Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile guvusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijas atbalstu un jau rīt tādu cer saņemt arī no parlamenta

Finanses

Uzstājoties komisijā, S. Purgaile skaidri definēja pirmos trīs veicamos darbus amatā, sniedza skaidrojumus par rīcību iespējama interešu konflikta gadījumā, ja lēmums būtu jāpieņem par bankas Citadele darbībām, sniedza lakonisku komentāru par ABLV Bank lietu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram, kā arī netieši apstiprināja, ka valsts darbā saņems mazāk, nekā strādājot bankā Citadele, uzsverot, ka nauda viņas dzīvē nav galvenais.

Taps rokasgrāmata bankām

«Pirms stāšanās amatā man ir noformulēti trīs galvenie darbības mērķi. Pirmkārt, man ir jāpārliecinās, ka var izdarīt atlikušos darbus, lai atbalstītu Moneyval ziņojuma iesniegšanu un visu, kas ir jāizdara saistībā ar FATF rekomendācijām. Otrkārt, runa ir par AML uzraudzību bankās. Tieši ar šo darbu sākšu. Treškārt, es grasos radīt spēcīgu, motivētu un talantīgu cilvēku komandu,» uzsākot ziņojumu deputātiem, sacīja S. Purgaile.

FKTK amata kandidāte nolēmusi steidzami izdot rokasgrāmatu bankām, kas sniegtu skaidru priekšstatu par AML (Anti Money Loundering) uzraudzības kārtību. S. Purgaile sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un nozari pusgada laikā no amatā stāšanās brīža cer izdot šo palīglīdzekli bankām, kurā skaidrotu par to, kā uz tām raudzīsies FKTK auditori, par ko, kāpēc un kādā gadījumā bankas var tikt sodītas, kā raudzīties uz riska klientiem. Šādas rokasgrāmatas radīšana, pēc S. Purgailes domām, ļaus bankām izkļūt no stresa un atsākt tautsaimniecības kreditēšanu, neslēgt uzņēmēju kontus pie pirmajām aizdomām un neliegt eksporta iespējas ilggadējiem valsts uzņēmumiem.

Runājot par komandas veidošanu, kā pirmo uzdevumu S. Purgaile izvirza divu pārējo padomes locekļu izvēli.

«Viena no manis piedāvātajām kandidatūrām būs pašreizējā FKTK vadītājas pienākumu izpildītāja Kristīne Černaja-Mežmale. Sākotnējā ideja bija par trešo locekli izvēlēties speciālistu AML jomā, tomēr manas pārdomas ir tādas, ka, ja izdotos pašu AML uzraudzības departamentu pietiekami stiprināt, tad būtiski ir nosegt arī kapitāla tirgu. Mums ir labi nosegts finanšu tirgus, bet par kapitāla tirgu tiek domāts mazāk. Būtu labi, ja trešais padomes loceklis būtu speciālists šajā jomā,» sacīja S. Purgaile.

Kutelīgie jautājumi

Ar kritiskas dabas jautājumiem FKTK vadītājas amata pretendentei izcēlās opozīcijas partija Saskaņa. Deputāte Ļubova Švecova apšaubīja S. Purgailes spēju būt objektīvai, jo jau līdz šim bijuši izteikumi par vairākām bankām, kuras Latvijā nodarbojoties ar naudas atmazgāšanu, kaut arī S. Purgailei šāda informācija būt nevar. Ļ. Švecova norādīja arī uz to, ka banka Citadele ir gatava pirkt kādu kredītportfeli Latvijā. Dienas Bizness jau rakstīja par bankas Citadele valdes priekšsēdētāja Gunta Beļavska uzstāšanos Saeimā, kur viņš norādīja uz bankas brīvajiem līdzekļiem un iespēju tos novirzīt kāda kredītportfeļa iegādei, tomēr uzstādījums nebija viennozīmīgs, vien pieļaujamības formā, neminot konkrētu laiku vai portfeli.

S. Purgaile deputātei norādīja, ka nevienas valsts speciālisti nevar apgalvot, ka naudas atmazgāšana viņu valstī nav iespējama vispār.

«Mums ir bankas, kas ir darbojušās augstāka riska zonā. Nav noslēpums, ka ir izdarīts ļoti daudz, lai bankas mainītu savus biznesa modeļus. Kāds tur ir progress, es varēšu novērtēt tikai tad, kad strādāšu. Strādājot bankās, man ir iespēja redzēt, kas notiek ar to naudu, kura, skaidri redzams, nav tīra, un konti tiek slēgti pilnīgi pamatoti. Redzams jau ir, kur tā nauda nonāk! Nonāk tā dažās Latvijas bankās, arī dažās Eiropas bankās. Tas nenoliedzami parāda, ka visā Eiropā ir, ko darīt, lai virzītos uz mērķi, ka ir iespējams pilnībā izskaust naudas atmazgāšanu. Tas nozīmē, ka vēlreiz ir jāpārliecinās, ka tie mājasdarbi, kas tika uzdoti bankām, kur iepriekš bija pārkāpumi, ir izpildīti!» teica S. Purgaile.

Runājot par interešu konfliktu, S. Purgaile norādīja, ka pēc iespējas izvairīsies no lēmumiem par banku Citadele, kur strādā pēdējos septiņus gadus, cik tālu vien to atļaus apstākļi, tomēr ir iespējama situācija, kad pārējie divi padomes locekļi nav vienprātīgi un S. Purgailei lēmuma pieņemšanā nav iespējams atturēties.

«Tad likums par interešu konfliktu nosaka, ka man ir jāpiedalās lēmuma pieņemšanā un jāinformē KNAB par šādu situāciju. KNAB ierodas un pārrauga pilnībā manu lēmumu, un tā mēs nonākam pie saprātīga lēmuma,» paskaidroja S. Purgaile.

Visbeidzot deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Ļ. Švecova atklāja pārējiem, ka S. Purgailes vīrs strādājis SEB bankā, tur viņai ir hipotekārais kredīts 130 tūkstoši, kā arī to, ka valsts darbā S. Purgaile, iespējams, nopelnīs nedaudz mazāku algu nekā bankā līdz šim. Tā kā kandidātes vīrs SEB bankā strādājis pietiekami sen, jautājums varētu būt nekorekts. Arī attiecībā uz kredītu nevarētu būt būtisku iebildumu, jo tas tikai nedaudz pārsniedz S. Purgailes prognozējamo gada algu. Tomēr pāreja uz zemāk atalgotu amatu kontekstā ar lemjamiem jautājumiem ir interesanta. S. Purgaile Saskaņas deputātiem norādīja, ka viņas dzīvē nauda nekad nav bijis izšķirošais jautājums. Šobrīd viņas pieredze bankās esot pietiekami liela un, raugi, S. Purgaile gatava ar to dalīties.

Bondars bijis Amerikā

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja par S. Purgailes uzstāšanos Ministru kabinetā uzreiz pēc tam, kad Valsts kanceleja izsludināja uzvarētāju. Tieši tur uzstājoties, S. Purgaile divdomīgi izteicās par ABLV Bank pašlikvidāciju. Proti, ka jautājumu varētu pārskatīt, bet vispirms jāredz pilna bilde, jāstājas amatā. Šis jautājums kā karsts kartupelis mutē viļājās visiem, bet jautāt tieši neviens no deputātiem īsti neuzdrīkstējās. Visi opozicionāri par to bija kā ūdeni mutē ieņēmuši, jautāja tikai par tehniskām problēmām darbā un nākotnes plāniem, toties komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars pēc vizītes ASV bija kļuvis drosmīgs un vismaz no vienas puses jautājumu uzdeva, lai arī ar tādu amerikānisku piesitienu.

«Tikko atgriezos no ASV, un mums ir milzīgs izaicinājums, kas radies saistībā ar Aizkraukles bankas likvidāciju. Šīs bankas likvidācijas jautājumā es ļoti skaidri redzu trīs cietušas puses. Tie ir klienti, tie ir akcionāri, un tā ir valsts. Sakiet, kā jūs vērtējat, kāda ir auditoru atbildība šajā stāstā, jo viņi ir palikuši pilnīgi ēnā, bez nekādas atbildības attiecībā par to. Kā tad tur ir?» taujāja M. Bondars.

S. Purgaile pēc uzstāšanās MK atbildēja daudz uzmanīgāk: «Runājot par ABLV Bank lietu, gribētu teikt, ka man pagaidām ir malā stāvētāja viedoklis. Man nevar būt viedoklis, kas ir paužams un apspriežams. Tad, kad es stāšos amatā, tad šī lieta nonāks manā pārraudzībā, tad arī darīšu visu, kas ietilpst manos pienākumos, lai atbildētu uz šiem jautājumiem.»

Tomēr M. Bondars vēlējās saņemt vismaz kaut kādu atbildi un turpināja: «Tas ir skaidrs. Tomēr auditoru atbildība pēc būtības ir pārvaldības jautājums. No šī skatupunkta kā valsts esam cietuši un, iespējams, cietīsim vēl vairāk. Šeit ir viena puse, kas sēž klusi, kas neko nav redzējuši un nav dzirdējuši. Kā tad tā?»

«Tas tiešām ir jāizvērtē – kāda ir bijusi pušu sadarbība, pretdarbība,» tā S. Purgaile.

Uz ko M. Bondars jau priecīgi: «Izvērtēsiet, ja!? Labi, burvīgi!»

Izskaidrojot šo dialogu, kurā M. Bondars norādīja, ka jāizvērtē tā auditora atbildība, kas veicis auditu ABLV Bank, rodas jautājums – vai tikai netiek meklēts grēk- āzis. Jāpiebilst, ka auditi bankās tiek veikti atbilstoši konkrētā gada likumdošanai valstī, bet likumi, kas pieņemti vēlāk, nav ņemami par pilnu ar atpakaļ- ejošu datumu. Par nelaimi praktiski visi likumdošanas grozījumi, kas saistīti ar AML, pieņemti tikai šogad un daļa spēkā stāsies tikai nākamajā gadā.

Pēc komisijas sēdes M. Bondars, jautāts, vai šādi vēlas norādīt arī uz ABLV pašlikvidācijas maiņu topošajai FKTK vadītājai, deputāts Dienas Biznesam uzsvēra: «Tā es neesmu teicis!»

Krājaizdevu sabiedrības vajag

Opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola, iztaujājot FKTK vadītājas amata kanditāti, salīdzinoši ar Saskaņas opozicionāriem bija ļoti maiga, var teikt – pat klaji draudzīga. Pajautāja, cik ilgi taps rokasgrāmata bankām un ko iesākt līdz tam brīdim, norādot uz to, ka atsevišķiem godīgiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd slēgti konti. Viņa arī uzsvēra, ka tieši viņas partijai svarīgs esot jautājums par krājaizdevu sabiedrībām, bet līdz šim jautājums apstājies FKTK.

S. Purgaile atzina, ka krājaizdevu sabiedrības reģionos ir vitāli nepieciešamas.

«Mēs redzam, ka reģionos bankas darbojas dažkārt mazāk aktīvi un tādēļ tas ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā Lietuvas piemērs, kur ir ļoti daudz krājaizdevu sabiedrību un tās bankrotē. Tur ieguldītāji netiek pasargāti, un tāds risks nav ticis novērtēts,» teica S. Purgaile.