Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Nodokļi

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

Bija un izbija

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune. Viņa ir pārsteigta par situāciju, kad VID vadības piedāvātie priekšlikumi, kurus atbalstīja uzņēmēji, vienkārši pazuda, pirms vēl šie grozījumi nonāca Ministru kabinetā. «Pazudušie grozījumi paredzētu, ka VID būtu neatkarīgs no politiskā pasūtījuma un iespējas izpildīt politiskos pasūtījumus. Proti, pilnībā tiktu izslēgts risks, ka, pakļaujoties politiķu vēlmei, tiek sākti nepamatoti auditi, terorizēti un pārņemti vai iznīcināti uzņēmumi partiju sponsoru uzdevumā vai arī tikai tāpēc, ka tieši vai netieši atbalstījuši politiskos konkurentus,» stāsta L. Caune. Jāatgādina, ka savulaik ir bijuši jautājumi par to, kāpēc pie konkrēta uzņēmuma, kas nodokļos maksā summas, kuras rakstāmas ar septiņiem cipariem, nodokļu administrācija bijusi ar vairākkārtējām pārbaudēm, savukārt pie uzņēmuma, kura nodokļu parādu summas ir rakstāmas arī ar septiņiem cipariem, nav bijusi neviena kontrole. «Šajā sanāksmē bija priekšlikums, ka audita procedūrai tiks pakļauti tikai tie uzņēmēji, kas pēc vairākiem parametriem un analīzes tiks atzīti kā riskanti, un uzņēmumam būs pieejama informācija, kāpēc tas pakļauts auditam,» turpina L. Caune. Tādēļ arī tika piedāvāta grozījumu redakcija - pamatojoties uz nodokļu administrācijas personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, atlasīt nodokļu maksātājus nodokļu revīzijai (auditam) un pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot tā uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus, kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība darījuma tirgus cenai (vērtībai). «Tieši šī grozījumu daļa ir vissvarīgākā, bet diemžēl tā arī ir izgaisusi,» tā L. Caune. Viņa atgādina, ka tika panākta vienošanās, ka netiks pagarināti audita termiņi, tiks vienkāršotas dažādās pārbaudes uzņēmumos un paliks tikai divas tematiskās pārbaudes un audits, un publiskoti tiks tikai nepārsūdzami lēmumi. «Vienojāmies, ka tiks veidota jauna nodaļa, apkopojot ierobežojumus tikai fēniksa uzņēmumiem, lai paredzētie ierobežojumi gan maksātnespējas, gan piedziņas laikā neietekmētu godīgos uzņēmumus,» uzsvēra L. Caune. Viņa atzīst, ka valdības iesniegtajos grozījumos izmaiņas par politisko neietekmējamību vairs nav atrodamas.

Gatavi priekšlikumi

«Esmu sagatavojis attiecīgus priekšlikumus un tuvākajā laikā iesniegšu atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,» uzsver Saeimas deputāts, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš norāda, ka mērķis bija un ir mazināt politisku vai konkurentu ietekmi uz uzņēmējdarbību, tā pasargājot godīgus uzņēmumus. «Kopā ar atbalstītajiem grozījumiem VID piedāvāja izmaiņas, kas ļautu atklāt publiski VID veikto audita ziņojumu saturu par uzrēķiniem. Komplektā šie grozījumi izskatījās loģiski, jo VID uzņemtos pilnu atbildību par savu darbu un politiskā ietekme šādā gadījumā nebūtu iespējama. Tomēr kontekstā ar priekšlikumu atcelšanu šis ir ideāls bezprecedenta gadījums iespējamam politiskam pasūtījumam ar VID rokām, lai zem ēnu ekonomikas apkarošanas karoga dotu iespēju apkarot jebkuru uzņēmēju, iebarojot sākumā likuma grozījumus, kas it kā pasargātu procesu no politiskās iejaukšanās, bet vēlāk labojumus izņemot ārā, paverot iespēju politiķu ieviestam un atbalstītam reiderismam,» uzsver A. Krauze. Viņš piekrīt, ka priekšlikuma redakcija vēl varētu tikt slīpēta, vienlaikus noraidot negodīga nodokļu maksātāja izvairīšanās risku. «Jā, 10 darbdienas ir daudz, taču, ja VID redz, ka konkrētais uzņēmums veic kaut ko nelikumīgu, tad nekādas 10 darbdienas nav jāgaida, bet jāķeras uzreiz klāt un jānovērš noziedzīgā nodarījuma iespēja,» uz jautājumu, vai 10 darbdienu informēšanas termiņš nebūs tas, kā dēļ blēži pagūs sagatavoties gaidāmajai VID pārbaudei un pazudīs tālēs zilajās, atbild A. Krauze.

Visu datu izņemšana

«Nedaudz pārsteidzoši, ka līdztekus tam vēl tiek dota VID piekļuve jebkurai ar saimniecisko darbību saistītai informācijai un datu nesējiem, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu, jo par vienu konkrētu subjektu, kuram grāmatvedība ir ārpakalpojums, to izņemt nevar un tas nozīmē, ka tiks izņemti par pilnīgi visiem ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojuma saņēmējiem klientiem. Būtībā tā ir sava veida Pandoras lādes atvēršana jeb vienreizējs bezprecedenta gadījums, kas ļauj atvērt jebkuru datu bāzi, un tas, kuram tāda vara ir, var izdarīt jebko,» tā L. Caune. Viņa atzīst, ka tieši saistībā ar šiem priekšlikumiem savu vēstuli ar ierosinājumiem sūtīs ne tikai uzņēmēju, bet arī Latvijas Grāmatvežu asociācija.

Iespaidīgi dati

Nodokļu administrācijas kontroles pasākumus izjūt daudzi, un to apliecina arī VID dati par nodokļu kontroles rezultātiem 2018.gadā. Proti, kopumā veikti 9342 nodokļu kontroles pasākumi – nodokļu auditi, nodokļu aprēķini, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu, saimnieciskās darbības apturēšanu 4623 juridiskajām personām (8852 nodokļu kontroles pasākumi) un 490 fiziskajām personām (490 nodokļu kontroles pasākumi). Nodokļu kontroles rezultātā novērsti nodokļu zaudējumi 153,0 milj. eiro apmērā, t.sk. 94,6 milj. eiro – papildus aprēķināti nodokļi (nodokļu auditos, datu atbilstības pārbaudēs, nodokļu apmēra precizēšanā, nodokļu aprēķinos pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma); 52,7 milj. eiro – PVN zaudējumi, kas novērsti, izslēdzot no VID PVN maksātāju reģistra nodokļu maksātājus, kuriem netika veikti PVN papildu aprēķini; 5,7 milj. eiro – nodokļu maksātāji paši papildus deklarējuši nodokļus (tematiskajās pārbaudēs, datu atbilstības pārbaudēs, riska analīzes laikā un līdz nodokļu auditam). Papildus aprēķinātās summas un piemērotie sodi nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai budžetā aprēķināti 112,3 milj. eiro, t.sk. 110,0 milj. eiro nodokļu auditos, 2,2 milj. eiro datu atbilstības pārbaudēs un 0,1 milj. eiro pieņemtajos lēmumos par nodokļa apmēra precizēšanu. Turklāt 33 fiziskajām personām netika atzīti viņu deklarētie skaidras naudas uzkrājumi 3,5 milj. eiro apmērā, bet 18 juridiskajām personām un 10 fiziskajām personām tika samazināti saimnieciskās darbības zaudējumi 2,7 milj. eiro apmērā. Veicot nodokļu aprēķinus pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, noteikta budžetam nodarīto zaudējumu summa 17,9 milj. eiro apmērā. Par konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu kontroles pasākumu laikā pieņemti 1297 lēmumi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par naudas soda uzlikšanu 1122,8 tūkst. eiro apmērā. Izskatot no citām institūcijām saņemtās 414 administratīvo pārkāpumu lietas, VID Nodokļu kontroles pārvalde 351 gadījumā ir pieņēmusi lēmumus par naudas soda uzlikšanu 131,0 tūkst. eiro apmērā. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā 515 valdes locekļiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par konstatētajiem pārkāpumiem piemērots papildsods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās.

Lai mazinātu iespējas nodokļu maksātājam nodokļu audita laikā turpināt radīt zaudējumus valsts budžetam, 2018.gadā ir mainīta pieeja nodokļu auditu procesā, t.i., auditējamais nodokļu maksātājs tiek uzraudzīts arī pēcauditējamā periodā. Tādējādi ir palielinājies auditējamiem nodokļu maksātājiem veikto dažādo nodokļu kontroles pasākumu (apsekošanu un novērošanu) skaits, kā arī pieņemto lēmumu skaits par saimnieciskās darbības apturēšanu, auditējamie nodokļu maksātāji labo deklarācijas par pēcauditējamo periodu, palielinot deklarēto nodokļu summu.

2018.gadā veikti 738 nodokļu auditi (598 juridisko personu nodokļu auditi, 140 fizisko personu nodokļu auditi), no kuriem rezultatīvs bija 691 nodokļu audits (rezultativitāte ir 94 %). Nodokļu auditos 2018.gadā papildus ir aprēķināti 110,0 milj. eiro, tajā skaitā 107,3 milj. eiro aprēķināti juridisko personu nodokļu auditos jeb 98 % no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas un 2,7 milj. eiro ir aprēķināti fizisko personu nodokļu auditos (2 %). Vislielākais īpatsvars no nodokļu veidiem, kuros 2018.gadā veikti papildu aprēķini, ir pievienotās vērtības nodoklim – 43 % (46,9 milj. eiro) no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas, uzņēmumu ienākuma nodoklim 14 % (15,2 milj. eiro), valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 4 % (4,1 milj. eiro) un iedzīvotāju ienākuma nodoklim 2 % (2,1 milj.eiro). 2018.gadā nodokļu auditu laikā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu 262 gadījumos ir piemērots naudas sods 108,3 tūkst. eiro apmērā, ja nodokļu maksātājs, kuram tiek veikts nodokļu audits, vai tā darījuma partneris, vai uzņēmuma bijusī amatpersona nesadarbojās ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Tematiskajās pārbaudēs tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kurās tiek pārbaudīts, kā nodokļu maksātājs ievēro normatīvo aktu normas. Tematisko pārbaužu skaits, to rezultativitāte un piemērotie sodi: 2018.gadā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pavisam veica 2868 tematiskās pārbaudes. Tematisko pārbaužu rezultativitāte ir 91 %. Tematiskajās pārbaudēs tika pārbaudīti 2468 nodokļu maksātāji - 2333 juridiskās personas un 135 fiziskās personas. Par 871 tematiskajā pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem piemērots naudas sods 802,2 tūkst. eiro apmērā, t.sk. 356,1 tūkst. eiro piemērots par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu, 117,8 tūkst. eiro par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, 87,5 tūkst. eiro piemēroti par grāmatvedības pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu, 79,0 tūkst. eiro piemēroti par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu, norādīts VID informācijā.