata uzskatīt, ka Latvija piesaista lēto darba spēku, jo esošās procedūras pieļauj darba spēka piesaisti, ja nav iespējams nokomplektēt vakanto darba vietu. Būtu arī jāizbeidz tā vergu domāšana, ka tieši latvietis ir tas, kurš pelnījis darbu darīt kā mazkvalificēts darbaspēks par pašu mazāko stundas tarifa likmi!

Ir jāseko līdzi laikam un notikumiem, nav jādzīvo kaut kur kosmosā, bet tepat Latvijas zemē. Tas, kas būtu jāsaprot visiem, - viesstrādnieki te nepaliek. Cilvēki izdara savu darbu un brauc projām. Ilgtermiņa darba vīza nedod tiesības aicināt šeit uz Latviju dzīvot ģimenes locekļus.

Spēkā stājas skaidras naudas pārvadāšanas ierobežojumi, kas attiecas arī uz Eiropas Savienības valstu iekšējām robežām. Ir arī citi ar Moneyval ieteikumiem saistīti likumu grozījumi. Kā vērtējat šo skrūvju pievilkšanu?

Skaidras naudas līdzekļi ir brīvas izpausmes forma - tā tam ir jābūt. Tikai cilvēkam ir jāspēj pierādīt gan skaidras, gan bezskaidras naudas līdzekļu izcelsme. Šķērsojot Latvijas Republikas robežu ar skaidras naudas līdzekļiem, kas pārsniedz 10 tūkstošus eiro, šāda naudas summa jādeklarē. Ir jāspēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsmes avots. Tiem, kas strādā, godīgi maksā nodokļus un uz robežas čemodānā nepārvadā simtiem tūkstošu eiro ar stāstu, ka mantoja no vecmāmiņas vai 90-tajos gados tirgoja tulpes, nevajadzētu rasties problēmām.

Un tas, kas notiek kredītiestādēs? Tā saucamās AML (anti money laundering) procedūras skar aizvien vairāk cilvēku, vairumā gadījumu - uzņēmēju!

Manuprāt, Latvijai ir tendence lēkt no viena grāvja otrā! Esmu rosinājis izveidot darba grupu, kurā piedalītos Iekšlietu ministrija, Finanšu izlūkošanas dienests un FKTK. Ir nepieciešamība pārrunāt procedūru vadlīnijas, lai kredītiestādes uzņēmējiem bez pamata neiesaldē katru otro pārrobežu pārskaitījumu. Šādi mēs nogalinām uzņēmējdarbību kā tādu!

Uzņēmējam ir jāzina noziedzīgi iegūtu līdzekļu vadlīnijas, kur var pārbaudīt patiesā labuma guvējus vai sankcijām pakļautos uzņēmumus, ar kuriem nedrīkst veidot sadarbību. Faktiski būtu jāstrādā ar galvu, nevis manuāli jāpilda dažādu organizāciju norādījumus un jāievieš tādas prasības, kuras neprasa ieviest!

Vai līdz ar AML noteikumiem ir sagaidāmas arī kādas Valsts policijas aktivitātes Latvijas iekšienē? Būtu par kaut ko cilvēkiem jādomā? Vai ir kas jāliek aiz auss?

Valsts policija strādās, kā strādāja, atbildīgi un pildot savas funkcijas. Manā pārvaldībā ir Iekšlietu resors, un es nevaru iekāpt katra VID nodokļu inspektora galvā, precīzāk, es nedrīkstu skaidrot viņiem, kas un kā būtu jādara, jo Valsts ieņēmumu dienests pakļaujas citam resoram.

Man, godīgi sakot, ir pretenzijas par VID darbu. Man astoņu mēnešu garumā pārbaudīja visus bankas kontus un manu ģimenes locekļu bankas kontus. Es te nerunāju par kaut kādiem nesaprotamiem īpašumiem, transportlīdzekļiem vai vēl kaut ko nesaprotamu. Banku konti, kas atbilda deklarācijā norādītajam. Man radās jautājums, kādēļ VID tērē tādus resursus informācijas pārbaudei, kas acīmredzami nerada šaubas un nerada riskus valsts drošībai. Vēl pirms laika žurnālisti norādīja, kādas VID amatpersonas par kādiem deklarētajiem līdzekļiem dzīvo. Kādēļ nepārbauda to, kur acīmredzami ir riski? Kādēļ nepārbauda dārgu jahtu vai automašīnu, kas reģistrēti SIA bez ieņēmumiem, īpašniekus?

Kopumā es gribēju pateikt, ka ne viss, kas ir ar nosaukumu inspektors vai policija, ir pie Iekšlietu ministrijas, un tādēļ nevaru atbildēt par VID darbinieku paveikto līdz šim un rīcību nākotnē, bet sarunās ar finanšu ministru norādīju uz to, ka pastāv nepieciešamība uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta darbu.

Muļķīgi, ja cilvēkiem jāsāk šķirot, kura policija ir pie kuras ministrijas, vai ne?

Patiesībā nav svarīgi, kuram resoram pakļaujas dienests, būtiski ir, ka visiem jāstrādā cilvēkiem, nevis jādomā, ka cilvēki eksistē dienestu vajadzībām. Iekšlietu ministrijā strādā cilvēkiem. Pakalpojumam, ko mēs sniedzam, ir jābūt ar kvalitāti. Uz to tiecamies. Nav Latvijā nekādi 90-tie un represiju laiks, kad reketieri braukāja sarkanos mundieros un kratīja cilvēkus. Mūsu mērķis nav aizbaidīt uzņēmējus! Mērķis nav radīt riebumu maksāt nodokļus!