Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi

Prognoze

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

«Grūti saprast, kas un kā būs, bet Eiropā ir skaidri redzama «sabremzēšanās»,» norāda SIA Leax Baltix un SIA Leax Rēzekne valdes loceklis Henriks Silenieks. Viņš gan atzīst, ka bremzēšanās procesi notiek atšķirīgos ātrumos. «Salīdzinājumā ar tā dēvētajiem pīķa apjomiem pašlaik samazinājums ir 10% līdz 30% atkarībā no konkrētā segmenta, un šo tendenci arī uzņēmumi jūt,» tā H. Silenieks. Viņš gan uzskata, ka ekonomiskais cikliskums nav nekas jauns un pārsteidzošs, jo augšupeju nomaina lejupslīde un to atkal nomaina augšupeja – tie ir sava veida amerikāņu kalniņi. «Latvija šūpojas globālās ekonomikas viļņos, un kāds vilnis atnāk vēlāk, līdz ar to arī tā ietekme ir jūtama ar laika nobīdi, bet ir arī tādi, kuru ietekmi jūt nekavējoties,» salīdzina H. Silenieks. Viņš gan steidz piemetināt, ka pašreizējo ciklisko svārstību brīdi nedrīkst pielīdzināt 2008.–2009. gada recesijai, jo tad kritumu piedzīvoja visi un teju vai visā pasaulē.

Atbalsis jutīs arī šeit

«Tā kā vairums nozares produkcijas tieši vai pastarpināti tiek realizēta ārvalstu tirgū, tad arī tur notiekošais atsaucas uz Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem,» secina SIA AB Metal valdes loceklis Māris Balodis. Viņš norāda, ka šādu ārējo faktoru Latvijā strādājošie ietekmēt nevar, bet var tikai pielāgoties. «Pašlaik skan prognozes par sava veida «miera periodu», un tā kā 2/3 visas produkcijas tiek realizētas ārzemēs, nav pamata pārspīlētam optimismam, ka mūs Latvijā tas neskars,» pauž M. Balodis. Viņaprāt, 2020. gadā saprātīgi uzņēmēji Leiputriju negaida, bet to, kāda situācija būs realitātē, rādīs laiks. «Eiropā «sēžas» autorūpniecība, arī būvniecība, kas ir lielākās metāla produkcijas patērētājas,» stāsta M. Balodis. Viņš gan steidz piemetināt, ka uz šo procesu raugās mierīgi, jo neba pirmo reizi ko līdzīgu nākas pieredzēt. «Šo vēsmu kontekstā ir svarīgi, lai valdību veidojošie politiķi neiegrimst sapņos par rožainu nākotni – lielu IKP pieaugumu un to «ietver» budžeta ieņēmumos, īpaši situācijā, kad «miera laiki» iestāsies vairākām jaudīgajām nozarēm un rezultēsies ar bēdīgām sekām, turklāt visām jomām papildu naudu vajag,» tā M. Balodis.

Viņaprāt, papildu līdzekļi jāmeklē valsts pārvaldes tēriņu pārskatīšanā. «Citas valstis var dzīvot bez deficīta, Latvija nevar, tajā pašā laikā budžeta deficīta apkalpošanai ik gadu jātērē vairāki simti miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas, ko varētu tērēt sāpīgāko problēmu risināšanai,» iesaka M. Balodis. Viņaprāt, labāk pieņemt pesimistiskāku prognozi un priecāties par labāku rezultātu nekā otrādi. «Negribu domāt, ko darīs tad, ja ienākumi daudziem saruks, kas sev līdzi vilks arī mazākus nodokļus,» tā uz jautājumu par iespējamo rīcību, atbild M. Balodis. Uzņēmēji ir tie, kuri rada nodokļus, ko politiķiem pārdalīt, un šīs tendences, kuras skar biznesu, ignorēt nedrīkst. «Bizness labajos laikos «parādu» nastu samazina, un valstij jārīkojas tieši tāpat, jo, ja parādu «mugursoma» kļūst par smagu, to panest nevar un tad sākas citi «procesi»,» klāsta M. Balodis.

Divi riski

«Uztrauc Brexit un tas, lai, Lielbritānijai izstājoties no ES, mūsu produkciju un pakalpojumus uz šo valsti neapliktu ar kādu ievedmuitu,» uz jautājumu par iespējamiem riskiem atbild SIA KnK Mefab valdes loceklis K. Jansons.

Brexit sāga rada lielu miglu attiecībā par nākotnes perspektīvām tieši šajā tirgū. «Izjūtam pasūtījumu samazināšanos, taču, vai iemesls ir sezonālas svārstības vai kaut kas daudz nopietnāks, pašlaik atbildēt nav iespējams,» viņš atzīst. Bez ārējiem riskiem uzņēmumu ietekmē arī tie riska faktori, kas saistīti ar Latviju, proti, uzņēmums nav piedalījies vairākās izstādēs. «Tas viss audita dēļ, kurš ilgst jau teju veselu gadu,» tā uz jautājumu par to, kāpēc nepiedalās pieminētajos pasākumos, atbild K. Jansons. Viņš gan cer, ka situācija atrisināsies. «Pašlaik šo iemeslu dēļ uzņēmuma attīstība ir iesaldēta, un šajā laikā vairāk pievēršamies dažādu iekšējo risinājumu izstrādei un ieviešanai,» uz jautājumu par to, ko dara pašlaik, atbild K. Jansons.

Atbild ar plašāku produktu portfeli

«Tas, ka kādai cilvēku grupai ir subjektīva nedrošības sajūta, vēl nenozīmē problēmas, tādu situāciju arī neredzu,» situāciju vērtē SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi. Viņš nenoliedz, ka ir procesi un tirgus spēlētāji, kuri spiež uz bremzēm. «Tie, kuri nav pārliecināti par savu ideju un var gaidīt, ir nosvērušies uz nogaidīšanu, bet tie, kuriem ir vajadzīgs produkts, rīkojas,» spriež R. Dlohi.

Savukārt viņa uzņēmums šādai tirgus situācijai ir atbildējis ar plašāku produktu portfeli un nozaru diversifikāciju. «No iekārtām, kas strādā ar mazām zivīm, ejam uz tādām, kuras strādā ar lielākām zivīm, no vieniem tehnoloģiskajiem procesiem pakāpeniski nonācām pie citiem – žāvēšanas, kaltēšanas (Islandē šāda Peruza iekārta jau darbojas). Nesēžam, bet paši aktīvi strādājam,» pauž R. Dlohi. Viņš norāda, ka uzņēmums seko iespējām. «Fokusu mainām arī Latvijā – pozicionējamies, ka esam tie, kas var atrisināt jautājumus saistībā ar automatizāciju un robotizāciju. Ir īstenoti vairāki šādi projekti produktu iepakošanā, darbā ar iepakojumu. Mainām sava uzņēmuma mērķa nozares,» teic R. Dlohi. Šogad ir izstrādāts iepakojuma depozīta automāta prototips, kas spēj pieņemt un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādus iepakojuma veidus.

Jābūt nemitīgā formā

«Strādājam normālā režīmā, kaut arī ir šādas tādas novirzes no sākotnēji plānotā,» situāciju skaidro SIA Formiko Hydraulics ražošanas attīstības direktors Vilis Dārznieks. Atkāpju iemesls ir nogaidošā situācija Eiropā. «Vienlaikus nevar runāt par kaut kādām būtiskām pieprasījuma novirzēm, bet var runāt par tā dēvētajām fluktuācijām aptuveni 5% apmērā. «Ārvalstu partneri to vērtē kā nogaidošu pozīciju, visi kaut ko gaida (visvairāk runu ir par ES struktūrfondu projektiem un to finansējumu), vienlaikus nevar zināt, kāds būs šīs rīcības rezultāts,» tā V. Dārznieks. Viņš gan uzskata, ka uzņēmuma darbību Brexit maz ietekmēs, jo ir citu valstu tirgus. «Visu laiku ir jābūt formā un «jākustas», jāmeklē jauni noieta tirgi un sadarbības partneri, tādējādi var kompensēt situāciju, ja kāds tirgus sāk «slāpt» vai kāds sadarbības partneris maina savu darbības lauku,» uz jautājumu, ko darīt, atbild V. Dārznieks. Viņš arī norāda, ka valstu starpā pieaug tirdzniecības strīdi un līdz ar to ir gan ievedmuitas, gan arī citi protekcionisma pasākumi, un uzņēmumi meklē, kā tos apiet. «Kopumā nedomāju, ka 2008. gada scenārijs varētu atkārtoties, kaut arī ir ziņas no Eiropas valstīm par strādājošo skaita samazināšanu, taču nav tādas informācijas, ka ražotnes var tikt slēgtas,» skaidro V. Dārznieks.

Vienādojums ar nezināmajiem

Vairāki no DB aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka nākotnē ir ļoti daudz nezināmo, turklāt vienādojumu ar vairākiem – trijiem, pieciem – nezināmajiem ir grūti risināt. Proti, jau šogad novērots pieprasījuma sarukums, kam ir vairāki iemesli – ir apgūti (tiek pabeigti) infrastruktūras projekti, kuri finansējumu vai tā daļu saņēma no ES struktūrfondiem, tajā pašā laikā ES nav akceptēts jaunais 2021.–2027. gada budžets un nav arī skaidrs, kādas varētu būt jaunā ES plānošanas perioda prioritātes, proti, vai tiks piešķirta nauda to projektu turpināšanai, kuri jau tikuši īstenoti ar ES finansiālu atbalstu, vai tomēr ne, vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz šim Eiropas Savienības iekšējā patēriņa pieaugums bijis tas, kas ļāvis kāpināt metālapstrādes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomus. Pēdējā laikā pasaulē ir tendence veidot «noslēgtus» tirgus, jo valstis un pat veseli reģioni «slēdz» savas teritorijas citu valstu piegādātājiem. Turklāt sava nozīme būs ASV un Ķīnas tirdzniecības (ievedmuitas) sāncesībai, kur jautājums ir par šī ekscesa ietekmi uz Eiropas ražotājiem. Tieši Āzijas ekonomiskā giganta – Ķīnas – uzņēmumi ir bijuši tie, kuri pirkuši salīdzinoši lielus Eiropā ražoto iekārtu daudzumus. Ir pat ziņas par to, ka vairāki iekārtu ražotāji potenciālo pircēju piesaistei savu produktu iegādei piedāvā būtiskas atlaides no sākotnējās standarta cenas.