Pēc vairāk nekā divdesmit gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis

Briežaudzēšana

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Dižciltīgo ēdiens

Ķīmijas zinātņu doktors D. Paeglītis zinātni nav atstājis vēsturē. Reiz strādājis Koksnes ķīmijas institūtā, tagad viņš veicina dažādu pētniecisko projektu norisi saistībā ar briežaudzēšanu. SIA Māras brieži sadarbībā ar vēl trim citām saimniecībām, Lauksaimniecības universitāti un AS Biolat kopīgi strādā pie projekta par kompleksu briežu izmantošanu, lai radītu izejvielas, ko piedāvāt farmakoloģijā, kosmetoloģijā un pārtikas rūpniecībā.

«Produkti tālāk būs pieejami uzņēmumiem. Vai tie nonāks Latvijas veikalu plauktos, būs atkarīgs no ražotājiem. Esam izpētījuši, ko dara Krievijā, un secinājuši, ka tur ražo fantastiskas lietas,» stāsta audzētājs.

«Brieža ragos ir visātrāk augošas šūnas, kādas piemīt zīdītājiem, tie ir bagāti ar dažādām aktīvajām vielām. Tostarp arī ar vielām, kas ierobežo nekontrolējami ātru ragu augšanu. Pašlaik šo vielu ietekmi uz vēža šūnu augšanu pēta Ķīnā, Krievijā un Jaunzēlandē. Eksperimentos ar dzīvniekiem jau ir atklāts, ka, lietojot šīs vielas, samazinās vēža šūnu augšanas ātrums,» stāsta D. Paeglītis.

SIA Māras brieži attīsta savu gaļas pārstrādes cehu – tiek atjaunots uzņēmumam jau sen īpašumā esošais mobilais pārstrādes cehs. Nepieciešamība ir to gan uzlabot, gan modernizēt, gan ierīkot kanalizāciju telpas darbiniekiem un iegādāt visu nepieciešamo aparatūru. Rekonstrukcijā uzņēmums ieguldījis vairāk par 50 tūkstošiem eiro. Taču sapnis ir par vēl lielāka un modernāka gaļas pārstrādes ceha izveidi. Tādu uzbūvēt maksātu 1,5–2 milj. eiro, un D. Paeglītis ir iecerējis sagatavot projektu Eiropas fondu līdzfinansējuma iegūšanai. «Mērķis ir iegūt augstas pievienotās vērtības produktus. Pasaulē to jau dara, taču Eiropas reģionā vēl ne,» viņš stāsta.

Jaunais cehs nodrošinātu ne tikai gaļas, bet arī citu produktu ieguvi. Jau izsenis pierasts, ka selekcijai nederīgie brieži tiek izmantoti pārtikā. «Brieža gaļa no sarkanās gaļas ir ar visaugstāko dzelzs saturu, zemāko holesterīna līmeni, un vienmēr ir skaitījies kā karaļu un augstdzimušo cilvēku ēdiens,» stāsta D. Paeglītis.

Līdz šim Māras briežu gaļa tikusi izmantota savām un viesu nama vajadzībām, pēc pasūtījuma piegādāta vietējiem restorāniem, bet veikalos tā nav nonākusi.

«Gaļu piegādāt veikaliem ir ļoti dārgi, līdzīgi ir arī Polijā, Igaunijā, Lietuvā un Slovākijā, kur tas neatmaksājas. Veikalos Latvijā pārsvarā nonāk gaļa no Jaunzēlandes. Savukārt, piemēram, Vācijas un Skandināvijas valstīs brieža gaļas cena ir krietni augstāka. Igaunijā medniekiem par kilogramu gaļas maksā 2–2,40 eiro, Šveicē tie ir aptuveni 20 eiro/kg, bet Norvēģijā – līdz pat 25 eiro/kg. Tādēļ līdz šim virzījāmies selekcijas virzienā,» skaidro D. Paeglītis.

«Brieža gaļas patēriņš Eiropā kopumā ir diezgan mazs, taču, popularizējot produktu, kā, piemēram, to veiksmīgi ir darījusi Lielbritānija, arī cena ies uz augšu,» pauž D. Paeglītis.

Ir mērķis ar bioloģisko gaļu nonākt eksporta tirgū. «Vieglāk ir strādāt ar vienu lielu uzpircēju nekā daudziem maziem. Līdz ar to orientēsimies uz Eiropas tirgu,» piemetina M. Paeglīte.

Medību tūrisms

Briežu parka būtība ir gan sniegt cilvēkiem iespēju aplūkot majestātiskās radības, gan tās iegādāties. «Sekojot visiem spēkā esošajiem noteikumiem, jāizveido iežogojums, jāsaņem dzīvnieka turēšanas atļauja, un tad briežus savam priekam var iegādāties jebkura privātpersona,» stāsta D. Paeglītis.

Taču bizness slēpjas vaislas briežu tirdzniecībā. Labākos vaislas briežus iegādāties vēlas tie, kas vai nu vēlas dibināt savu briežu dārzu, vai uzlabot esošo dzīvnieku kvalitāti. Konkurence ir liela, un noteicošie faktori joprojām ir cena un kvalitāte. Briežu kvalitāti mēra pēc to ragiem. Jo lielākie tie ir, jo vērtīgāks vaislas bullis. Briežu govis parasti maksā līdz diviem tūkstošiem eiro, savukārt buļļu cenas sākas no diviem tūkstošiem eiro. Šoreiz augstākā cena, ko par briedi gatavi maksāt eiropieši, aizsniegusies nedaudz virs 20 tūkstošiem eiro.

Aiz zinātnes un selekcionēšanas prieka slēpjas doma radīt Latvijas dabas apstākļiem piemērotas briežu sugas, lai tie varētu konkurēt pasaules tirgū kā trofeju dzīvnieki. Latvijā briežu ir gana daudz – 62 tūkstoši (2019. g.) un medību limits – gandrīz 18 tūkstoši. Limits gan sasniegts netiek, arī medību tūrisms Latvijā cēlo ragu trūkuma dēļ attīstījies nav. «Lai attīstītu medību tūrismu, ir spēcīgi jāattīsta meža dzīvnieku populācijas ragu kvalitāte. Tradicionāli uz briežu medībām dodas uz Ungāriju un Rumāniju,» stāsta D. Paeglītis, kurš arī pats ir mednieks.

Dzīvnieku tirdzniecība pāri robežām ir vienīgais ceļš, kad tuvumā nav iespējams atrast gana lielu ragu īpašniekus vai gana daudz nepieciešamo eksemplāru. Pagājušo gadu audzētava pārdeva 40 dzīvniekus. Drīzumā desmit balti brieži no Mores ceļos uz Ungāriju.

Viens no lielākajiem riskiem biznesā ir tas, ka dzīvnieki var būt nežēlīgi viens pret otru un vairāki gada laikā var iet bojā.