Izejvielas Kamēr varš un alumīnijs kļūst lētāks, cena astronomiskos tempos aug niķelim un pallādijam

Metālu cena preču biržā bieži vien ir atkarīga no tā, kā veicas pasaules lielāko valstu/reģionu tautsaimniecībai. Ja tā stabili aug, tad parasti tas nozīmē, ka pieprasījums pēc rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotajiem metāliem ir spēcīgs, kas savukārt jau liek labu pamatu cenu pieaugumam. Tomēr, ja pārliecība par ekonomikas spēku nav tā pati lielākā, tad arī metālu vērtība planē zemāk. Šis ir bijis gads, kad nostiprinājusies pārliecība par kaut ko līdzīgu sinhronam pasaules tautsaimniecību bremzēšanās procesam.

Divas gigantiskas ekonomikas – ASV un Ķīna – jau kādu laiku strīdas par tirdzniecības nosacījumiem un apmainās ar savstarpējām protekcionisma dāvanām. Tāpat vāja izskatās Eiropas tautsaimniecība, kur tās motors – Vācijas ekonomika –, iespējams, jau varētu būt recesijas stadijā. Tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tāpat tā buksējusi citās eirozonas valstīs. Līdz ar šādu situāciju neko dižs nav bijis arī vairāku nozīmīgāko metālu cenu sniegums. Tiesa gan, ir arī pa izņēmumam.

Varš un alumīnijs lētāks

Par industriālo metālu karali var saukt varu, kura izmantošanas veidu ir ļoti daudz. DB jau rakstījis, ka dažkārt tieši varam tiek piemērots pasaules ekonomikas daktera statuss. Proti, ja pieprasījums pēc vara ir spēcīgs un tā cena aug, viss varētu būt daudzmaz OK. Savukārt, ja tā cena noturīgi sarūk, tad jāsāk bažīties par kādu būtisku kopējo ekonomikas organismu veidojošo daļu neveselību. Katrā ziņā vara cena šogad Londonas Metālu biržā ir sarukusi gandrīz par 3% līdz aptuveni 5,8 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. To par lielu kritumu uzskatīt nevar, lai gan straujāks vara cenas kritums aizsākās jau pagājušā gada vidū – kopš tā brīža varš preču biržā kļuvis par 20% lētāks.

Līdzīgs stāsts ir bijis arī alumīnijam, kura vērtība šogad pat sarukusi nedaudz straujāk – gandrīz par 6% līdz 1718 ASV dolāru atzīmei par tonnu (un arī – nedaudz ilgākā termiņā alumīnija cenu izmaiņu līkne ir vēl drūmāka), cinkam (šī metāla cenas kritums šogad tuvojas jau 15%) un alvai. Daudzu šo metālu ieguves kapacitāte uz lēnīgāka to patēriņa fona pagaidām izskatās pietiekama.

Baterijas un katalizatori

Izņēmumu vidū jāmin svins un niķelis. Svina cena Londonas Metālu biržā kopš gada sākuma palielinājusies aptuveni par 12%, bet niķeļa – pat vairāk nekā uz pusi. Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Kopumā auto tirgus pēdējā laikā nav pats veselīgākais. Tiesa gan, ar elektroauto tiek saistītas nākotnes pārvietošanās koncepcijas (kamēr, piemēram, tiek mērdēti dīzeļa motori). Proti, niķelis nepieciešams to baterijām, kas cementējis pieņēmumu, ka pasaule vēl gadiem atradīsies paliela šī metāla deficīta stadijā. Ja reiz katram sevi cienošam elektroauto radītājam vajag niķeļa kalnus, tad nav izslēgts, ka ir labs pamats vēl pat tālākam šī metāla cenas pieaugumam.

Kāda gravitācija nav skārusi arī pallādiju, kuru arī plaši izmanto auto ražošanas nozare. Šo metālu mēdz lietot benzīna motoros, kas nu tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam komplektā gan var nākt dārdzība.

Pallādijs diezgan īsā laika posmā kļuvis vērtīgāks par zeltu! Tā cena šogad vien palēkusies par 40% līdz 1730 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tikmēr kopš 2016. gada sākuma tie jau ir gandrīz visi 250% (bet 10 gadu skatījumā 760%). Pallādija cena uzplaukumu piedzīvoja pēc Eiropas dīzeļa izmešu skandāla, kuru ievadīja Volkswagen šmaukšanās ar savu auto emisijām.

Interesanti, ka pallādija cenas pieaugumu gar ausīm nav laiduši garnadži. Dažādi ārzemju mediji ziņo, ka par populāru praksi zagļiem ir kļuvusi spēkratu katalizatoru nomontēšana/nozāģēšana ar mērķi tikt klāt kārotajam pallādijam, kas nu ir par 16% dārgāks nekā zelts. Quartz ziņo, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē zagļi īpaši iecienījuši BMW, Audi un Volkswagen katalizatorus, kurus tie pēc tam gaisā varot uzsist aptuveni par 400 ASV dolāriem (jo lielāks spēkrata motors, jo vairāk tur var atrast vērtīgos katalizatoru metālus). Tiesa gan, remonts šādu auto īpašniekiem esot pat septiņas reizes dārgāks.

Zelts un «nabago zelts»

Cena palēkusies arī dārgmetāliem. Tradicionāli, ja pieaug bažas par nākotni, daži drošību meklē jau pieminētajā zeltā. Rezultātā tā cena kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 13,5%, un šīs nedēļas vidū tā dzīvojās nedaudz zem 1500 ASV dolāru par Trojas unci līmeņa. Zelta cenai pieaugt palīdz rekordzemās procentu likmes – šis metāls ieguldījumu portfeļos šādos laikos izskatās konkurētspējīgāks (jo tā turēšana tāpat nenodrošina procentu ienākumus), un ir cerības, ka dzeltenā dārgmetāla vērtība vismaz uzvedīsies citādi nekā akcijas un fiksētā ienesīguma vērtspapīri.

Jau krietni lielāks rūpnieciskais pieprasījums ir pēc sudraba, kurš šogad kļuvis par desmito daļu dārgāks. Tas dažkārt tiek uztverts kā lētāka dzeltenā dārgmetāla alternatīva. Spēcīgā zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī šo tirgu, lai gan, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Kopš savas septembra sākuma virsotnes sudraba cena preču biržā jau ir sarukusi par 10,5%.

Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā.

Kopumā metālu tirgus ir pietiekami krāsains. Jau kādu laiku vairāku šo metālu cenu diktējušas bažas. Tiesa gan, šajā ziņā var būt vērojama arī zināma renesanse.

Pēdējo nedēļu laikā plaukušas cerības gan uz globālo tirdzniecības karu norimšanu, gan, piemēram, daudzmaz mierīgu Brexit. Ja atkāpsies daļa no neskaidrības, ekonomikas bremzēšanas vai pat lejupslīdes gaidītāju pulciņš saruks. Tas pats par sevi ekonomikai var nozīmēt labākus laikus. No otras puses – populāri piebilst: no recesijas atrodamies vien vienas, piemēram, nopietnas politiskas kļūdas attālumā.