Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu

Iepirkumi

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro. Viņš arī ierosināja ekspertu iesaisti iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā. Tāpat svarīga esot iepirkuma komisijas sastāva rotācija un speciālistu piesaiste no citām institūcijām. «Tika apsvērta ideja centralizēt iepirkumus, tas attiecināms uz sabiedriskā transporta iepirkumu, jo, pērkot dažus transportlīdzekļus, to iegādes cena vienmēr ir augstāka nekā situācijā, kad iepērkamo transportlīdzekļu skaits ir liels, piemēram, 100,» tā R. Nemiro. Kā vēl vienu iespēju viņš minēja normatīvajos aktos dot tiesības Valsts kontrolei vērtēt iepirkuma komisijas darbību. «Tā kā sarežģītākiem iepirkumiem bieži tiek piesaistīts konsultants, tad, lai nerastos pārpratumi, viņam būtu jābūt norādītam, lai vienlaikus nebūtu tas, kurš strādā pie iepirkuma dokumentācijas izveides,» norādīja R. Nemiro. Viņš piebilda, ka priekšlikums ir arī veikt FIDIC (Starptautiskā inženieru konsultantu federācija) līguma ieviešanu būvniecībā, kā arī veicināt ātrāku publisko iepirkumu izziņošanu, tai skaitā iepriekšējā informatīvā paziņojuma formā par liela apjoma iepirkumiem, lai maksimāli veicinātu konkurenci, vienkāršotu ārvalstu sertificēto speciālistu reģistrēšanas procesu (kvalifikācijas atzīšanas process).

Daudz ideju

R. Nemiro atzina, ka paredzēts izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši konkurences regulējumu, gadījumā, ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā pašvaldība, noteiktajā termiņā neuzsāk zaudējumu piedziņas procesu. Tāpat tikšot izvērtēta iespēja izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai. «Ļoti būtiski ir atspoguļot sākotnējo līguma cenu un arī faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, jo bieži vien iepirkumā uzvar tas, kurš sola viszemāko cenu, bet iepirkuma īstenošanas laikā sākotnējā cena būtiski pieaug,» atzina R. Nemiro. To varētu īstenot, veidojot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem. «Nereti viens uzņēmums piesakās iepirkumā, tad pēc kāda laika tiek nomainīts nosaukums un tas pats uzņēmējs, bet jau ar citu nosaukumu startē citā iepirkumā, tāpēc ir jāapsver iespēja pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā,» rosināja ekonomikas ministrs.

Viens no DB aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka savulaik saskāries ar situāciju, kad iepirkuma veicējs neesot varējis no dalības iepirkumu konkursā diskvalificēt darboni, kurš jau vairākkārt sniedzis nekvalitatīvu pakalpojumu, taču atkal pieteicies dalībai iepirkumā ar ļoti zemu cenu. Tāpat tikšot apsvērta iespēja, ka izslēgšana no publiskajiem iepirkumiem varētu tikt piesaistīta patiesā labuma guvējiem, lai izskaustu jaunu uzņēmumu veidošanu ar mērķi apiet ierobežojumus. Tāpat tiks vērtēta nepieciešamība papildināt publisko iepirkumu regulējumu, nosakot ierobežojumu piedalīties iepirkumos arī tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam nav iesniegtas normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas, jo tādējādi notiek izvairīšanās no nodokļu parādu uzrādīšanas riska tajā brīdī, kad pretendents nedrīkst būt nodokļu parādnieks. Tas nozīmēs, ka tie uzņēmumi, kuri nebūs iesnieguši nodokļu deklarāciju, nevarēs pretendēt uz piedalīšanos iepirkumos. Vēl viena problēma esot ģenerāluzņēmēja palikšana parādā apakšuzņēmējiem, tāpēc tikšot vērtēta nepieciešamība papildināt būvniecības jomas normatīvus ar regulējumu, kas ļautu pārliecināties par norēķiniem ar apakšuzņēmējiem, veidojot datu bāzi (reģistru) par savstarpējiem norēķiniem. Vienlaikus attiecībā uz tā dēvētajiem karteļiem tikšot vērtēta ideja par tiesībām izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci un pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes par šādām darbībām, kā arī paredzēt 3 gadu diskvalifikācijas termiņu par smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem – karteļu vienošanos.

Ārzemnieku lieta

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vēlmi veikt kapitālo remontu publisko iepirkumu jomā vērtēja pozitīvi, kaut arī viņus mulsinājuši publiski izskanējušie Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāta Gata Eglīša secinājumi, tiekoties ar Valsts nekustamo īpašumu vadību. «Mēs uzskatām, ka maksimāli jāveicina ārzemju būvnieku iesaiste Latvijas būvniecības projektu iepirkumos,» G. Eglīti citē LETA. Turklāt arī elektronisko izsoļu sistēmas un būvniecības informācijas modelēšanas sistēmas izmantošana veicinātu labu Latvijas valsts īpašumu pārvaldīšanu.

Daži aptaujātie pauda savu pārsteigumu, jo tas nozīmējot sava veida neuzticības izteikšanu vietējā kapitāla uzņēmumiem, vienlaikus piemetinot, ka blēžiem un krāpniekiem esot jāsaņem pelnītais sods, taču dažu blēžu dēļ jau neesot visi jāatstāj aiz borta. Ja patiešām šāda ideja tikšot iedzīvināta, tad to uztveršot kā tirgus daļas atdošanu (politiķu īstenotu pārdali) bez cīņas ārzemniekiem, kas, visticamāk, būšot dārgāki nekā pašmāju bāleliņi. Kā viens no iepriekšējo gadu piemēriem tika minēts stāsts par pašmāju ražotāju, kurš sākotnēji zaudējis lētākajam ārvalstu konkurentam, kā rezultātā ticis likvidēts, bet pēc tam ārzemnieks vienkārši uzskrūvējis cenu, jo vietējā konkurenta vairs nav un citu – tālāku valstu – piegādātājiem salīdzinoši nelielais Latvijas tirgus nav šķitis gana interesants.

Sena sērga

DB jau vairākkārt ir rakstījis par to, ka pašmāju uzņēmēji – apzināti vai neapzināti – ar izvirzītajiem nosacījumiem ražotājiem vai to izstrādājumiem ir tikuši atbīdīti no piedalīšanās iepirkumos, tas tiek runāts ne vienā nozarē vien. Par to reizēm skaļāk, reizēm klusāk tiek runāts ne viena vien iepirkuma kontekstā, turklāt teju vai visās svarīgākajās jomās. Šāda rīcība samazina gan nodarbinātību ražotnēs Latvijā, gan nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā. Cik tādā veidā izslēdzam darba vietas Latvijā un cik daudz kopumā zaudējam nodokļos, aprēķinu nav, tomēr tiek lēsts, ka summas varot būt iespaidīgas – miljonos mērāmas. Lai arī masu medijos ir lasāmi pozitīvi stāsti par pašmāju uzņēmumiem, kuriem sekmīgi izdevies uzvarēt publisko iepirkumu konkursos, tomēr tiek lēsts, ka Latvijas tautsaimniecība iegūtu daudz lielāku vilkmi, ja šādu veiksmes stāstu būtu vairāk. 14.04.2015. DB jau rakstījis, ka publisko iepirkumu jomā esot vajadzīga revīzija, turklāt tajos priekšroka jādod nodokļu maksātājiem – pašmāju ražotājiem, jo ārvalstu kompānijas samaksātie darbaspēka nodokļi iekrīt tās mītnes zemē, ne Latvijā. Proti, esot apburtā loka efekts: valsts vēlas, lai būtu vairāk darba vietu, tiktu maksāti nodokļi un būtu lielākas darba algas, cilvēki nevis brauktu peļņā uz ārzemēm, bet tieši otrādi – brauktu atpakaļ uz Latviju. Taču, apgrūtinot pašmāju ražotājiem iespēju pat piedalīties iepirkumu konkursos, darām pilnīgi pretējo – mazāk darba vietu, mazāk nodokļu, un rodas spiediens cilvēkiem doties peļņā uz ārzemēm.

Prasa grāmatveža sertifikātu

Ar interesantu nosacījumu pavisam nesen saskārušies zvērināti revidenti, tas izraisījis neizpratni, iepirkumu pārklājot ar aizdomu ēnu. Iepirkumu konkursā, kur Rīgas dome meklē auditoru neatkarīgā izvērtējuma veikšanai kapitālsabiedrībās un aģentūrās, pretendentam jābūt ar ACCA (Association of Chartered Certified Accountants) kvalifikāciju. Vēl jo dīvaināk, ja ACCA ir profesionālu grāmatvežu (nevis revidentu) organizācija un tas ir grāmatvežu profesionāļu kvalifikāciju apliecinošs sertifikāts. Iepirkumu uzraudzības birojs uz attiecīgo vēstuli reaģējis ar atbildi, ka zvērinātam revidentam profesionālās darbības veikšanai nav nepieciešams vēl kādas organizācijas sertifikāts jeb piederība kādai konkrētai organizācijai. Ņemot vērā minēto, Iepirkumu uzraudzības biroja ieskatā ietvertā prasība attiecībā uz zvērināta revidenta ACCA kvalifikāciju ir nepamatota, un par to informēs arī iepirkuma izsludinātāju – Rīgas domi, norādot par ietvertās prasības neatbilstību publisko iepirkumu jomas regulējošo normatīvo aktu prasībām.