Sociālie tīkli Priekšnoteikums uzņēmumu aktivitātēm digitālajā pasaulē ir pareiza stratēģija un plāns, ko kompānija vēlas panākt, kādi būs izmērāmie mērķa kritēriji

Mērķis var būt atpazīstamības celšana, iesaiste, konkrēts pirkums, ieguldījumu atdeve, klienta dzīvescikla vērtības palielināšana. «Viss sākas ar mērķa atrašanu – tikai tad uzņēmums var sāk veidot mediju stratēģiju atbilstoši mērķauditorijai,» saka Arnis Ozols, starptautiskā starpkanālu reklāmas tīkla Httpool Baltics vadītājs. Httpool ir globāla kompānija, kas pārstāvēta 22 valstīs. Httpool Latvijā pārstāv Facebook, Twitter, LinkedIn un Instagram, bet citās valstīs arī Twitch, Viber, Snapchat, Spotify u.c. «Mēs esam šo zīmolu paplašinātā komanda valstīs, kur tiem nav savu biroju, pārstāvniecības. Runājam vietējā valodā un saprotam vietējo realitāti, tāpēc varam labi konsultēt. Neņemam maksu par konsultācijām, jo mūsu pārstāvēto kanālu ieguvums ir tas, ka klienti vairāk investē tajos,» skaidro A. Ozols.

Veido zīmola tēlu

airBaltic sociālo mediju komunikācijas vadītājas Diānas Grudules ieskatā sociālie mediji ir neatņemama uzņēmuma komunikācijas daļa. Stratēģisks sociālo mediju lietojums ļauj sasniegt vēlamās mērķauditorijas, kā arī būt pieejamākam klientiem. «Mūsdienās zīmola klātbūtne sociālajos tīklos ir būtiska, jo komunikācija šajās platformās ļauj ne tikai uzrunāt plašu auditoriju, bet arī veidot zīmola tēlu,» norāda LMT Mārketinga komunikāciju dienesta direktors Normunds Zalpēteris, piebilstot, ka ir vērts izdalīt dažādus sociālo mediju komunikācijas apakšmērķus – pakalpojumu un produktu pārdošanu, darba devēja tēla veidošanu un rekrutēšanu, kvalitatīva klientu atbalsta nodrošināšanu u.c. Aizvien biežāk pierādās, ka klātbūtne sociālajos tīklos palīdz šos mērķus piepildīt.

«Klātbūtne sociālajos tīklos un ietekme atšķiras katrai industrijai un vajadzībai. Vispārinot – sociālie tīkli šobrīd ir vēl viens pavisam normāls komunikācijas kanāls kā tradicionālie mediji, tiešā komunikācija. Ja reiz cilvēki ik dienu patērē vairākas stundas sava laika ziņu lentēs, būtu neprāts ignorēt šo realitāti un nepiemeklēt adekvātu saturu,» saka Kristiāns Pudāns, Altum Mārketinga vadītājs.

SIA Telia Latvija komercdirektors Mārtiņš Paurs uzskata, ka panākumu atslēga ir dažādu komunikācijas kanālu izmantošana savstarpējā mijiedarbībā. Sociālo tīklu izmantošana nosaka augstu komunikācijas standartu, jo publicētajai informācijai ir jābūt patiesai, pārbaudāmai, interesantai, saistošai, ņemot vērā, ka tajos publicētais var tikt iztirzāts un komentēts, un ne vienmēr ir viegli atrast veiksmīgāko komunikācijas tematiku. «Taču to izmantošana ir ļoti būtiska, jo ļauj mūsu ziņām un informācijai sasniegt daudzkārt lielāku auditoriju būtiski ātrāk un precīzāk,» viņš piebilst.

Arī klientu atbalstam

SIA Telia Latvija, kas ikdienā nodarbojas ar datu centru, mākoņpakalpojumu, IT drošības, interneta un datu pārraides risinājumu izstrādi uzņēmumiem, pirms astoņiem gadiem sāka darbu pie mākoņskaitļošanas resursos bāzētas video platformas Telia Media Services, kas mediju satura īpašniekiem nodrošina video signālu pārraidīšanu un izplatīšanu, dzīvo televīzijas kanālu sagatavošanu, video satura glabāšanu un apstrādi, mediju bibliotēkas pārvaldības rīkus un drošības risinājumus. Kompānijas klientu lokā ir satura īpašnieki, straumēšanas servisi un IP televīzijas pakalpojumu sniedzēji (pārsvarā no ārvalstīm). LinkedIn un Twitter, kurus aktīvi lieto nozares profesionāļi un lēmumu pieņēmēji, ir viens no svarīgākajiem Telia komunikācijas kanāliem. «LinkedIn vairāk izmantojam stratēģiski, lai demonstrētu savu kompetenci – stāstām par Telia Media Services uzlabojumiem, kurus ieviešam kopā ar saviem tehnoloģiskajiem partneriem, gan arī dalāmies ar savu klientu veiksmes stāstiem. Savukārt Twitter vairāk palīdz taktiskai mārketinga komunikācijai, piemēram, karstu jaunumu izziņošanai globāli. Twitter kalpo kā atbalsta rīks Telia komandas darbam globālajās nozares izstādēs. Piemēram, izmantojot attiecīgās izstādes mirkļbirku, ir iespēja pašiem būt nozares notikumu epicentrā, vienmēr būt lietas kursā par konkurentu aktivitātēm, kā arī gudri palielināt izstādes apmeklētāju plūsmu uz savu stendu,» saka M. Paurs.

Vērtējot sociālo mediju nozīmi zīmola komunikācijā, arī N. Zalpēteris teic, ka ievērojami pieaugusi to kā papildu klientu servisa atbalsta kanāla nozīme. Šajā kontekstā LMT nozīmīgākie kanāli ir Facebook un Twitter, bet aizvien biežāk uzņēmums saņem jautājumus arī Instagram, kas vēsturiski noteikti nav bijusi klientu atbalsta platforma. Arī airBaltic Facebook un Twitter ir nozīmīgi kanāli klientu apkalpošanā. 2019. gadā Facebook klientu apkalpošanas uzlabošanai tika ieviests virtuālais asistents.

Digitālā dzimtā valoda

«Jau ir vesela paaudze, kam dzimtā valoda ir digitālā, un uzņēmumi, kam bizness ir tikai digitālā vidē, piemēram, Latvijas Printify un Economy Bookings, Igaunijas Bolt, Lietuvas Nordcurrent. Uzņēmumi to skaidri apzinās, un tiem ir labi izstrādātas mārketinga aktivitātes, kas sajūgtas kopā ar biznesa mērķiem,» saka A. Ozols. Runājot par negūto peļņu saistībā ar sociālo tīklu neizmantošanu, viņš teic, ka digitālo mārketingu vairs nevar ignorēt, jo izmērāmā daļa no Latvijas reklāmas ekosistēmas digitālajos kanālos jau ir virs 20%. «Taču neizmērāmā daļa ir vēl būtiski lielāka,» pieļauj A. Ozols. Viņu pārsteidz, ka joprojām daudzus uzņēmumus interesē klikšķu cena, pēc iespējas vairāk patīk pie ierakstiem un dalīšanās ar tiem. Bieži vien uzņēmumi neanalizē, kas to visu ir saklikšķinājis. Nereti tie ir cilvēki, kam vienkārši ir daudz laika, un aiz garlaicības viņi pārlūko ierakstus sociālajos tīklos.

Vaicāts, ko nedarīt sociālajos tīklos, A. Ozols teic, ka noteikti vajadzētu atturēties no kampaņām, kur tiek aicināts klikšķināt patīk un dalīties ar zīmola ierakstu. Joprojām ir gana daudz cienījamu uzņēmumu, kam šķiet, ka tas ir piemērots veids, kā iegūt plašu sekotāju loku.

Pielāgots saturs

«Katrā no platformām, vadoties no konkrētajām sekotāju auditorijām, tiek publicēts īpaši pielāgots saturs,» uzsver D. Grudule. Arī A. Ozols izceļ to, ka katrā kanālā vajadzīgs tam individuāli pielāgots saturs – televīzijas reklāmai filmēts 30 sekunžu videoklips nederēs Instagram un otrādi. «Protams, satura pielāgošana ir dārgāka, bet tā atmaksājas,» viņš teic.

Saprast, kurš kanāls konkrētajam uzņēmumam ir piemērotākais, palīdz testēšana, pārbaudot vairākas platformas. Httpool praksē ir daudzi gadījumi, kad uzņēmums, kas pārdod, piemēram, kurpes, saka, ka tam strādā tikai Instagram, bet citiem piemērotākais ir Facebook. Tiem, kam ir svarīga zīmola atpazīstamība, tā ir kombinācija no abiem. «Atslēga ir pareizi izvirzīti kampaņas mērķi,» norāda A. Ozols. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas uzņēmumiem vēl ir, kur augt, un plašākās iespējas paveras, saprotot, ko uzņēmums vēlas darīt konkrētajā kanālā, izvirzīt mērķus, sakārtot mērījumus un tikai tad veikt konkrētas aktivitātes.