VK uzskata, ka revīzijā konstatētie trūkumi valsts finanšu uzskaitē un vadībā liedz gūt patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli un pat apdraud Latvijas reputāciju

Revīzija

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas secinājums, skatot 2018. saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātus. Valsts kontroles (VK) padomes locekle Zita Zariņa norādīja, ka VK līdz šim par saimnieciskā gada pārskatu ir sniegusi atzinumu ar iebildēm, jo ik gadu tika konstatētas gan būtiskas neatbilstības, gan būtiski apjoma ierobežojumi. Pēc 2018. gada revīzijā kopumā VK sniegusi 43 ieteikumus un divus priekšlikumus. Kopš 2013. gada saimnieciskā gada pārskata revīziju ietvaros VK sniegusi 248 ieteikumus gada pārskata kvalitātes uzlabošanai un nodokļu administrēšanas procesu sakārtošanai, no kuriem 45 (jeb 18%) ieteikumi joprojām ir ieviešanas procesā.

VK uzskata, ka 2018. gada revīzijā konstatētie trūkumi valsts finanšu uzskaitē un vadībā liedz gūt patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli un pat apdraud Latvijas reputāciju. VK aicinājumam steidzami savest kārtībā uzskaiti atsaucās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, norādot, ka attiecībā uz nodokļu jautājumiem izmaiņas varētu stāties spēkā ar 2021. gadu, par ko arī ir panākta vienošanās valdību veidojošo politisko spēku starpā. Gadījumā, ja amatpersonas neņems vērā VK ieteikumus un nerīkosies, Valsts kontrole, visticamāk, varētu atteikties sniegt atzinumu par valsts 2019. saimnieciskā gada pārskatu.

Jaunu parādu jautājumi

Z. Zariņa vērsa uzmanību uz faktu, ka, lai arī kopējais nodokļu parāds sarūk, tomēr ik gadu jauno parādu rašanās apjoms paliek līdzvērtīgs. Proti – 2018. gadā jauni parādi sasniedza 842 milj. eiro, kas ir teju tikpat daudz, cik tādi radās 2017. gadā. Valsts kontroles ieskatā no kopējā nodokļu parāda vairāk nekā viena miljarda apmērā reāli piedzenama ir tikai mazākā to daļa, jo reāli nepiedzenamā daļa pārsniedz 520 miljonus eiro.

Neapliekamā minimuma lieta

VK secina, ka pērn gandrīz 70,5 tūkst. nodokļu maksātāju savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju. Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Līdzīgi kā 2016. gada revīzijā, arī šajā revīzijā Valsts kontrole atklāja, ka vismaz 5486 pensionāri ar invaliditāti 2018. gadā nesaņēma tiem pienākošos pensiju pilnā apmērā. Vidēji samazinājums bija 7,40 eiro mēnesī, jo pensijas aprēķinā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nepiemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par invaliditāti. Minētās personas 2018. gadā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Lai arī Saeima 2017. gada beigās veikusi grozījumus, tomēr VID un VSAA tā arī nav spējuši nodrošināt, lai pensiju aprēķinā VSAA katru mēnesi pareizi piemērotu nodokļu atvieglojumus un pensionāri attiecīgi ik mēnesi saņemtu vairāk naudas uz rokas. VK secinājusi, ka EDS lietošana un konkrēto likumu pārzināšana sagādā problēmas dažādām iedzīvotāju grupām. Bez tam VK secināja, ka VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, kā rezultātā 2018. gadā vismaz 70 486 personas nesaņēma tām pienākošos IIN atvieglojumus un prognozēto neapliekamo minimumu. Šo cilvēku mēneša ienākumi samazinājās vidēji par 25 eiro tikai tādēļ vien, ka viņi VID EDS nebija fiksējuši atzīmi par savu vienīgo ienākuma gūšanas vietu. Minētās personas 2018. gadā pārmaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli 20,8 miljonu eiro apmērā, ko var atgūt, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, turklāt tikai tad, ja persona zinās par savām likumīgajām tiesībām un pratīs rīkoties EDS vidē. VID ieskatā gada ienākuma deklarācijas iesniegšana ir būtiska, jo ar to persona apliecina savu gribu saņemt pārmaksāto nodokli. Z. Zariņa norādīja, ka personas e-prasmes un zināšanas, kur, kā un ko aizpildīt, nav tādas, kādām tām jābūt. Valsts kontroles ieskatā VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem.

Patentmaksātāji ķīlnieku lomā

Valsts kontrole secinājusi, ka patentmaksātāji, paši to nezinot, kļūst par likumpārkāpējiem. Proti, revīzijā tika konstatēts, ka amatniekiem, frizieriem, fotogrāfiem un citām personām, kuras izvēlas maksāt nodokļus vienkāršotā kārtībā – samaksājot tikai patentmaksu –, nav nemaz tik viegli saprast un ievērot prasības, lai nodokļu samaksā nenonāktu konfliktā ar VID. Šobrīd veidojas situācijas, kad persona veic maksājumu un strādā pārliecībā, ka ir patentmaksātājs, taču tā nav nokārtojusi formalitātes – nav iesniegusi iesniegumu VID. Z. Zariņa atzina, ka darbošanās bez iesnieguma ir pārkāpums. Interesanti, ka šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu.

Daudz jautājumu

Valsts kontrole revīzijā arī secinājusi, ka zemes, ēkas, būves un turējumā nodotie nekustamie īpašumi – no kopējās summas 1,667 miljardu eiro, attiecībā uz kuru nav iespējams noteikt nepieciešamo labojumu apmēru, 1,442 miljardi eiro jeb 86% attiecas uz transporta būvēm (ielas, ceļi, tilti) Rīgas un Jūrmalas pašvaldībā. Piemēram, Rīgas pašvaldībai uz trūkumiem transporta būvju uzskaitē norādīts jau 2015. gadā, tāpat Rīgas pilsētas pašvaldība turpina identificēt tai piekrītošās ēkas un būves, kas līdz šim nav bijušas atzītas pašvaldības uzskaitē. Trūkumi konstatēti arī attiecībā uz zemi zem publiskajiem ūdeņiem. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē nav uzrādītas aptuveni 1159 zemes vienības ar kopējo kadastrālo vērtību 65,8 milj. eiro. Līdz 2018. gada beigām Zemkopības ministrija neesot uzskaitījusi tās pārraudzībā un valsts īpašumā esošos kūdras purvus, smilts un grants atradnes un tikai pēc Valsts kontroles aizrādījuma tās iekļāvusi bilancē.

Pabeidzot finanšu revīziju par Zemkopības ministrijas 2018. gada pārskata sagatavošanas pareizību, VK atteikusies sniegt atzinumu, jo neesot varējusi iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus attiecībā uz Zemkopības ministrijas noteikto pazemes aktīvu 3,8 miljardu eiro bilances vērtību. Trīs mēnešus vēlāk, sagatavojot saimnieciskā gada pārskatu, šī vērtība tika samazināta 58 reizes – līdz 65,73 milj. eiro. Trūkumi bioloģisko un pazemes aktīvu uzskaitē tika konstatēti arī Līgatnes, Ķeguma, Madonas un Naukšēnu novada pašvaldībās, kā arī Satiksmes ministrijā, kuras pārskatā nav uzrādīti 13 izpētīti pazemes aktīvu (karjeru) krājumi 69 983 tūkst. m3 apmērā.

Grēko ar naudu

Valsts kontrole revīzijā vērtējusi arī iestāžu finansējuma izlietošanu atbilstoši piešķiršanas mērķim. Secināts, ka trešdaļa budžeta finansējuma, kas sākotnēji paredzēts būtiskākajiem uzlabojumiem un valsts attīstības prioritātēm, netiek izmantota atbilstoši mērķiem, bet tik un tā paliek resoru rīcībā. Tādēļ šajā revīzijā Valsts kontrole sniegusi negatīvu atzinumu par valsts attīstības izdevumu plānošanu un izlietošanu. No pārbaudītajiem 30,6 miljoniem attīstības izdevumu, kas tika atzīti par valsts prioritātēm, 9,4 miljoni netika izlietoti sākotnējiem mērķiem, bet gada laikā pārdalīti tādām ikdienišķām vajadzībām kā ierēdņu atlīdzībai, remontiem un citiem.

Savukārt par izdevumiem pašvaldību deputātu atlīdzībai Valsts kontrole sniegusi atzinumu ar iebildi. Gandrīz 70% pašvaldību neievēro vai tikai daļēji ievēro likumu prasības deputātu atlīdzības noteikšanā, tajā skaitā pārsniedzot likumā noteiktos stundas likmes apmērus. Revīzijas gaitā konstatēts, ka vairākas pašvaldības nav veikušas deputātu darba laika uzskaiti pilnā apmērā un 62 pašvaldībās domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, mēnešalgas stundas likme pārsniedzot Atlīdzības likuma noteiktos ierobežojumus. Vienlaikus tiek īstenota prakse nepamatoti vai nelikumīgi piešķirt naudas balvas un prēmijas, kā arī mēnešalgas apmēru noteikt lielāku par likumā noteikto. Pārsteidzoši skanēja VK padomes locekļa Edgara Korčagina secinājums, ka 1656 jeb 74% pašvaldību iestāžu nav gada pārskatu, 38 pašvaldību aģentūrām nav zvērināta revidenta atzinuma. «Tas liek secināt, ka kaut kas nav kārtībā ar normatīvo bāzi,» secināja E. Korčagins. Viņš arī atzīst, ka revīzijā secināts – pašvaldības varējušas ietaupīt vismaz 0,6 milj. eiro no teritoriju apsaimniekošanas, jo, piešķirot dotāciju, nav jāmaksā PVN, bet tas jāmaksā, ja to pašu veic kā pakalpojumu.

Simtgades drāma

Jau otro gadu pēc kārtas VK finanšu revīzijās horizontāli vērtējusi Latvijas simtgades svinību izdevumus. Pērn secināts, ka ne plānotais, ne faktiski izlietotais finansējums nav un, visdrīzāk, nebūs ticami saskaitāms – gan svinību atvērtās koncepcijas dēļ, gan arī tādēļ, ka resoriem nepastāv ierobežojumi budžeta bāzē jau piešķirtā finansējuma novirzīšanai simtgades pasākumiem un tiem nav noteikts arī pienākums šo novirzīto finansējumu atsevišķi uzskaitīt. Revīzijas rezultātā VK secinājusi, ka ir apstiprinājies jau iepriekšējā gadā revidentu norādītais risks – ne sabiedrībai, ne Ministru kabinetam nebūs iespējams iegūt pilnīgu un patiesu informāciju par simtgades svinībām izlietoto finansējumu.