Problēmas var arī parisināties; ja tā, tad varam gaidīt jaunus cenu rekordus

var būt pat eiforiskas

Liela daļa finanšu tirgus dalībnieku šā gada beigas gaida ar zināmu trauksmes sajūtu. To noteikusi pasaules ekonomikas sabremzēšanās un spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi. Tiesa gan, dažu slikto scenāriju nematerializēšanās var nozīmēt, ka gada beigās, pretēji šādām bažām, tomēr var būt vērojama riska aktīvu cenu palielināšanās.

Var arī atrisināties

Lai tas piepildītos, investoru vēlmju saraksta augšgalā ir progress ASV–Ķīnas tirdzniecības līguma noslēgšanā. Spriedumi par šo valstu attiecībām ir dažādi, un daudzi lēš, ka konstanta to pretstāve būs «jaunais normālais» stāvoklis. Tiesa gan, šajā pašā laikā abu valstu politiķi nav ieinteresēti nomērdēt savas tautsaimniecības. ASV, galu galā, nākamajā gadā gaidāmas prezidenta vēlēšanas, ko diez vai pašreizējais šīs valsts prezidents Donalds Tramps riskēs sagaidīt brīdī, kad ekonomikā iestājas kaut kas līdzīgs ziemai.

Akciju mijēji var pamatīgi nosvinēt to, ja centrālo banku ekonomikas stimulus sāks papildināt lēmumi par valdību fiskālajiem stimuliem. ASV Federālo rezervju sistēma dolāru procentu likmes, apdrošinoties pret ekonomikas lejupslīdes materializēšanos, var cirpt vēl vismaz par pusprocentpunktu. Zināmas cerības saistītas ar to, ka par ekonomikas balstīšanu ar savu tēriņu palielināšanu vai labvēlīgāku nodokļu režīmu izšķirsies gan Vācija, gan Ķīna. Daudzmaz mierīgi var atrisināties arī Brexit – ja briti no Eiropas Savienības šķiras mierīgi, tad atsevišķas aplēses liecina, ka tas uz akciju tirgiem pozitīvu ietekmi var nozīmēt vēl vismaz sešus mēnešus.

Pēdējā laikā klusāki kļuvuši arī recesijas vēstneši obligāciju tirgū. Pēc Otrā pasaules kara ikvienai ASV recesijai priekšvēstnesis bijusi situācija, kad garāka termiņa obligāciju ienesīgums paslīd zem tā ienesīguma, kas tiek prasīts par īsāka parāda turēšanu. Tomēr pēdējās dienās ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atkal ir spējis pakāpties virs tā ienesīguma, kāds otrreizējā tirgū ir ASV trīs mēnešu parādam.

Tādējādi kopumā, ņemot vērā, ka ir visai daudz lietu, kas var atrisināties pozitīvi, nebūt nav izslēgts, ka šā gada beigas finanšu tirgos izvēršas pat visai eiforiskas. Katrā ziņā jautājums ir, vai līdz ar potenciālu pozitīvāku tirgus dalībnieku omu un slikto scenāriju nematerializēšanos pasaules tautsaimniecībai izdosies izbēgt no straujākas sabremzēšanās vai pat recesijas.

Iespējams, tas nozīmētu straujāku cikliskāku sektoru pārstāvju akciju vērtību palielināšanos. Pēdējā laikā daudzi investori akciju tirgū mēģinājuši meklēt relatīvu drošību un iegādājušies stabilu uzņēmumu un dividenžu maksātāju vērtspapīrus. Protams, milzīgajai neskaidrībai ir arī ļoti nopietna ēnas puse. Ja kāršu namiņš tomēr sašķobās (un to šobrīd, šķiet, var raisīt kāda viena liela, slikta ziņa), tad var rasties sajūta, ka joprojām augstie akciju novērtējumi neadekvāti ataino esošo situāciju. Pagājušonedēļ jau Starptautiskā Valūtas fonda speciālisti izteicās, ka ASV un Japānas akcijas izskatoties pārvērtētas. Turklāt pēdējā laikā arī cena par drošību ir bijusi visai augsta (stabilo uzņēmumu akcijas ir dārgas, un cena kāpusi vēl, piemēram, zeltam), kas liek domāt, ka šoreiz, ja situācija tomēr pasliktināsies, būs grūti atrast kādu patvērumu.

Par augstākajiem punktiem neliecina

Daži gan izceļ, ka pūlis, kas pēdējā laikā pametis akcijas, nekad nav bijis labs tirgus pagrieziena punktu noteicējs. Lai gan apkārt valdošais troksnis finanšu tirgos (bailes par tuvu recesiju, akciju pieauguma ilgumu, negatīvām likmēm, sliktākiem ekonomikas datiem, peļņas recesiju, tirdzniecības kariem un arī Brexit) tradicionāli ir visai liels, kāpums vēl var kādu laiku turpināties.

Būtībā neuzticība tālākai cenu izaugsmei neliecina par kādu vispārēju ekstāzi, kas mēdz būt raksturīga cenu augstākajiem punktiem. Jeb šim mākonim zināma sudraba maliņa tiek saskatīta tajā, ka uz vispārēja pesimisma fona bubuļi parasti neizveidojas. Piemēram, šā mēneša vidū American Association of Individual Investors aptaujas rezultāti liecināja, ka vien 20,3% no individuālajiem investoriem sagaida, ka akciju cena pārskatāmā periodā palielināsies. Tas ir vismazāk kopš 2016. gada maija, kad pasaule gatavojās ASV prezidenta vēlēšanām.

Protams, iespējams, ir pāragri vērtēt, ka investoru pesimisms ir pozitīva zīme. Interesanti gan, ka 2016. gada maijā, gluži kā par spīti tirgus dalībnieku pesimismam, aizsākās straujš ASV akciju cenu pieaugums – līdz 2018. gada janvāra otrajai pusei ASV Standard & Poor’s akciju indeksa vērtība bija palēkusies aptuveni par 40%.

Krīzes traumas

Neizdzēšamu ietekmi uz finanšu pasauli un tās dalībnieku psiholoģiju, šķiet, atstājusi iepriekšējā globālā finanšu krīze. 2008. gads ieguldītājiem bija visai šausminošs. To ASV Standard & Poor’s 500 indekss noslēdza ar 37% lielu vērtības zudumu. Akcijām pietuvojoties rekordiem, bieži vien tiek pieminēts tas, ka šādi laiki mūžīgi neturpināsies un kādā brīdī cenas sāks sarukt. Šādos brīžos gan jāatceras, ka kādu krīžu un pasaules gala sludinātāji ir bijuši vienmēr. Periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū ir normāla parādība, un pēc jebkuriem kritumiem vienmēr nākusi cenu atgūšanās. Ilgākā termiņā akciju tirgus investoriem vidēji gadā nodrošinājis atdevi, kas tuvinās 8%. Vēsturiskie dati liecina, ka ASV akciju tirgus aug vidēji septiņos no 10 gadiem.

Daži finanšu tirgus eksperti vēl izceļ, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes akciju tirgū pārsvarā runāts par riskiem un bieži jebkuru akciju cenu atkāpšanos pavadījušas runas par jaunu, totālu cenu krahu. Tomēr cenu pieauguma tendence mēdz pārtrūkt vien tad, kad lielākā daļa «lāču pārvērtušies par buļļiem» (buļļu tirgus ir tad, kad cenas palielinās, bet lāču – kad tās noturīgi sarūk), un arī mediji pārtrauc klausīties finanšu cenu kraha sludinātājos.

Jau ziņots, ka cilvēki kam tādam, kas noticis samērā nesenā pagātnē (finanšu krīze un tai sekojošais krahs akciju tirgū), mēdz piemērot daudz lielāku, pat pārspīlētu atkārtošanās iespējamību tuvākajā nākotnē. Protams, apdedzināšanās finanšu krīzes laikā deva savu mācību, kas, izvērtējot savas investīcijas, dažiem likusi būt uzmanīgākiem, un tas nebūt nav slikti. Tomēr šajā pašā laikā jāņem vērā, ka akciju tirgū pilnasinīgs sabrukums nenotiek visai bieži un tādēļ pie kādas neizbēgamas aktīvu cenu korekcijas izpārdot visus, piemēram, savus izvēlētos ieguldījumu fondus varētu būt priekšlaicīgi.

Ja skatās uz vēsturi, tad akcijām pats veiksmīgākais kalendārais periods vēl tikai varētu būt priekšā. Ir pat tirdzniecības stratēģijas, kas paredz akciju uzpirkšanu nedaudz pirms tā saucamajiem Halovīniem. Novembris un decembris vidējā akciju pieauguma ziņā ir paši veiksmīgākie gada mēneši. Piemēram, kopš 1950. gada ir bijis 51 decembra mēnesis, kuru skatījumā akciju cena pieaug, un vien 18 decembra mēneši, kuru skatījumā tā tomēr sarūk. Protams, nekur nav teikts, ka šāda vēsture veiksmīgas gada beigas riska aktīviem garantētu arī šogad.