Neraugoties uz advokātu prasībām ļaut iepazīties ar visiem lietas materiāliem, uzsākta apsūdzības lasīšana vienā no skaļākajām pēdējo gadu krimināllietām

Tiesvedība

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis 25. oktobrī uzsāka Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas izskatīšanu pēc būtības un prokurore Zane Pavāre sāka lasīt apsūdzību. Dienas Bizness jau iepriekš aprakstījis šīs lietas procesa īpatnības, kas radās nu jau noraidītā prokurora Ulda Cinkmaņa dēļ. Proti, bez lietas papīra formāta materiāliem tajā eksistē vēl neskaitāmi diski ar elektronisku informāciju, kas aizstāvībai netika izsniegti, bet, kad daļu apskatīja, atklājās, ka lietā figurē ar to nesaistīti personu dati un informācija.

Klājies labāk nekā Sprīdītim

«Sāksim ar tiem diskiem, kam klāt tikt nevarēja. Tiesa pati no savas puses meklēja tos diskus, un gāja mums labāk nekā Sprīdītim, kurš meklēja laimīgo zemi,» uzsākot debates par pierādījumu apskates pieprasījumiem, sacīja I. Dzenis. Lielāko daļu disku tiesa ir atradusi, un no prokuratūras saņemts saraksts, kur ir atrodami lietiskie pierādījumi un to atreferējumi lietā. Tāpat tiesas rīcībā ir lietā esoši kodēti diski, kurus nav redzējusi ne apsūdzība, ne tiesa, ne aizstāvība. Prokuratūra savā vēstulē tiesai pauž, ka nav radusi iespēju piekļūt informācijai. Īsāk sakot, lietā ir pierādījumi, kas vēl aizvien nav pieejami aizstāvībai. Piemēram, kāda telefonsaruna, kuras atreferējums gan ir lietas materiālos, vēl aizvien atrodas ekspertīžu centrā, un cik ilgi tā turpināsies, prokurore Z. Pavāre tiesai nevarēja pateikt. Pēc īsā ievada par to, ka saraksts no prokuratūras ir saņemts, tiesnesis I. Dzenis to nodeva advokātu pārraudzībā, un viņi kādas minūtes 20 ņēmās pārbaudīt, vai vismaz pirmsšķietami viss ir tiešām atrodams, cilājot gan sarakstu, gan 165 sējumus, kas tiesas zālē bija iestumti lielveikala iepirkumu ratiņos.

Grib pārbaudīt kļūdas

Zvērināts advokāts Oskars Rode, kurš jau kādus trīs mēnešus uzstāj, ka vēlas redzēt visus pierādījumus, kā tas pieklātos jebkuram aizstāvim jebkurā krimināllietā, pēc materiālu salīdzināšanas teica: «Man ir tikai jāsaprot, vai es tos materiālus dabūšu redzēt vai nē. Man visu laiku bija jāsaprot, ka materiālu nav tiesas rīcībā, bet tagad ir skaidrs ar vislielāko varbūtību, ka materiāli tiesas rīcībā ir. Paliek tikai viens – kā es tos varu ieraudzīt? Ja no manis vajag kādu disku vai zibatmiņu, tad atnesīšu!» Z. Pavāre piekrita, ka O. Rode iepazīstas ar materiāliem, bet kopēšanu liedza.

O. Rode arī uzstāja, ka divu disku saturs viņam ir īpaši aktuāls, jo tajos, atšķirībā no citiem lietiskajiem pierādījumiem vai konfiscētajām elektroniskajām atmiņām, ir fiksētas telefonsarunas, kas attiecas uz viņa klientu. Tā kā šajos diskos ir saglabāti policijas speciālo darbību rezultāti, prokurore Z. Pavāre lūdza jautājumu izlemt tiesas sastāvam, jo disku lietā pagaidām nav.

«Lietā ir fiksēts, ka šajos diskos saglabātā informācija neattiecas uz pierādāmo priekšmetu, tādēļ tie nav izsniedzami. Es uzskatu, ka šeit nav informācijas, kas varētu saturēt pierādījumus pret Rodes kunga aizstāvamo vai arī par viņa nevainīgumu,» teica prokurore.

«Man patīk prokurores pārliecība, ka tur esošā informācija nav izmantojama apsūdzībai, bet par aizstāvību, lūdzu, ļaujiet lemt man!» atbildēja advokāts.

Viņu atbalstīja arī zvērināts advokāts Aivo Leimanis: «Vai mēs a priori varam uzskatīt jebko, ko valsts apsūdzība pateiks tiesas zālē, par patiesību? Vai mums tas ir jāakceptē? Mēs varam akceptēt, ka tas ir prokurores subjektīvais viedoklis, kas netiek balstīts pilnīgi ne uz kādiem faktiskiem apstākļiem.»

Savukārt lietas centrālais tēls Māris Sprūds, kuram tiek izvirzītas vissmagākās apsūdzības, tiesai atklāja, ka jau līdz šim konstatējis būtiskas atšķirības starp pirmdokumentiem un atvasinājumiem lietā, piemēram, kādā tulkojumā nozīme izmainīta uz pretējo. Ar to M. Sprūds pamatoja nepieciešamo un pietiekamo pamatu visu prokuratūras atvasināto materiālu pārbaudei, salāgojot tos ar avotiem. Jāteic, ka M. Sprūda norādītā kļūme tulkojumā runā par naudas saņemšanu, kur pārtulkojot latviski iznāk pretēja nozīme, kam ir tieša ietekme uz procesa iznākumu. Apsūdzētais M. Sprūds, protams, gāja tālāk, minot, ka tulkojums tā veidots apzināti, lai veidotos noziedzīga nodarījuma sastāvs, pēc būtības izsakot klajus pārmetumus iepriekšējiem procesa virzītājiem krimināllietas safabricēšanā.

«Būtu tikai taisnīgi, ja aizstāvjiem, zinot šos faktus, būtu iespēja salīdzināt šos pirmdokumentus ar atvasinājumiem,» teica apsūdzētais.

Debašu vidū tiesnesis I. Dzenis secināja, ka aizstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

Prokurore liedz pašai nezināmo

Tālāk sākas jautājuma otra sadaļa par to, kas atrodams telefonsarunās un kuram tās var dot klausīties, bet kuram no tiesas dalībniekiem nē. Piemēram, ja M. Sprūds runājis ar apsūdzēto Mārtiņu Krūmu un tas ir policijas ierakstā, tad saprotams, ka šiem diviem nebūtu liedzama iepazīšanās ar pašu sarunu. Tomēr attiecībā uz O. Rodes klientu Aigaru Lūsi tiesnesim radās jautājums prokurorei, lai pēkšņi neiznāk kāda šmucīga personas datu lieta. Proti, vai visas diskos ierakstītās apsūdzēto telefonsarunas attiecas uz A. Lūsi, vai tur ir kādas personīgas sarunas, kas varētu tikt tulkotas kā personas datu aizskārums.

«Es, godātā tiesa, nezinu. Es neesmu bijusi šī procesa virzītāja tobrīd un neesmu klausījusies šos diskus. Es zinu, ka runa ir par policijas speciālajām darbībām. Zinu, ka ir uzziņa par to, ka tas nesatur lietas, kas attiecināmas uz pierādīšanas priekšmetu,» tiesai sacīja prokurore Zane Pavāre, uz ko I. Dzenis viņai ieteica sarunas noklausīties, lai varētu kaut mutiski informēt tiesu par to, ko iesākt. Te prokurore sāka iebilst, ka īsti negrib tos klausīties, jo tiem nav nozīmes kriminālprocesā. «Manuprāt, prasīt no manis, lai es klausos šos diskus, ir nekorekti. Es neredzu, kādā veidā tas varētu tikt risināts! Maksimums, ko varu izdarīt, ir - paskatīties, vai ierakstos ir sarunas starp Lūša un Sprūda kungu,» norādīja prokurore.

Gan advokāti, gan apsūdzētie norādīja tiesai, ka prokuratūra, lai arī neko nav klausījusies un teorētiski nezina, ir norādījusi, ka pierādījumus neizmantos šobrīd, kas nozīmē, ka kaut kad telefonsarunas, kas ir lietā, lai arī netiek tieši tajā izmantotas, var tikt izmantotas vēlāk. Tāpat apsūdzētie un aizstāvji uzsvēra, ka ir nekorekti apgalvot, ka sarunas nav derīgas ne aizstāvībai, ne apsūdzībai, ja pati prokurore tās nav dzirdējusi. Savukārt tas, ka Z. Pavāre nevēlas tās klausīties, vēl nenozīmē, ka prokurore paliks tik inerta visā procesa gaitā. Vairāki advokāti norādīja, ka prokurorei tomēr ierakstus vajadzētu noklausīties.

Visbeidzot zvērināta advokāte Elīna Kaminska norādīja uz vairākiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem, kas paredz cilvēkiem tiesības uz aizstāvību, kas savukārt ietver tiesības uz informāciju tās pilnvērtīgai nodrošināšanai.

Tiesa lauž policijas kodus?

Vislielākā ķeza gan tiesai, gan prokuratūrai iznāk ar tiem informācijas nesējiem, kuri ir aizkodēti. Neviens tiesas speciālists nav ticis galā ar kodiem, un tā iznāk, ka tiesas rīcībā ir lietai pievienoti lietiskie pierādījumi, kuriem neviens netiek klāt. Tiesa prokuratūrai ir jautājusi pēc pieejas, bet saņemta oficiāla atbilde, ka paroles nav. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dati diskos kriptēti jau pēc to konfiskācijas, brīdī, kad, piemēram, M. Sprūds atradies apcietinājumā.

Vairāki advokāti tiesai norādīja, ka nav iespējams izveidot spoguļkopijas diskam, kas ir kriptēts. Tas savukārt nozīmē, ka kopiju veidošana notikusi no nešifrētiem datu nesējiem kaut kur policijā. Kad tiesa turpināja pastāvēt uz to, ka prokuratūras norāde ir skaidra – paroļu nav un tiesas rīcībā nav atbilstoša laužņa, precīzāk, hakera, advokāti jau skaidri norādīja uz kopiju radīšanas laiku, kā arī to, ka tas pilnīgi noteikti noticis Ekonomikas policijā, pat nosaucot izmeklētāju uzvārdus, pie kuriem vērsties.

Tika izteikta versija, ka prokuratūra ne brīdi nav interesējusies par šiem diskiem un tos vienkārši nodevusi tiesai bez pieejas parolēm. M. Sprūds jau izteica minējumu, vai tik nenotiek ļaunprātīga informācijas slēpšana, kaut gan šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka šajā lietā bijusi nejēdzīga steiga, kas jau noveda pie prokurora Ulda Cinkmaņa noraidīšanas.

Neraugoties uz aizstāvības iebildumiem, tiesnesis I. Dzenis ieteica uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, kad arī visu varēs prasīt un izmeklēt, bet šobrīd nekavēt laiku un ļaut nolasīt apsūdzību. Tiesnesis advokātiem arī norādīja, ka visas šīs prokuratūras pieļautās kļūdas jau viņi varēs izmantot savās pārsūdzības un apelācijās, tā atklājot, ka Trasta komercbankas likvidācijas lieta, visticamāk, ir tāda, kas, kā minimums, piedzīvos visas iespējamās pārsūdzības instances Latvijas valstī, bet, ievērojot E. Kaminskas piebildes par cilvēktiesību pantiem, ar to lieta nebeigsies.

Uz šādas ne visai priecīgas nots Z. Pavāre uzsāka apsūdzības nolasīšanu vienā no skaļākajām pēdējo gadu krimināllietām. Pagaidām viņa pēc kolēģa U. Cinkmaņa noraidīšanas ir vienīgā valsts apsūdzības uzturētāja tiesas zālē pret 16 advokātiem krimināltiesībās, kur katram ir publikācijas krimināltiesību nozarē. Sēžu starplaikā jautāta, vai tā arī paliks, ka viņa viena turpinās lietu, Z Pavāre Dienas Biznesam sacīja: «Viss atkarīgs no apstākļiem. Šobrīd es esmu valsts apsūdzības uzturētāja šajā lietā.»