Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku

aktualitāte

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Es influenceri definētu kā slavenību interneta vidē. Es to neuzskatu par atsevišķu profesiju. Tā ir slavenība, kam klāt ir savs medijs, kur var analizēt atdevi, auditoriju. Tagad daudzi uzņēmumi izmanto influenceru mārketingu, bet es neuzskatu, ka to vajag visiem. Es šajā nozarē sāku darboties pirms pieciem gadiem un sākumā strādāju ar ārzemju zīmoliem tīri uz bartera principa – viņi uzticējās manai gaumei, un es viņu produktu smuki ieliku savā ikdienā. Šodien influenceru mārketings mainās pa stundām un minūtēm. Tagad pat bankas un dažādi pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar influenceriem.

Kā īsti darbojas influenceru mārketings?

Bieži vien tas tiek savienotas ar reklāmas kampaņām, ko izstrādā lielās aģentūras, – ir vides un televīzijas reklāma, un paralēli tam tiek izmantoti arī viedokļu līderi sociālajos tīklos, pielāgojot saturu lielajai kampaņai. Ej pa ielu, ieraugi bankas kartes reklāmu – ok, pamanīji, ej tālāk. Pēc kāda laika atpūtas mirklī ieej Instagram, ieraugi vērtīgu ierakstu no kāda, kam seko, un sāc aizdomāties, ka cilvēki to izmanto. Influenceru mārketings izpilda nākamo misiju pēc reklāmas – parāda, ka cilvēki to arī lieto. Latvijā daudzi influenceri īsti nedomā par to, kā palīdzēt pārdot produktu. Viņi tikai to atrāda, jo par to samaksāja normālu naudiņu. Arī man pirms pāris gadiem vienā brīdī nolaidās rokas strādāt biroja darbu, kur esmu padotā, jo vienubrīd mani ienākumi par reklāmām Instagram pārsniedza trīs minimālās algas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas strādāt un turpina nodarboties ar šo. Protams, kādā brīdī tas pašam var kļūt garlaicīgi, jārēķinās arī, ka noveco gan influenceris, gan viņa auditorija un tā sāk domāt kritiskāk – kāpēc es, pie velna, šim cilvēkam vēl sekoju? Ir svarīgi, kāds saturs tiek likts Instagram, jo cilvēki tur nesekos vides reklāmām.

Kā nolēmāt izveidot aģentūru, kas specializējas tieši sociālo mediju viedokļu līderu izmantošanā?

Man sāpēja sirds, ka uzņēmumi jauniešus bieži vien nesaprot un neuztver nopietni, un izmanto tikai tos, kuriem ir daudz sekotāju. Patiesībā viņi ir ļoti talantīgi un jau tagad var ietekmēt mūsu sabiedrību vairāk, nekā daudziem šķiet. Mammas, tēti, omītes un krustmātes saviem jaunajiem radiniekiem mēdz prasīt, kas tagad ir aktuāli. Jāsaprot arī, ka gados jauni cilvēki ir svarīga auditorija, jo viņiem ir vecāku nauda, ko tērēt. Es savu aģentūru Honeymoon High veidoju kopā ar McCANN grupu, jo Kristaps Siliņš un Ainārs Ščipčinskis domā laikmetīgi un atbalsta eksperimentus. Daudzas Rīgas sabiedrisko attiecību, reklāmas un mediju aģentūras veido kampaņas cilvēkiem zem 25, bet bieži autoriem nav ne jausmas, kā šo paaudzi uzrunāt. Auditorija to jūt un par kampaņām mēdz smieties. Joprojām, ejot uz konferencēm, nereti redzu, ka par šīm lietām nestāsta īstie cilvēki. Pati ilgi atteicos no dalības konferencēs, jo uzskatīju, ka man vēl daudz jāmācās.

Kāpēc tik kritiski pret sevi?

Es vispirms gribu izdarīt un tad sākt runāt par to. Vadīt aģentūru nav viegli, gribēju uzzināt vairāk, kas notiek reklāmas un mārketinga tirgū, lai savienotu to ar influenceru mārketingu. Gribēju sakrāt pirmos veiksmīgos piemērus, mācīties. Es katru dienu lasu, kas notiek dažādās jomās pasaulē, lai ienestu šīs vēsmas arī Latvijā. Daudz lasu un mācos par mākslīgo intelektu un algoritmiem. Var uztaisīt visnereālāko saturu, bet, ja nesaproti neko no mākslīgā intelekta un kā strādā algoritmi, tad jebkura rīcība internetā, ar ko vēlējies sasniegt plašu auditoriju, var ciest fiasko.

Kas jūs pati tagad esat – influencere vai aģentūras vadītāja?

Esmu Honeymoon High vadītāja un radošā direktore un turpinu būt influencere modes sektorā, un, iespējams, kāds seko arī manam humoram un viedoklim Twitter. Vairāk strādāju ar ārzemju zīmoliem uz bartera principa. Man atsūta drēbes, uztaisu mazu kampaņu, palīdzu viņiem pārdot vairāk. Cenšos tam pieiet tā viltīgi, nevis tikai parādīt, ko esmu uzvilkusi. Šobrīd mani ārzemju klienti ir apmierināti, viņu pārdošanas rādītāji ir labi. Viņi, protams, pamana, ka pēkšņi ir kāds pirkums no Latvijas. Taču kopumā man nav daudz sekotāju no Latvijas.

Cik no jūsu 90 tūkstošiem sekotāju ir no Latvijas?

Patiesībā maz – 22%, pārsvarā rīdzinieki. Tas arī ir iemesls, kāpēc latvieši ar mani īsti nestrādā. Taču ir gadījies, ka, aizbraucot uz ārzemēm, cilvēki uz ielas mani atpazīst. Man tas šķiet mīļi. Es uzskatu, ka influenceriem vienmēr jāatceras paturēt cilvēcisko faktoru. Tas, ka ir daudz sadarbības partneru, neizslēdz to, ka jāizturas pret citiem empātiski.

Kas jūsu skatījumā ir labs saturs, piemēram, Instagram?

Pats galvenais ir interesants saturs. Cilvēki negrib redzēt no lielajiem influenceriem kopētu saturu. Piemēram, ēst saldējumu Romā vai Parīzē pie Eifeļtorņa.

Instagram platformā jāmācās aprobežoties ar īsiem tekstiem, nevis garām esejām. Mēs dzīvojam super ātrā laikmetā, un cilvēkiem nav laika lasīt garus tekstus, ja vien nav konkrētās personības fani, kas varbūt ir vien kādi 10% no sekotājiem.

Jāsaprot, ka slavenība nevar būt radošais direktors visai kampaņai. Jā, influenceris var parādīt, kā nēsā kādu apģērbu vai aksesuārus, lai iedvesmotu. Taču pārējās kampaņās, kuru produkti nav tik taustāmi, piemēram, bankas pakalpojumi, vai kādai sociālajai kampaņai vajadzētu piesaistīt aģentūru.

Bieži vien saturs ir pēdējais, kas influencerus interesē. Viņiem maksā par to, ka viņi kaut ko parāda, reklamē savai auditorijai. Bieži vien viņi nofočējas vienkārši uz balta foniņa. Tas vairs nestrādā, tas izskatās pēc haltūras. Cits stāsts, ja uz balta fona nobildējies rozā kažokā skaistā grimā. Ja nofočēsies uz balta fona ar Pringles čipsiem, tā izskatīsies pēc reklāmas, bet, ja ēdīsi tos pludmalē un peldkostīmā, būs pavisam kaut kas cits, jo īpaši, ja klāt būs kāds pašironisks teksts.

Pavisam noteikti Instagram nestrādā teksts uz fotogrāfijas. Nevar likt vides reklāmu šajā platformā – ja cilvēks to jau redzēja, ejot pa ielu, viņš to pašu nevēlas redzēt telefonā.

Tā vien šķiet, ka Instagram katru dienu ir arvien vairāk reklāmas – gan reklāmas kā reklāmas, gan visādas influenceru ieteiktas lietas. Vai Instagram kaut kā neregulē šīs slēptās vai ne tik slēptās reklāmas?

Instagram nepatīk spamošana, kas ir tad, kad, piemēram, tiek izlozētas dāvanas no sekotāju komentāros minētajiem draugiem. Tādos gadījumos ir labi redzams, ka kontam cilvēki sāk sekot uz dāvanas izlozes brīdi un pēc tam pārstāj to darīt. Bieži vien influenceru, kam bijusi dāvanu izloze un pie bildes bijuši tūkstošiem komentāru, nākamās publikācijas nav īpaši veiksmīgas, ko Instagram to ir noturējis par spamu un slēpj ierakstu. Man pašai arī tā ir bijis. Kādreiz šī metode strādāja, bet tagad tā vairs nav, jo platforma redz, ka šādā veidā nedabīgi tiek palielināta sekotāju iesaiste. Tagad Instagram saturu analizē pēc tā, cik daudzi cilvēki saglabā fotogrāfiju savā arhīvā vai dalās ar to privātās vēstulēs. Tas nozīmē, ka saturs ir bijis gana interesants un cilvēks grib to saglabāt.

Ko auditorija domā par nemitīgajām reklāmām?

Man bija viena tāda bilde, pēc kuras man cilvēki vēlāk rakstīja un prasīja, ko es vispār esmu nopublicējusi. Tas bija pirms pāris gadiem, kad es, acis aizvērusi, parakstīju līgumu un publicēju to, par ko bijām vienojušies, jo man vajadzēja naudu. Tāpēc, iespējams, ir tā, ka daudzi influenceri ļoti nelabprāt veido saturu dažādiem pakalpojumiem vai produktiem, bet piever acis, nohaltūrē ar publikāciju un iemet iekšā to savā Instagram, jo par to tika samaksāta laba naudiņa. Tāpēc bieži vien šīs reklāmas var izskatīties samocītas un var tikt panākts pretējais efekts no auditorijas puses – viņus tas neinteresē.

Kā tas nākas, ka visi kampaņveidīgi reklamē vienu un to pašu? Ko domājat par to, ka visi reizēm vienā dienā atpako groziņu ar maizi vai ēd šokolādi?

Tās ir kampaņas, ko organizē, kad iznācis kāds jauns produkts. Mani gan kā influenceri, gan kā aģentūras vadītāju tās pat «uzrunā» – rodas interese, piemēram, par jaunu maizi, tas mani pamudina to nopirkt un pagaršot. Pieejamos produktus parasti izsūta masveidā. Zīmoliem, protams, jāsaprot, ka to nedrīkst darīt bieži, ir jāskatās, vai uzrunātie nav strādājuši ar konkurentiem. Piemēram, ja viņš ir strādājis ar vienu maizes zīmolu, vismaz pusgadu atsaka citiem, lai nav tā, ka vienu dienu reklamē vienu, nākamajā dienā kādu citu un sekotāji viņam vairs netic.

Kas ir ētiska «influencēšana»? Vai ir jābūt tēmturim, kas parāda, ka ieraksts ir reklāma vai apmaksāta sadarbība? Varbūt tiek pieņemts, ka sekotājs pats saprot, ka šokolādītes reklāma ir reklāma, nevis patiess cilvēka ieraksts par savu iecienītāko produktu? Piemēram, man ļoti patīk, ka lielo valstu Instagram lietotāju profilos augšpusē virs bildes, kur rādās atrašanās vieta, ir uzrakstīts, ka tā ir apmaksāta sadarbība.

Pie mums nav pieņemts likums, ka obligāti jāatzīmē, ka tā ir reklāma. Ārzemēs gan to raksta, un cilvēkiem uzreiz ir skaidrs, ka tā ir sadarbība un viņiem necenšas aizmālēt acis. Tas ir jauki. Latvijā šādas iespējas nav, jo tirgus ir pārāk mazs.

Es domāju, ka būtu tikai un vienīgi pareizi, ja tiktu norādīts, ka tā ir apmaksāta reklāma vai sadarbība. Labāk to pateikt, jo cilvēki nav muļķi. Esmu redzējusi pāris kampaņu, kur viena influencere rakstīja, ka tā nav apmaksāta sadarbība, kaut gan man tas pats uzņēmums bija atrakstījis, sakot, ka par to var maksāt tik un tik. Šādas situācijas ir ļoti sliktas.

Šobrīd jaunā tendence ir ironiski rakstīt – man par to nesamaksāja.

Latvijā attieksme pret influenceriem ir mazliet biedējoša. Cilvēki uz viņiem skatās mazliet nosodoši. Tas nav labi. Tāpēc bieži vien influenceri var šķist diezgan aroganti pret sabiedrību. Protams, visās valstīs ir pseido un īstie influenceri. Tirgu jauc pseido influenceri. Tāpēc arī uz īstajiem skatās šķībi.

Kur varētu novilkt robežu starp īstajām un pseido Instagram slavenībām?

Pseido influenceri ir tie, kuri mākslīgi palielinājuši savu auditoriju, iesaisti utt. Tā ir tirgus mānīšana, jo klients uzrunā šādu personu, vadoties pēc sekotāju skaita un iepriekšējiem klientiem. Man patika Jāņa Krīvēna teiktais Riga Comm konferencē – kas paliek pāri no influencera, ja viņš izdzēš savu Instagram kontu? Latvijā ir nereāli būt tikai influencerim un no tā pelnīt naudu, jo konkurence ir kļuvusi lielāka un klienti mazāk vēlas maksāt katram influencerim, jo bieži vien ir tikuši pievilti, tāpēc ka nav līdz galam apskatījušies influencera autentiskumu un to, vai viņš vispār varētu pārdot attiecīgo produktu vai pakalpojumu. Es uzskatu, ka tā ir uzņēmuma vai aģentūras kļūda, kas šo nav izpētījuši, un viņi ir pelnījuši, ka tiek «apčakarēti», jo ir pavirši veikuši influencera mārketinga kampaņas plānu.

Kā ar pasaules tendencēm – kas šobrīd ir aktuāli influenceru mārketingā?

Šobrīd influenceru mārketings prasa palielu budžetu. Piemēram, tagad ārzemēs ir aktuāli apmaksātie braucieni. Piemēram, Bottega Veneta vairāk nekā desmit influenceres aizveda uz Itāliju. Viņas visas apmetās skaistā, «instagrammīgā» vietā, viņām iedeva jaunāko kolekciju, un viņas tur pavadīja laiku, fotografējās. Viena no influencerēm no šī pasākuma publicēja deviņus ierakstus, kas ir super daudz. Tur bija bildes gan ar viņu, gan produktiem, kur tie bija skaisti integrēti vidē. Pie ierakstiem bija tēmturis, ka tā ir reklāma. Protams, tādos braucienos aicina tikai augsta mēroga influenceres, kam ir liela auditorija. Arī es kādreiz ceru nokļūt tādā pasākumā.

Ir zīmolu vēstneši, kad cilvēks ar vienu zīmolu strādā ilgāku laiku. Pārsvarā to izmanto lielās kompānijas, piemēram, Coca Cola, Samsung, Pringles, un parasti šajā laikā nedrīkst sadarboties ne ar vienu citu. Vēl zīmoli ar influenceriem veido kopīgas kolekcijas.

Latvijā influencerus visvairāk izmanto jaunu produktu palaišanas kampaņās un dažādos pasākumos, kur visi sanāk un sabildējas. Latvijas budžetiem tas ir viens no labākajiem veidiem, jo var uzaicināt neierobežotu cilvēku skaitu. Protams, daudzi var neierasties vai neko nepublicēt. Taču kopumā, ja gribi masveidā redzēt atdevi, tas ir labs variants. Būtu super dārgi ko līdzīgu panākt ar atsevišķu ierakstu apmaksāšanu.

Jāsaprot, ka lielākajai daļai spēcīgo influenceru Latvijā ir darbs un viņi ir aizņemti. Vajadzētu rēķināties ar viņu laiku. Tūlīt sāksies periods līdz aprīlim, kad uztaisīt bildes ārā būs ārkārtīgi sarežģīti. Viņiem būs jādomā kaut kas super interesants. Taču mana pieredze liecina, ka tieši ziemā man ir vislielākais sekotāju pieplūdums.

Ārzemēs ļoti spiež uz to, lai saturu, ko publicē Instagram slavenības, veidotu aģentūras. Piemēram, ja kampaņā jāsabildē vai jāfilmē 12 influenceri, aģentūras noorganizē visus apstākļus – vietu, vidi, grimu, frizūras, atribūtus un fotogrāfus. Pēc tam saskaņo tekstus un laika rāmi – šajā dienā tāds vēstījums, citā dienā video stāstiņš utt. Tā ir vieglāk arī influencerim, jo nav nekādu raižu par to, kur iet bildēties, kā lai visu paspēj. Citādi bieži vien, lai sagatavotu bildes, cilvēks izraujas no pamatdarba, fotografējas, bet klients pasaka, ka bildes nekam neder, jo nav ievērotas vizuālās vadlīnijas, produkts nav gana daudz redzams vai varbūt bildei ir pārāk seksuāls raksturs. Visām pusēm jāsaprot, ka influenceris nav kampaņas radošais direktors, kurš zina visu.

Beigās sanāk, ka Instagram slavenība ir kā modelis, kurš sabildējas un publicē citu sagatavotu tekstu?

Jā. Protams, tiek piemeklēti zīmolam atbilstoši influenceri, kuru gaume un filozofija tam pilnībā atbilst, nevis izvēlēti tikai tā iemesla dēļ, ka viņam ir daudz sekotāju. Protams, ir masu zīmoli, kam tikai to arī vajag.

Ārzemēs šis mārketinga veids uzņem apgriezienus. Cik esmu pētījusi, Rietumos 80% gadījumu atdeve no ieguldījuma influenceru mārketingā ir veiksmīga un tikai 5% domā, ka turpmāk šo kanālu vairs neizmantos. Domāju, ka tik labi rezultāti ir tāpēc, ka viss darbs notiek caur specializētajām aģentūrām. Ir tādi zīmoli, kas ir izsitušies tieši ar influenceru mārketingu, piemēram, Glossier kosmētika, Daniel Wellington pulksteņi.

Šie pulksteņi bija piemērs, ka vienā brīdī tos reklamēja visi un cilvēkiem tie jau mazliet apnika.

Daniel Wellington bija mans pirmais klients, un viņi izvēlējās darīt tieši tā. Protams, tagad tas vairs nestrādātu, bet tobrīd tas derēja un izraisīja masveida psihozi. Kas notika tālāk? Cilvēki sāka sekot uzņēmuma profilam Instagram, tagad tam ir 4,7 miljoni sekotāju. Kontam ir ļoti labi auditorijas iesaisties rādītāji, jo zīmols pārpublicē savu sekotāju fotogrāfijas. Cilvēki taisa interesantas fotogrāfijas ar mērķi, lai tās pārpublicē, jo tad Daniel Wellington atzīmē bildē esošā cilvēka profilu un viņš iegūst vairāk sekotāju. Līdzīgi dara Glossier un pārpublicē savu sekotāju bildes. Tas labi strādā.

Kampaņām vienmēr ir divi mērķi – produkta popularizēšana un pārdošanas veicināšana. Mājaslapas apmeklējumu skaita izaugsmi var izmērīt.

Cik ilgā laika periodā to mērīt? Ne jau vienmēr pirksi uzreiz. Iespējams, cilvēks šo lietu ieliek Ziemassvētku dāvanu sarakstā.

Var redzēt, cik daudzi no influencera ieraksta ir aizgājuši uz mājaslapu, var analizēt klikšķus video stāstos. Man reiz bija neliels konflikts ar vienu pakalpojuma sniedzēju, kurš nebija apmierināts, ka pēc mana ieraksta viņiem bija tikai pieci jauni sekotāji. Taču uz to uzklikšķināja divi tūkstoši cilvēku, kam tas palika atmiņā. Cits jautājums – kāpēc šie cilvēki nesāka sekot šī uzņēmuma profilam? Visticamāk, nebija īstais saturs. Pirms izmantot influenceru mārketingu, ir vērts padomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai tam sekotu. Vai cilvēks būs interesēts redzēt, ko uzņēmums publicēs nākamajā publikācijā?

Lai sekotu uzņēmuma kontam, vajag būt kaut kam ļoti, ļoti īpašam. Reklāmas tāpat mums apkārt ir ļoti daudz, un primāri sociālajos tīklos cilvēki seko līdzi draugiem, iedvesmas avotiem un sevi interesējošām tēmām, nevis uzņēmumu lapām.

Cilvēkam ir jāspēj savilkt kādas paralēles ar šī uzņēmuma profilu, lai tam sāktu sekot. Ja tas komunicēs ar tekstiem, ka uzņēmums ir pats labākais un «pērciet-pērciet»... Cilvēki šādās situācijās nejūt saikni. Tāpēc ļoti veiksmīgi ir, piemēram, vegānu kafejnīcu profili, jo to sekotāji jūt līdzību ar sevi. Jābūt kādam svarīgam punktam, kas sakrīt, ar ko var vilkt paralēles. Nevienu neinteresē vienkārša reklāma «divi par vienu cenu», ne šajā kanālā. Jāspēj būt tuvam patērētājam, nedaudz pazemīgam, sekotājs ir jāciena. Nevar izturēties augstprātīgi. Tas neradīs interesi sekot.

Kādas ir biežākās kļūdas, ko influenceri pieļauj?

Agresīvas kampaņas, kur visi pēkšķi reklamē kādu produktu. Tā gan nav influenceru, bet gan kampaņu plānotāju kļūda.

Problēmas šajā nozarē saistās ar to, ka influenceri tiek mērīti pēc auditorijas iesaistes – sekotāju attiecība pret sirsniņām un komentāriem. To ekrānšāviņos mierīgi var viltot, tāpat var nopirkt gan sekotājus, gan «like», gan komentārus. Klients tiek apmānīts, un investīciju atdeve ir pa nullēm. Mēs mērām katru influenceri. Ja klients kādu grib uzrunāt, kādu brīdi viņu pavērojam – ar kādiem uzņēmumiem strādā, vai varēs viegli integrēt zīmolu šī cilvēka ziņu plūsmā.

Bieži vien klients prasa, lai influenceris pasaka, ka tas ir labākais, ko viņš dzīvē vispār ir redzējis, bet vēl pirms pusgada viņš to pašu teica par konkurentu. Zinu, kā nākas cīnīties ar noteikumiem un tekstiem, ko zīmoli atsūta izmantošanai. Ir gadījies, ka skatos šķībi uz tekstu, bet piekrītu, jo zinu, cik par to maksās. Taču pēdējā laikā es rūpīgi skatos, jo gribu, lai man tic, un iesaku arī citiem izvērtēt katru sadarbību, jo cilvēki var sākt neticēt un tad beigās neviens tevi neuzrunās. Tāpat jādozē zīmoli, ar ko sadarboties, lai nekļūtu par reklāmas stabu, kur var piekarināt visu. Tāpēc uzskatu, ka pa vidu jābūt aģentūrai.

Cik lielu daļu no budžeta uzņēmumi mēdz atvēlēt influenceru mārketingam?

Tiem sākumā vajadzētu būt vismaz 10%, lai uzņēmums varētu notestēt šo modeli. Nedomāju, ka tiem vajadzētu būt visiem 100%, tā vienkārši būtu naudas izmešana vējā. Uzskatu, ka tikai ar influenceru mārketingu vien zīmols sevi nepārdos. Taču es ieteiktu sākt ar 10%, jo influenceru mārketings lieliski papildina lielo reklāmas kampaņu, parādot, ka cilvēki produktus tiešām lieto, un tas padarīs reklāmu cilvēcīgāku.

Tāpēc, ka pēc aktīvās vasaras cilvēkiem ir vairāk brīva laika?

Jā, vasarā visiem ir smukas bildes, cilvēki nevar atturēties nofotografēt smuko saulrietu pie jūras. Protams, ziemas mēnešos visi publicē bildes ar pirmo sniegu, bet vēlāk ir tikai influenceri ar nosalušiem deguniem, slavējot gāzētos dzērienus, apgalvojot, ka tas ir viņu mīļākais produkts. No malas tas izskatās mazliet smieklīgi. Tāpēc ziemā vairāk ir kopīgi izbraucieni vai fotosesijas viesnīcās. Aģentūrai uzreiz ir jādomā citādāk, jo nav vērts uzdot influenceriem bildēties uz ielas gada depresīvākajā periodā.

Nesen ažiotāžu izraisīja ziņa par to, ka Instagram eksperimentē ar sirsniņu skaita slēpšanu. Kādas ir jūsu domas par to?

Man šķiet, ka tas ir slikti. Es esmu pret to. Protams, cilvēkiem, kuri paši nav influenceri, ir tāds kā ļauns prieks par to – beidzot, beidzot! Taču tas ir slikti tāpēc, ka automātiski notiks sekotāju piepirkšana un klienti tiks mānīti vēl vairāk. Ļoti ceru, ka tas nenotiks, jo tas būs liels trieciens reklāmas aģentūrām un tirgus kļūs vēl haotiskāks. Jā, lietotāji paši redzēs sirsniņu skaitu pie savām bildēm, bet, kad tie aģentūrām sūtīs atskaites ar ekrānšāviņiem, tos varēs viegli viltot.

Iespējams, šī ziņa tika palaista speciāli, lai atkal radītu plūsmu uz Instagram, kas šausmīgi cīnās ar Snapchat. Viņi stāsta, ka negrib, lai cilvēkiem būtu mentālas problēmas, bet, kad notiek cīņa ar lielāko konkurentu, viņi sāk piedāvāt to pašu. Man šķiet, ka savā ziņā viņi nonāk tādās kā pretrunās ar sevi.

Cik maksā viens Instagram slavenības ierasts, reklamējot kādu preci?

Latvijā influenceru mārketings ir mazliet haotisks. Sliktākais, ka paši influenceri grib noteikt savas cenas tirgū. Es uzskatu, ka šajā jautājumā vajadzētu kādas vadlīnijas. Protams, tas varētu būt ļoti sarežģīti, bet vajadzētu būt tā, ka reklāmas tirgus diktē influenceru cenas, vadoties pēc tā, kādu saturu viņš veido. Citādi ir ļoti dīvaini, ka meitene, kura nesen sasniegusi pilngadību, prasa vairāk nekā sieviete, kam ir maksātspējīga auditorija vecumā no 24 līdz 35 gadiem. Tas šķiet mazliet neloģiski. Protams, jauniešiem, kam Instagram konts ir saslēgts ar YouTube, būs daudz lielāka atdeve, jo jaunieši ir «laikotāju» auditorija. Viņiem tam ir laiks, taču viņu aktivitātes ne vienmēr iedvesmo sekotājus veikt pirkumu.

Klienti bieži izvēlas Instagram video īsstāstus, jo tie ir lētāki. Influenceri tos «sabliež», bet patērētāji uz to bieži vien skatās visai šķībi, bieži vien pat beidz sekot vai nobloķē video stāstus. Cilvēkiem «piegriežas», ka visu laiku influenceri publicē reklāmu, jo tajā brīdī sāk justies mazliet nevērtīgi un izmantoti.

Influenceri kāpina savu atalgojumu, sadarbojoties ar lielajiem zīmoliem. Es konsultēju gan influencerus par cenu politiku, gan par satura veidošanu. Jāsaprot, ka latvieši skatās diezgan šķībi uz tiem, kam visu laiku sūta dāvanas. Tāpēc tam jāpieiet gudrāk. Ir diezgan sarežģīti pārdot savu produktu, ja influenceris, ar ko tas sadarbojas, mēnesī publicē 30 reklāmas. Tāpēc ir vērts uzrunāt mikroinfluencerus vai profesionāļus savā nozarē, jo masu influenceriem ir grūti pārdot produktu.

Latvijā cenu jautājums nav sakārtots, vajadzētu pieņemt, ka reklāmas tirgus diktē influenceru cenas, līdzīgi kā ir vienotas vadlīnijas par reklāmu izcenojumu uz ēku sienām, pieturās utt. Nezinu, vai vajadzētu diktēt savu cenu pēc tā, ar ko iepriekš esi strādājis. Vajag analizēt iesaisti, auditorijas vecuma grupu, kādos medijos influenceris parādās, kāda ir viņa profesija. Tas varētu palīdzēt orientēties cenās, lai klients nebūtu apjucis. Ārzemēs influenceriem ir t.s. mediju komplekts, ko nosūta uzņēmumiem, ar ko vēlētos sadarboties, kur ir aprakstīta auditorija, cenas par publikācijām dažādos sociālajos tīklos utt. Svarīgi, lai slavenības Instagram ir ar kādu pievienoto vērtību, lai nav tā: «Man ir 100 tūkstoši sekotāju, desmit tūkstoši «like» pie bildēm, tāpēc prasu tūkstoš eiro par ierakstu.»