Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas

Pārtikas ražošana

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis. Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos. uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis. Viņš novērojis, ka pirms pāris gadiem šādu produktu tirgus nebija sācis attīstīties, bet šobrīd ir sasniegts maksimums. Pieprasīts ir viss organiskais, bio, eko un dabīgais. Lai tējas dzērienus eksportētu, uzņēmums pielāgo etiķetes. Tās tiek tulkotas, piemēram, angļu un vācu valodā. Vaicājot, vai Vācijā un Skandināvijā Latvijas pļavas garšas būs tikpat pazīstamas kā pie mums, R. Briņķis komentē: «Iespējams, ka pelašķis ir nedaudz svešāks, lai gan Somijā, Igaunijā un citur ziemeļos to pazīst, bet Vācijā pazīst aroniju. Ja ir savienots pelašķis ar aroniju, tad aronija iedrošina iegādāties produktu. Protams, ka garšas nianses atšķiras dažādos reģionos un tautās. Mēs mēģinām radīt pasaulīgākas garšas, piemēram, kumelīti zina visi. Radīt visas garšas specifiskas būtu grūti, tāpēc dažas garšas radām pazīstamākas un vienu specifiskāku tādiem patērētājiem, kuri vēlas pamēģināt kaut ko jaunu vai riskēt.» SIA Dabas dots pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa novērojusi, ka pēc tējas dzērienu degustācijas daudzi klienti ir pārsteigti, ka viņiem garšo un patīk. Galvenais ir pirmais solis – pagaršot. «Dažreiz degustācijās saka: pelašķi man nedodiet, man no bērnības ir trauma, bet tad pagaršo un finālā nopērk tējas dzērienus ar pelašķi,» novērojis R. Briņķis.

Bez cukura, bet garšīgi

Uzņēmumam ir padomā arī jaunas garšas un produkti. Šobrīd testa versijā tiek piedāvāta skuju tēja ar pīlādžiem un ābolu sulu, kā arī tējas dzēriens bez cukura - aveņu sula ar ābolu tēju un ābolu sulu. «Tas ir virziens, kurā mēs vēlamies doties – bez cukura, saldinātājiem, saldvielām. Tas ir ļoti trendīgi, it īpaši pasaulē to pieprasa. Kā zinām, tad arī Latvijā vēlas ieviest cukura nodokli, bet pasaulē šī bumba ir uzvēlusies jau lielāka. Tur pieprasa vairāk, tāpēc vēlamies doties bezcukura virzienā,» komentē U.Ozoliņa. Viens no patērētāju galvenajiem jautājumiem – vai produktā ir pievienots cukurs vai nav. «Svarīgi ir arī atrast kompromisu, lai ir bez cukura, bet arī garšīgi. Mēs mēģinām rast risinājumus. Lai palielinātu eksportu, mēs meklējam, kādas pasaulē populārākas garšas izmantot. Piemēram, eksotiskos augļus,» stāsta U.Ozoliņa. Pārsvarā tējas dzērienu D’Tea izvēlas jaunās māmiņas un mileniāļu paaudze. «Ja bērniem iedot pagaršot, tad viņiem garšo, jo dzēriens ir pietiekami dabīgi salds. Tad mammas izlasa saturu, ka tur ir tikai trīs sastāvdaļas – tēja, sula un medus. Redz, ka tur nav E, B un C brīnumu, un tad veic pirkumu,» novērojis R. Briņķis. Viņš nav pārliecināts, vai citus tējas dzērienus var nosaukt par uzņēmuma konkurentiem. «Kad runājām ar lielajiem tīkliem, kur mūsu produktu izvietot veikalā – pie sulām, ūdeņiem, dabīgajiem vai organisko dzērienu plauktā, tad viņi īsti nezināja, kur mūs nopozicionēt, jo mūsu produkts Latvijas tirgum bija unikāls, nebija, ar ko salīdzināt. Piemēram, Fuze Tea vai Lipton un citas ir ražotas no koncentrātiem,» uzskata R. Briņķis. Pēdējā laikā arī uzņēmums, komunicējot ar saviem klientiem stāsta, ka D’Tea ir ledus tēja, jo citādi patērētāji nevar uztvert, kas ir tēja + sula. Tad rodas jautājums – sula vai tēja? Sanāk gara skaidrošana, bet, ja pasaka - ledus tēja, tad visiem ir skaidrs. R. Briņķis atzīst, ka konkurence tomēr pastāv un arī Latvijā ir uzņēmumi, kuri ražo līdzīgus dzērienus, bet no sulas koncentrāta. «Niša jebkurā gadījumā attīstās, un arī tēja plus sula kļūst populāra. 2017. gadā izstādēs šādu konceptu nebija. Šogad jau varēja redzēt visu iespējamo. Konkurenti mums ir, un mūsu gadījumā mums ir bijis par maz komunikācijas ar patērētājiem, ka mēs patiesi vārām tēju, liekam medu,» domā R. Briņķis. Viņš saprot, ka vidējam patērētajam uzņēmuma radītais produkts šķiet dārgs, jo tajā pašā laikā var nopirkt 1,5l Fuze Tea par 80 centiem. «Tie ir mūsu konkurenti, un arī ar viņiem mums ir jādala bezalkoholisko dzērienu tirgus. Mēs esam nišīgāki un ceram uz to, ka maksātspēja Latvijā uzlabosies, arī patērētājs izglītosies un novērtēs produktu,» komentē R. Briņķis.

Neizmantots potenciāls

Uzņēmumam ir lieli plāni un mērķi. Plānots izmantot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, lai iegādātos vēl papildu iekārtas un izremontētu papildu telpas. Sākotnēji bijusi doma arī par savas ēkas būvniecību, bet līdz tam vēl jātiek un sākotnēji jāsasniedz tirgus. «Esam ļoti ambiciozi un stratēģiski esam uzstādījuši sev mērķi, ka 90% būs eksports un 10% - vietējais tirgus. Mūsu galvenais mērķis ir dabūt eksporta tirgus un patērētāju. Šie ir pirmie produkti, skatāmies citus, lasām, pētām nākamos trendus un mēģinām uzminēt. Ja sāk kopēt konkurentus, tad jau tas ir par vēlu, jāmēģina pašiem izdomāt vismaz pussoli uz priekšu, kas, iespējams, būs nepieciešams un būs pieprasīts. Ne vienmēr var uzminēt, un gadās saražot arī to, ko vienkārši nepērk,» uzskata R.Briņķis. Uzņēmums uzsācis darbu pie jaunās produktu līnijas, kas nebūs vairs tikai tēja plus sula. Plānots attīstīties esošajā segmentā, bet ne tikai ar tējas dzērieniem. «To nekad nevar zināt, kurš no produktiem būs slaucamā govs un kurš izbeigsies jau pēc pusgada,» uzskata R.Briņķis. Viņaprāt, galvenais ir darīt un pašiem ģenerēt idejas. Uzņēmējs tic, ka Latvijā ir neizmantots potenciāls - jaunie studenti, zinātnieki, cilvēki, kas zina, kā izdarīt. Viņš uzskata, ka latviešiem ir lielas darbaspējas, spītība un mērķtiecība. «Man šķiet, ka mums ir gana daudz, ko darīt Latvijā, jo mēs esam maza valsts, mums nav derīgo izrakteņu, mums nekad nebūs naftas un gāzes, lai mēs varētu dzīvot kā norvēģi, bet mēs varam radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Mums vajag radīt produktus, kuriem ir lielāks zināšanu pienesums. Mēs daudz ko ražojam, darām, spītīgi un neatlaidīgi. Nesanāk, bet darām atkal. Tas ir svarīgākais. Teritorija mums ir tik, cik ir, cilvēku arī jau ir mazāk. Tiem, kas šeit ir, tiem ir jāšeptējas, lai veicinātu valsts un ekonomikas izaugsmi, jo kādam nauda ir jānopelna. Valsts sektorā jau visi nestrādāsim,» pārliecināts R.Briņķis. Tāpat viņš norāda uz to, ka liela daļa lielo uzņēmumu Latvijā vairs nepieder latviešiem. «Es arī nezinu, vai visu laiku būšu Latvijas uzņēmums, protams, es gribētu. Sadarbības partneris no Vācijas, kura uzņēmums pastāv jau 120 gadus, brīnās, kāpēc mēs pārdevām Laimu, Spilvu un citus. Viņš teica, ka viņa vecmāmiņa kapā otrādi apgrieztos, ja uzzinātu, ka viņu uzņēmums ir pārdots. Viņiem tas ir ieaudzināts. Iespējams, ka tas mums ir vēsturiski, ka mums viss tika atņemts. Iespējams, ka ir vieglāk pārdot, ielikt naudu kontā, lai stāv. Vācietim 120 gadus ģimene to uzņēmumu ir būvējusi, un viņi nemaz nedomā pārdot. Ja ir pelnošs bizness, tad kāpēc pārdot?» vaicā R.Briņķis. Uz jautājumu, vai viņš pats būtu gatavs sadarboties ar investoriem, uzņēmējs atbild: «Ja mums būtu viens redzējums. Bet, ja viņš teiktu, ka Ķīnas tirgus būs vaļā, bet šis produkts jārada no koncentrāta, tad es nezinu, vai piekristu. Tas atkarīgs no vērtībām. Cik ilgi to modificēto ēdīsim! Veselīgie, vienkāršie un produkti ar pievienoto vērtību vēl attīstīsies. Iespējams, ka līdz brīdim, kad visiem atkal gribēsies Snicker un CocaCola,» pajoko R.Briņķis.