Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Ceļvedis

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Dvēselei

Pavisam nesen pirmo reizi paviesojos Liepājas koncertzālē Lielais dzintars, apmeklēju izcilā latviešu pianista Vestarda Šimkus koncertu. Tas bija absolūti brīnišķīgi pavadīts vakars un pēdējā laika labākais koncerts, kurā esmu bijis. Noteikti ieteiktu to arī citiem.

Cenšos apmeklēt pēc iespējas dažādus koncertus un teātra izrādes. Man ļoti patīk arī opera, diemžēl ikdienas aizņemtībā nesanāk to apmeklēt tik bieži, kā varbūt es vēlētos. Man ļoti patīk izrādes ar Rīgā dzimušā slavenā baletdejotāja Mihaila Barišņikova piedalīšanos. Senāk, kad viņš viesojās Latvijā, vienmēr palika viesnīcā, kuras restorānā tolaik biju šefpavārs. Tā mums sanāca iepazīties mazliet tuvāk. Viņš ir arī vakariņojis manā restorānā Fish House Brasserie de Luxe. Strādājot savā profesijā, man ir sanācis gatavot maltītes daudziem pasaulē pazīstamiem cilvēkiem un ar viņiem kopā arī baudīt. Pirms kāda laika gatavoju zvaigžņotajam šefpavāram Hestonam Blūmentālam (Heston Blumethal) un viņa komandai, kas viesojās Latvijā. Tas bija nopietns pārbaudījums, bet izturējām godam. Pēc vakariņām vēl ilgi tērzējām pie vīna glāzes, bija ļoti interesanti.

Tikko nosvinējām apaļo jubileju pavāru bosam Mārtiņam Rītiņam. Kopā sanāca lielākā daļa šefpavāru, kas strādājuši ar viņu kopā. Tā tik bija zvaigžņu komanda! Varēja nostāties starp visiem šiem šefpavāriem un ievēlēties vēlēšanos – noteikti piepildītos. Visi kopā gatavojām, smējāmies. Tas bija īsts rokenrols!

Kino

Ilgi domāju, kas ir tas, kas visilgāk paliek atmiņā. Laikam visspilgtāk man atmiņā iespiedusies kinorežisora Braiena Singera (Bryan Singers) filma Bohēmista rapsodija (Bohemian Rhapsody) par grupas Queen solistu Frediju Merkūriju (Freddie Mercury). Tā ir viena no spēcīgākajām filmām, ko esmu redzējis pēdējos gados. Vēl viena no manām mīļākajām filmām ir Frānsisa Forda Kopolas (Francis Ford Coppola) filma Apokalipse šodien (Apocalypse now). Šobrīd gaidu, kad tūlīt, tūlīt plašākai publikai būs skatāma režisora Martina Skorsēzes (Martin Scorsese)filma Īrs (The Irishman), kurā spēlē tādi lieliski aktieri kā Als Pačīno (Al Pacino), Roberts De Niro (Robert De Niro) u.c. Protams, manā sirdī īpaša vieta ir atvēlēta arī franču kino. Man patīk, ka šajās filmās, atšķirībā no Holivudas grāvējiem, ir attēlota saprotama ikdiena. Tomēr franču kino ir savas nianses un, iespējams, ja neesi dzīvojis Francijā, tas var likties nesaprotams. Franču kino ir intelektuāls, tajā nevar atrast tik daudz šova elementu kā amerikāņu filmās.

Brīvajā laikā

Brīvā laika pavadīšanas veids, ar ko esmu iepazinies salīdzinoši nesen un kas man ir ļoti iepaticies, ir medības. Tas man ir atklājums, kas teorētiski nav saistīts ar to, ko esmu darījis līdz šim. Tā ir iespēja pavadīt divas trīs dienas brīvā dabā, staigāt pa mežu un, pašam nemanot, noiet daudzus kilometrus. Ar draugiem, ar kuriem kopā braucam medībās, ir noruna, ka es gatavoju no tā, kas tiek nomedīts. Tā ka pavisam izvairīties no ēst gatavošanas nesanāk arī te. Tomēr, ja medījums izpaliek, gatavojam no tā, kas ir pieejams. Ir nācies arī divas dienas dažādos veidos ēst sēnes.

Vēlos aizbraukt uz...

Man ļoti patīk ceļot, tomēr pēdējā laikā sanāk reti. Viena no valstīm, kas visspilgtāk palikusi atmiņā, ir Japāna. Ierodoties tur, visi iepriekšējie priekšstati sagriežas kājām gaisā. Tā ir cita pasaule, un ir liels izaicinājums saprast, ko, kas, kāpēc. Es gribētu tur atgriezties un nodzīvot vismaz gadu, lai līdz galam izprastu Japānas garšu. Savukārt mana sapņu zeme ir Franču Polinēzija. Tā ir salu grupa, kas atrodas Klusajā okeānā. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur vēl taisa tetovējumus pēc ļoti senām tradīcijām. Šo salu iedzīvotājiem ir pilnīgi cita saskarsme ar dabu un izpratne par lietām, tāpēc ļoti gribētos iepazīt šo kultūru un atgriezties ar jaunu tetovējumu. Ja runājam par tuvākiem plāniem, ar dažiem draugiem nākamā gada februārī dosimies uz Itāliju, lai nobaudītu lielisku picu, un, protams, operu.

Grāmatplauktā man...

Manā grāmatplauktā noteikti nevar ieraudzīt daudz daiļliteratūras darbu. Visas grāmatas vairāk vai mazāk ir saistītas ar pavārmākslu un ēst gatavošanu. Tās ir no dažādām pasaules malām. Pārsvarā lasu grāmatas franču un angļu valodās, kas ir saistītas ar manu profesiju. Pēdējā grāmata, ko esmu izlasījis, ir 1967. gadā izdotā viena no Francijas kulinārijas pamatlicēja un vienlaicīgi filozofa Fernanda Pointa (Fernand Point) grāmata Ma Gastronomie (Mana gastronomija), kurā ir apkopotas klasiskas receptes un domu graudi. F. Points bija ļoti spēcīga personība. Divus gadus šo grāmatu medīju un beidzot esmu ticis pie pirmizdevuma. Daiļliteratūru sanāk lasīt reti, lai gan bērnībā esmu izlasījis laikam visas skotu rakstnieka Artura Konana Doila (Arthur Conan Doyle) grāmatas. Patīk lasīt vērtīgu literatūru.

Domu grauds

Daudzi cilvēki domā, ka ir labi pavāri, tāpat kā daudzi cilvēki uzskata, ka dārza vārtiņu pārkrāsošana viņus padara par gleznotājiem. (Fernands Points, viens no Francijas kulinārijas pamatlicējiem).