Komunikācija Sociālie tīkli ir daudz un dažādi – katram uzņēmumam jāatrod sev piemērotākais

Sociālajos tīklos ir atšķirīgs publicētās informācijas virziens, līdz ar to arī mērķauditorija. Starptautiskā starpkanālu reklāmas tīkla Httpool Baltics vadītājs Arnis Ozols stāsta, ka Twitter ir dinamisks kanāls, kur ātri iegūt informāciju un sekot līdzi publiskām personām, kas izsakās par konkrēto personu interesējošiem tematiem, piemēram, sportu, politiku, ekonomiku, mārketingu, tādējādi cilvēks veido savu individuālo ziņu lenti, nepalaižot garām svarīgākos notikumus. «Cilvēku tur varbūt nav ārkārtīgi daudz – aptuveni 200 tūkstošu Latvijā, bet viņi ir aktīvi un ar savu viedokli,» viņš teic. Twitter cilvēki ātri saņem atbildes no uzņēmumiem, kam tie seko un uzdod jautājumus. To aktīvi izmanto telekomunikāciju uzņēmumi un auto nozare.

Profesionāļu ikdienai

Eiropā ir tendence, ka LinkedIn ir kanāls, ar ko profesionāļi sāk savu dienu, lai uzzinātu svarīgāko, jo tur ir visi biznesa kontakti. Satura ziņā šajā vietnē vēl nav iestājies piesātinājums, kāds ir, piemēram, ieejot kādā ziņu portālā, kur ir daudz reklāmu. «Cilvēki ir iemācījušies izmantot šo platformu un liek tajā jēgpilnu saturu – tur nav sunīšu un kaķīšu video, bet gan biznesa saturs. Mēs daudz investējam uzņēmēju izglītošanā, skaidrojam, ka nepietiek ar to, ka tikai kompānija reklamē savu produktu. Ir svarīgi, lai par to runā uzņēmuma «seja», kas iesaistās sarunās un stāsta par tendencēm. Ir labi piemēri, kas to Latvijā jau dara, piemēram, Altum, LMT, Telia,» norāda A. Ozols.

LinkedIn lieto specifiska profesionāļu auditorija, pārsvarā telekomunikāciju un tehnoloģiju kompānijas. Lai gan daļa to joprojām uztver kā platformu darbinieku piesaistei un noturēšanai, to arvien plašāk izmanto arī biznesa mērķu sasniegšanai. Latvijā šo kanālu lieto 321,7 tūkstoši cilvēku, pārsvarā privātpersonas, lai būtu lietas kursā par nozarē notiekošo. Ir arī biznesa profili, bet to nav pārāk daudz. Globāli LinkedIn mēnesī ir vairāk nekā 100 miljonu unikālo apmeklētāju un ik sekundi pievienojas vairāk nekā divi lietotāji.

Ikdienas platforma

«Twitter ir nišas produkts, kur iesākt kampaņu un uzrunāt par tendencēm, LinkedIn ir biznesa fokuss, bet Facebook ir ikdienas platforma, kur ir visi, auditorija ir ļoti plaša, aktīva un dinamiska,» saka A. Ozols. Latvijā Facebook izmanto 910 tūkstoši, Instagram – 520 tūkstoši un Facebook Messenger – 600 tūkstoši cilvēku. Baltijā ir 2,5 līdz trīs miljoni ikmēneša aktīvo Facebook lietotāju, no kuriem 1,5–2 miljoni ir Lietuvā, 800 līdz 900 tūkstošu ir Latvijā un 600 līdz 700 tūkstošu ir Igaunijā.

Facebook ir būtisks kanāls kopējā pirkuma izdarīšanas ķēdē, un tā nozīme arvien pieaug. Agrāk uzņēmumi to izmantoja uz rezultātu vērstam mārketingam, lai sasniegtu tūlītēju mērķi. Tagad arvien vairāk šo kanālu izmanto atpazīstamības kampaņu veidošanai, kas savukārt noved pie intereses un iesaistes. «Protams, visus interesē pirkums, bet, kad cilvēks zina, ko meklēt, labi strādā Google,» teic A. Ozols.

Nereti daudziem jauniem uzņēmumiem ir tikai Facebook profils. Vaicāts, vai ar to pietiek, A. Ozols norāda, ka sava mājaslapa nezaudē nozīmi, taču kopumā palielinās loma visiem ar Facebook saistītajiem zīmoliem – Instagram, WhatsApp, Messenger.

«Protams, nevar ignorēt, ka ir bijuši ar datiem saistīti skandāli. Tagad Facebook ir kā slēgta sēta, vairs nedalās ar datiem un viss ir saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas politiku. Platforma ir pacēlusi latiņu ļoti augstu, un tur vairs nevar reklamēt visas tās jocīgās diētas, finanšu tehnoloģiju produktus,» saka A. Ozols.

Nozīmīgākais – Facebook

airBaltic ar klientiem komunicē sociālo mediju platformās, ieskaitot privātas sarakstes. Uzņēmums izmanto Facebook, Twitter, Instagram un LinkedIn platformas. Uzņēmuma nozīmīgākais sociālo mediju kanāls ir Facebook, kurā tiek komunicēts gan par uzņēmuma aktualitātēm, gan pārdošanas kampaņām. Twitter un LinkedIn tiek publicētas uzņēmuma aktualitātes, LinkedIn platformā īstenojot arī jaunu profesionāļu piesaistes kampaņas.

airBaltic sociālo mediju komunikācijas vadītāja Diāna Grudule teic, ka Instagram tiek īstenota airBaltic vizuālā komunikācija, kuras mērķis ir iedvesmot sociālo mediju lietotājus doties tuvākos un tālākos ceļojumos un uzrunāt aviācijas entuziastus. Instagram visaktīvāk tiek īstenota arī sociālo mediju viedokļu līderu jeb ietekmētāju komunikācija.

Arī YouTube

Papildu airBaltic atbalsta komunikācija tiek veidota arī YouTube platformā, publicējot zīmola aktuālo video saturu. Tas ir nozīmīgs kanāls arī LMT, ko kompānija izmanto viedtelevīzijas un Straumes satura popularizēšanai. «Īpaši veiksmīgi YouTube strādā muzikāls saturs, piemēram, mūsu dziesma #LaimesLācis skatīta vairāk nekā 600 tūkstošu reižu, bet populārākais LMT YouTube video ir dziesma Sprīdītis, kas sasniegusi vairāk nekā vienu miljonu skatījumu, un katru mēnesi video skatījumu skaits aug,» saka Normunds Zalpēteris, LMT Mārketinga komunikāciju dienesta direktors. Facebook un YouTube auditorija labprāt skatās garākus video, turklāt skatījumu skaits, piemēram, LMT producētajam raidījumam Ātruma cilts tieši YouTube vidē pieaug, sasniedzot aptuveni sešus līdz astoņus tūkstošus skatījumu katram raidījumam ar vidējo ilgumu 10 līdz 15minūtes.

Apgūst jaunos

LMT šobrīd aktīvi izmanto visus Latvijā populāros sociālos tīklos, tomēr visplašāk komunikācija tiek izvērsta Facebook un Instagram, jo tieši tajos visefektīvāk var sasniegt zīmolam interesējošo auditoriju. «Katram sociālajam tīklam saredzam savu funkciju, tomēr Facebook un Instagram izmantojam universālāk, ar to starpniecību runājot gan par izklaidi un viedtelevīzijas saturu, gan inovācijām un produktiem, gan darba devēja tēlu veidojošām tēmām. Savukārt Twitter šobrīd zīmolam kalpo galvenokārt par klientu servisa atbalsta kanālu, bet LinkedIn – darbinieku rekrutēšanai un biznesa komunikācijai,» saka N. Zalpēteris. Paralēli visiem zināmu un populāru sociālo tīklu lietošanai LMT mēģina apgūt jaunas sociālo mediju platformas, piemēram, #LaimesLācis kampaņu dublēja sociālajā tīklā TikTok.

Katram savs

Valsts attīstības finanšu institūcija Altum pamatā izmanto Facebook, LinkedIn, Twitter, YouTube. Biznesa specifika, pārvaldot vairāk nekā 20 valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas, nosaka, ka organizācija strādā ar dažādiem iedzīvotāju, uzņēmēju, finanšu starpnieku un politikas veidotāju segmentiem. Tie savā starpā daudz nepārklājas un dzīvo dažādās komunikāciju telpās, tāpēc katram kanālam ir savs pielietojums konkrētajā mērķa grupā. Kristiāns Pudāns, Attīstības finanšu institūcijas Altum Mārketinga vadītājs, stāsta, ka iedzīvotāju informēšanas nolūkos efektīvākais ir Facebook. Auditorijas sasniedzamība ir paredzama, un plašs segmentācijas klāsts ļauj optimizēt izmaksas.

«LinkedIn vēsturiski saistās ar daudz zemāku sasniedzamību absolūtos skaitļos, taču ļoti efektīvu. Riska kapitāla komūna, arī finanšu starpnieki, baņķieri un uzņēmumu vadītāji ir izteikti šī kanāla lietotāji. Tādi pakalpojumi kā, piemēram, eksporta kredītu garantijas un energoefektivitātes aizdevumi ir zemas iesaistes pakalpojumi, kurus Latvijas uzņēmēji tikai iepazīst. Pastāvīga šo jautājumu skaidrošana ar tādiem satura mārketinga instrumentiem kā intervijas, raksti, video sižeti un pamācības veido informācijas pieejamības fonu ļoti segmentētai auditorijai – mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem, valdes locekļiem, eksporta direktoriem. Auditorija šajā gadījumā ir ļoti precīza, aptuveni 2000 līdz 2500 cilvēku liela. Šobrīd redzam, ka katrs klikšķis no šī segmenta vadītājiem ir «zelta vērts», kas rezultējas vairāku simtu tūkstošu un pat miljonu aizdevumos vai kredītgarantiju līgumos,» viņš teic.

Twitter Altum tieši komunicē ar viedokļu līderiem – žurnālistiem, biznesa eņģeļiem, riska kapitālistiem, politikas veidotājiem, lielu uzņēmumu vadītājiem u.c. K. Pudāns teic, ka katrs jēgpilns ieraksts un atsauce uz jauniem statistikas datiem vai faktiem bieži vien rezultējas ar to, ka šie cilvēki ar atsauci uz Altum to iekļauj savos materiālos, atsaucēs, publikācijās.