E-veselības ieviešanā ir risks nepagūt ieguldīt visu pieejamo finansējumu

Projekts

Latvijā nu jau 12 gadus, kopš 2007. gada, tiek īstenots e-veselības projekts, kam līdz šim iztērēti vairāk nekā 13 miljoni eiro, no tiem lauvas tiesa ir Eiropas Savienības (ES) finansējums. Pēc vairāk nekā desmit gadu darba sausais atlikums ir pērn sāktā obligātā e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu elektronisko apriti.

Naudas atmaksas risks

Jāatgādina, ka e-veselības projektus sāka īstenot iepriekšējā ES fondu plānošanas projektā (2007. līdz 2013. g.) un turpina šajā (2014. līdz 2020. g.). Iepriekšējo periodu projekti (1. un 2. kārta) ir noslēgušies, bet 3. kārtas, kurā paredzēti divi projekti – vadības informācijas sistēmas uzlabojumi un e-veselības sistēmu uzlabojumi –, īstenošanas termiņš ir 2021. gada 4. ceturksnis. Projektu 3. kārtā plānotās izmaksas ir 10 miljoni eiro (pieci miljoni eiro katram projektam). Finansējuma saņēmējs e-veselības projektu ieviešanā ir Nacionālais veselības dienests (NVD). Jāpiebilst, ka 2019. gadā bija jābūt izstrādātai un ieviestai e-nosūtījumu elektroniskajai apritei, taču šobrīd tas ir pieejams tikai ārstniecības personām, kuras izmanto e-veselības portālu. NVD pašlaik ir lūdzis termiņa pagarinājumu, lai varētu turpināt darbu pie e-nosūtījuma pilnveides un to varētu izmantot arī speciālisti, kuri lieto savas iekšējās informācijas sistēmas.

Viena no aktualitātēm saistībā ar apjomīgajiem e veselības projektiem ir izskanējusī ziņa par risku, ka nāksies atmaksāt ES ieguldītos līdzekļus par iepriekšējās projektu kārtās izstrādātajām funkcionalitātēm, jo projekta īstenošanā nav izpildīti visi uzdevumi tiem noteiktajos termiņos un nav sasniegti rezultatīvie rādītāji.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) DB skaidro, ka iepriekšējā plānošanas periodā NVD realizētajos četros e-veselības projektos kopumā par neatbilstoši veiktiem izdevumiem līdz šim atzīti 915,76 tūkst. eiro – šāda summa netika segta no ES fondu līdzekļiem. 586,2 tūkst. eiro, kas bija izmaksāti NVD, oficiāli tika norakstīti – proti, šie izdevumi netika deklarēti apmaksai EK un tika segti no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 329,56 tūkst. eiro vēl projektu īstenošanas laikā tika ieturēti no iesniegtajiem maksājuma pieprasījumiem (netika izmaksāti ES fondu projektu ietvaros). Abos gadījumos faktiskais izdevumu segšanas avots – valsts budžets.

Tā kā turpinās šo projektu pēcuzraudzības periods (pieci gadi) un vairākas pārbaudēs fiksētās atkāpes novēršamas vēl līdz 2019. gada beigām, pagaidām nav iespējams paredzēt, vai un kāda varētu būt finansiālā ietekme (korekcijas) šajos projektos tajā gadījumā, ja atkāpes netiks novērstas.

Risks nepaspēt ieguldīt

Savukārt, ja runā par pašreizējo plānošanas periodu (2014. līdz 2020.g.), tad tajā tiek īstenota projekta 3. kārta ar diviem projektiem: vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju, un Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu.

CFLA norāda: «Abos projektos ir būtiski aizkavējusies vairāku tajos plānoto iepirkumu izsludināšana un projektu virzība kopumā, tādēļ CFLA vērtējumā ir risks neiekļauties projektu īstenošanas termiņos. Šobrīd ir pāragri izdarīt secinājumus par ES fondu līdzekļu atmaksu – abu projektu plānotais īstenošanas termiņš ir 2021. gada 4. ceturksnis, kad arī jābūt pabeigtām visām projektā paredzētajām darbībām un sasniegtiem projekta rezultātiem.»

Ņemot vērā, ka e-veselības projektu īstenošanas virzība ir aizkavējusies, šobrīd attiecināmie izdevumi šajos projektos ir apstiprināti nedaudz vairāk kā 91 tūkst. eiro apjomā, kas ir 0,9% no projektiem pieejamā finansējuma. Līdz ar to, kā uzsver CFLA, attiecībā uz šajā plānošanas periodā īstenojamiem projektiem lielāks risks ir nevis līdzekļu atmaksa ES, bet gan risks nepagūt lietderīgi ieguldīt abiem projektiem pieejamo ES fondu finansējumu. NVD ir informējis CFLA, ka projekta pagarinājums ir plānots un šobrīd ir iesniegts attiecīgs ziņojums Veselības ministrijai iekļaušanai kopējā ziņojumā Ministru kabinetam par finanšu korekcijas (finansējuma samazināšanu projektos) nepiemērošanu.

Tajā pašā laikā NVD, lūgts komentēt CFLA teikto par risku nepaspēt ieguldīt pieejamo finansējumu, norāda: «Šobrīd atvēlētā finansējuma apmērs saistāms ar Veselības ministrijas ierosināto iniciatīvu pārskatīt e-veselības 3. kārtas projektu virzību ar mērķi nodrošināt labāko iespējamo iepirkuma īstenošanas kārtību. Pamatojoties uz šo iniciatīvu, NVD šobrīd izstrādā publisko iepirkumu, kura ietvaros paredzēts piesaistīt konsultantus e-veselības 3. kārtas projektu ieviešanas un uzraudzības kontrolei un tehniskās specifikācijas uzlabojumu izstrādei. Paredzēts, ka šis iepirkums varētu tikt īstenots šī gada nogalē, kā rezultātā pārējais finansējums varētu tikt apgūts nākamo gadu laikā. Ja e-veselības 3. kārtas projektu īstenošanai un finansējuma apgūšanai būs nepieciešams ilgāks laika periods, NVD var lūgt veikt projekta ieviešanas termiņa pagarinājumu, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos.» NVD direktors Edgars Labsvīrs uzsver, ka pašlaik galvenais uzdevums ir ārpakalpojumā piesaistīt kvalificētus konsultantus, lai pēc iespējas precīzāk būtu iespējams realizēt izstrādes iepirkumam paredzēto tehnisko specifikāciju sagatavošanu un projektu ieviešanas uzraudzību. E. Labsvīrs uzsver, ka sarežģījumi ar e-veselības ieviešanu saistīti primāri ar personāla mainību un grūtībām zemo algu dēļ aizpildīt vakances, īpaši IT jomā.