Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons izskatās gatavs mēģināt rosināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, un tam būtu arī opozīcijas partiju atbalsts

Brexit

Pagājušonedēļ ES 27 dalībvalstu līderi samitā apstiprināja panākto Brexit vienošanos. Tās teksts kopumā īpaši neatšķiras no iepriekš Terēzas Mejas panāktā līguma, izmaiņas ir vien Ziemeļīrijas un Īrijas robežjautājumos. Taču tas netraucēja britu parlamentāriešus noraidīt Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona trīs dienu grafiku – tas esot pārāk maz, lai izlasītu un pārbaudītu vairāk nekā 100 lappušu garo dokumentu.

Sēdes sestdienā – ļoti reti

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli pār mūsu valsti mūsu rokās,» Twitter rakstīja B. Džonsons. Viņš mudināja sestdienas ārkārtas sēdē parlamentāriešus to atbalstīt. Iepriekšējo vienošanos parlaments noraidījis trīs reizes.

Jauno vienošanos bija nepieciešams ratificēt parlamentam, kurā B. Džonsonam nav vairākuma un balsu zvejošana arī nepadodas.

Lielbritānijas opozīcijas partijas – leiboristi, liberāldemokrāti un Skotu Nacionālā partija – jau tajā pašā dienā norādīja, ka jauno vienošanos neatbalstīs. Arī Ziemeļ- īrijas Demokrātiskā unionistu partija, no kuras ir atkarīgs konservatīvo valdības vairākums parlamentā, paziņojusi, ka tā nespēs atbalstīt panākto vienošanos.

Ar nelielu balsu pārsvaru Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti nobalsoja par parlamenta sēdes sarīkošanu sestdienā, lai apspriestu valdības jauno Brexit vienošanos.

Šī bija vēsturē piektā britu parlamenta sestdienas plenārsēde – pirmā pēdējo 37 gadu laikā, uzsver BBC. 1939. gadā sēdi sasauca, jo sākās Otrais pasaules karš, 1949. gadā jūlija beigās notika vasaras sesijas pēdējā sēde, 1956. gadā – Suecas krīzes dēļ, bet pēdējo reizi pirms 37 gadiem, kad sākās Folklendu karš, vēstīts Lielbritānijas parlamenta mājaslapā.

Vienu vēstuli neparaksta

Sestdien britu parlamentā vienošanās apstiprināta netika – 322 balsis pret 306. Deputāti nobalsoja par to, lai pirms balsojuma tiktu pieņemts likums vienošanās izpildei. Parlaments pieprasīja, lai B. Džonsons atliek Brexit uz laiku, kamēr likumdevēji izskata jauno vienošanos par izstāšanos no ES.

Tādējādi automātiski iestājās likums bezvienošanās Brexit novēršanai, kuru parlamentārieši bija pieņēmuši jau agrāk, proti, B. Džonsons bija spiests ES lūgt pagarināt izstāšanās termiņu līdz 31. janvārim. Iepriekš par šo likumu viņš bija izteicies, ka labāk gulētu grāvī miris. B. Džonsons vēstules Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam tomēr nosūtīja – to, kurā lūgts pagarinājums, viņš neparakstīja, taču viņš pievienoja otru vēstuli, kuru parakstīja. Tajā viņš izklāstījis savus argumentus, kāpēc termiņa pagarināšana nav vēlama.

Lielbritānijas parlaments otrdien principā atbalstīja vienošanos par izstāšanos no ES, taču noraidīja B. Džonsona iecerēto izstāšanās grafiku, proti, trīs dienas. Deputāti uzskata, ka tas ir pārāk īss laiks, lai izvērtētu un pārbaudītu vairāk nekā 100 lappušu garo dokumentu, raksta Politico. Turpmākajās dienās parlamentārieši var būtiski izmainīt vienošanās tekstu. Šis balsojums, visticamāk, izslēdzis B. Džonsona ieceri par Lielbritānijas izstāšanos no ES 31. oktobrī.

Opozīcijā esošās Lielbritānijas Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins sacīja, ka B. Džonsons pats radījis savas problēmas, bet piedāvāja sākt sarunas par saprātīgu grafiku Brexit vienošanās likumprojekta virzīšanai cauri parlamentam.

Robežpunkts būs jūrā

Oktobra sākumā B. Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līgumā Ziemeļīrijas jautājumā – tā paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, un muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski. Šādu Lielbritānijas valdības variantu noraidīja Eiropas Parlamenta Brexit koordinācijas grupa.

Principā vienošanās līgums izskatās tāds pats, kādu to panāca iepriekšējā premjere Terēza Meja, atšķirtības ir vien panāktajos kompromisos Ziemeļīrijas robežjautājumā un tajā, ka Lielbritānija pavisam pametīs muitas savienību ar ES un ES vienoto tirgu. Ziemeļīrijas jautājumā ES un Lielbritānijai bija vienota nostāja, kas arī nostiprināta līgumā, – abas vēlas saglabāt mieru Īrijas salā un izvairīties no cietās robežas. Jaunā vienošanās neparedz B. Džonsona iecerētos muitas posteņus Ziemeļīrijas un Īrijas sauszemes robežas tuvumā – tā būs brīva, taču muitas robeža būs jūrā starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Ziemeļīrija būs ieejas punkts muitas savienībā ar ES.

Lūdz atbalstīt pagarinājumu

D. Tusks otrdienas vakarā paziņoja, ka viņš ieteiks ES valstu līderiem atbalstīt Brexit termiņa pagarināšanu. «Pēc premjerministra Borisa Džonsona lēmuma iepauzēt Izstāšanās vienošanās ratifikācijas procesu un lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, es ieteikšu ES 27 pieņemt Lielbritānijas lūgumu pēc pagarinājuma,» D. Tusks rakstīja Twitter. Tam viņš ierosināšot rakstisku procedūru, lai nebūtu jāsasauc ārkārtas samits. Vēlreiz lūgt piekrišanu pagarinājumam D. Tuskam esot nepieciešams, lai pēc tam briti nevarētu teikt, ka ES «mūs izmeta», raksta BBC.

Latvija atbalsta termiņa pagarinājumu, taču, piemēram, ietekmīgā Francija izteikusies skeptiski par šādu variantu. «Mēs esam trīs gadus gaidījuši šo lēmumu. Ir svarīgi, lai tas tiek paziņots šodien, jo citādi nebūs citas iespējas kā «bez vienošanās», kas nav risinājums, kuram mēs dodam priekšroku,» izteicies Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.

BBC, aptaujājot savus avotus, lēš, ka ES piekritīs izstāšanos pagarināt līdz 31. janvārim, lai izvairītos no cietā Brexit. Šādu izvairīšanos Benna likumā septembra sākumā pieņēma britu parlaments – ar to B. Džonsonam tika uzlikts par pienākumu prasīt pagarinājumu gadījumā, ja deputāti neapstiprina vienošanos. B. Džonsons vēstuli ar lūgumu pagarināt izstāšanās procesu uzrakstīja, taču neparakstīja. Tāpēc arī šāds D. Tuska solis ar lūgumu visus līderus piekrist pagarinājumam.

ES arī apsverot variantu, ka uz papīra nosaka galējo izstāšanās datumu, taču ar iespēju Lielbritānijai izstāties ātrāk, ja tā to ir gatava izdarīt.

Neizslēdz ārkārtas vēlēšanas

Šobrīd B. Džonsons konsultējas ar ES līderiem, lai gan apsver ārkārtas parlamenta vēlēšanu izsludināšanu, ja ES uzstās uz izstāšanās termiņa atlikšanu, raksta BBC. Ārkārtas vēlēšanu izsludināšanai nepieciešams arī parlamenta akcepts, taču opozīcija jau iepriekš izteikusies – kamēr darba kārtībā ir bezvienošanās Brexit, labāk lai notiek ārkārtas vēlēšanas. BBC raksta, ka arī liberāldemokrāti atbalstītu pirmstermiņa vēlēšanas, ja ES atbalstīs Brexit atlikt vēl uz trim mēnešiem. Ātrākais, kad vēlēšanas varētu notikt, ir 28. novembris.

Britu mediji raksta, ka leiboristi apsvēruši vēl viena referenduma iespēju. Kuluāros runā, ka par ko tādu domājis arī B. Džonsons, taču apstiprinājuma tam nav un leiboristu ieceri nosauca par «fantāziju politiku».

Vismaz puse nav reģistrējusies

Vairāk nekā 50 000 Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā ir reģistrējuši savu dzīvesvietu, tomēr kopējais reģistrējušos skaits joprojām ir mazāk nekā puse no Apvienotajā Karalistē dzīvojošās diasporas, kas tiek lēsta uz nepilniem 120 000. Intervijā Latvijas Radio ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka pēc Brexit tiem, kuri nebūs pierādījuši, ka viņu juridiskais statuss atbilst valsts likumiem, var tikt lūgts atstāt valsti. «Tas, ko es gribētu aicināt, – tos, kas domā, ka Brexit nenotiks vai vilksies garumā, tomēr šo procedūru iziet. Pretējā gadījumā, kad Brexit būs un šie cilvēki nebūs reģistrējušies, gan mums būs apgrūtināta viņu tiesību aizsardzība, gan viņiem var rasties problēmas.»