Šā gada kūdras ieguves sezona nav tik izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu; nozares nākotne ir miglā tīta

Zemes izmantošana

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika. Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradņu Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4%, un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš XVIII gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Bez pārsteigumiem

«Vidēji laba sezona – bija normāla Latvijas vasara,» vērtē a/s Greenyard Horticulture Latvia valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra. Viņš papildina, ka sen neesot pieredzēta situācija, ka kūdras ieguves sezonā nav piedzīvoti kādi nepatīkami pārsteigumi, jo iepriekšējie divi gadi bija ļoti lieli pretstati – ļoti slikta vasara (2017. gadā) un labā (2018. gada) vasara. «Nevienas pārmērības – plūdi, sausums – nevienam, arī kūdras nozarei, nav ne vajadzīgas, ne izdevīgas,» tā R. Skudra. Viņaprāt, nozare stabili attīstās, taču ir vairāki riski, kas ietekmēs kūdras ieguves nākotni. «Ja akli kopēsim kādus Eiropas sapņus, nedomājot par saviem mērķiem ilgtermiņā, tad nozarei var pienākt bēdīgi laiki,» tā R. Skudra. Viņš vērš uzmanību, ka pasaulē attīstās kūdras substrātu tirgus un tā ir liela iespēja, ko varam Latvijā izmantot. «Šī tendence uztur nozari veselīgā formā,» secina R. Skudra.

Vidēji laba sezona

«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņš atzīst, ka gabalkūdras ieguvi ietekmēja klimatiskie apstākļi. «Ja sausais laiks būtu pieturējies vēl kādas pāris nedēļas, tad arī gabalkūdras ieguves apjomi būtu atbilstoši prognozētajiem,» skaidro A. Gredzens. Viņaprāt, 2019. gada sezonu nozarē nevar īsti salīdzināt ar 2018. gada sezonu, kas bija ekstrēmi laba. «Var secināt, ka šis gads ir bijis labāks nekā 2017., bet tomēr ne tik labs, kāds bija 2018. gads,» salīdzināšanas nozīmi rāda A. Gredzens. Viņš atzīst, ka nozari joprojām – jau kuro gadu – nodarbina jautājums par Latvijas valsts politiku. «Jau kuro gadu mīņājamies uz vietas un nekur tālāk neesam tikuši,» tā A. Gredzens. Viņu pārsteidzis fakts, ka vislielākie oponenti ir tieši no Ekonomikas ministrijas ar CO2 jautājumiem. «Klausoties valsts iestāžu darbiniekos, rodas sajūta, ka tiklīdz nozares vairs nebūs, tā viss būs labi (tad nebūšot jāmaksā soda naudas), kaut arī nozare ir ne tikai liels darba devējs tieši laukos, kur visvairāk trūst darba vietu, bet arī liels nodokļu maksātājs,» skumji secina A. Gredzens. Viņš šādu situāciju uzskata par aplamu un bēdīgu. «Vai tad labāk, lai cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm un ar savu darbu, nodokļiem un arī nopelnīto ceļ šo valstu ekonomiku un labklājību? Vajadzētu izrēķināt, cik izmaksā viena cilvēka zaudējums Latvijai, varbūt tad pat tā dēvētās soda naudas ir izdevīgākas, nekā palaist Latvijas cilvēkus prom,» piemetina A. Gredzens. Viņš atgādina, ka viens no valsts pamatiem ir iedzīvotāji, bet, ja valstij svarīgākas ir kvotas un soda naudas, nevis cilvēki, tad neko labu gaidīt nav iespējams. «Nākotnes perspektīva nozarei ir salīdzinoši miglaina, un šādā situācijā jau nav pārsteigums, ka par būtiskām investīcijām sektorā Latvijā īsti nevar runāt,» tā A. Gredzens.

Piecgade vienā vietā

«Joprojām nav kūdras nozares stratēģijas (tagad pamatnostādnes), darbs pie šī svarīgā dokumenta ilgst jau piecgadi un nav zināms, kad tas varētu tik akceptēts, jo to bremzē Ekonomikas ministrijas pozīcija, kur kūdru uzskata tikai kā fosilo enerģētikas avotu,» skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa atgādina, ka realitāte ir pavisam cita, jo kūdra ir dārzkopības materiāls, nevis fosilais energoresurss. «95% no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantoti dārzkopībā un lauksaimniecībā,» uzsver I. Krīgere. Viņasprāt, vairāk ir jāskaidro un jāstāsta par kūdras nozari kopumā, jo vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādu, ar ko apstādīt trīs hektārus meža, kur viens hektārs meža 50 gados piesaistīs 370 t CO2. Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūt 16 t šo dārzeņu, ja tomāti – tad 32 tonnas tomātu. «Latvijā iegūtās kūdras apjoms ir atbilstošs trešdaļai no profesionālajā dārzkopībā Eiropā patērētā apjoma,» stāsta I. Krīgere. Viņa atgādina, ka Latvijā iegūto kūdru izmanto visā pasaulē, jo 95% Latvijas kūdras tiek eksportēti, un pērn eksports sasniedza 176 miljonus eiro jeb 6,3% no valsts kopējā eksporta apjoma. Latvijā darbojas 63 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, un šobrīd kūdras ieguves un pārstrādes nozarē nodarbināti gandrīz 3000 cilvēku (ieguves sezonas laikā), galvenokārt reģionos, samaksātie nodokļi vidēji gadā sasniedz 19 miljonus eiro. «Pasaulē 70% substrātu ir kūdras substrāti, un šajā jomā vēl ir iespējas arī paplašināties Latvijas tirgū, kur ir cita veida substrāti, bet par tiem ir jautājums, kur tos izmanto pēc tam un vai tiem nav nepieciešama speciāla pārstrāde vai pat apglabāšana,» uz jautājumu par Latvijas tirgus ietilpību atbild I. Krīgere. Turklāt vairums cilvēku pozitīvi vērtē kūdras ieguvi, to apliecina arī SKDS veiktais pētījums, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kūdras ieguvi ir pozitīva vai drīzāk pozitīva (72%), savukārt drīzāk negatīva un negatīva attieksme ir 9% iedzīvotāju, bet 19% – nav viedokļa.  

Cerību stariņš

Pagājušajā nedēļā Balvu novadā notika Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēde, kurā kopā ar nozares uzņēmējiem, Latgales plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem notika diskusija par nozares neizmantoto potenciālu un attīstības iespējām Latgalē. Pēc diskusijas deputāti apmeklēja vienu no lielākajām kūdras produktu ražotnēm Latgalē – uzņēmuma Compaqpeat ražotni, kur uzņēmums investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro un sezonas laikā nodarbina līdz 40 darbinieku. «Kūdras ieguvei un substrāta ražošanai ir būtiska ietekme uz reģionu attīstību, jo tā veicina vietējo nodarbinātību. Tas savukārt ietver bezdarba līmeņa mazināšanos, iedzīvotāju izvēli par labu dzīvesvietai laukos un nodokļu iemaksu pašvaldību budžetos,» pēc sēdes Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētāja Edmunda Teirumnieka sacītais norādīts Saeimas informācijā. Pēc E. Teirumnieka sacītā, faktiski visos Latvijas stratēģiskās plānošanas dokumentos tiek runāts par maksimāli efektīvu vietējo dabas resursu izmantošanu, un kūdra ir viens no retajiem dabas resursiem, ar ko var lepoties Latvija. «Attīstot šo jomu ilgtermiņā, ir jāveicina maksimāla pievienotā vērtība visām kūdras produktu grupām un ar to saistītajai saimnieciskajai darbībai. Faktiski runa ir par kūdras nozares attīstīšanu sadarbībā starp uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm,» šādu viedokli paudis apakškomisijas priekšsēdētājs. Pēc Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas datiem, Latgales reģions ir kūdras purviem bagātākais Latvijas reģions – 31% no visiem Latvijas kūdras resursiem atrodas tieši Latgales plānošanas reģionā. Savukārt, no visām Latvijas kūdras ieguves licenču platībām šeit atrodas tikai 15% platību. Šobrīd Latgalē kūdra tiek iegūta 12 purvos 3763 ha platībā, darbojas 11 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 430 darbinieku sezonas laikā, ieguves un pārstrādes infrastruktūrā investēti ap 30 miljoniem eiro.

Kopumā Latgalē atrodas kūdras atradnes 300 700 ha platībā, no tām atskaitot aizsargājamās dabas teritorijas, kur kūdras ieguve netiek paredzēta, teritorijas, kurās šobrīd kūdras ieguve jau notiek, kā arī teritorijas, kas ir pārāk nelielas, lai tur būtu ekonomiski pamatoti uzsākt kūdras ieguvi (mazāk par 30 ha). Secināms, ka potenciālā kūdras ieguvei izmantojamā teritorija Latgalē ir aptuveni 107 000 hektāru. Lielākā daļa jeb 80% purvu Latvijā, tostarp Latgalē, pieder valstij (vairāk nekā 60% a/s Latvijas valsts meži valdījumā) un pašvaldībām.

Dīvainās bremzes

«Pašlaik top jaunais klimata un enerģētikas plāna projekts, kurā tiek paredzēts iekļaut nosacījumu – aizliegt tādu dedzināšanas iekārtu būvniecību Latvijā, kurās varētu izmantot kūdru,» stāsta I. Krīgere. Viņasprāt, šāda pozīcija tikai pierāda ierēdņu neizpratni. «Kāpēc būtu jāaizliedz izmantot kūdru, kas ir vietējais resurss, siltuma un elektrības ražošanai, ja neviens nevar paredzēt, vai kādā brīdī nevar iestāties tā dēvētā X stunda, kad citu energoresursu vienkārši nav? Valsts energodrošības vārdā šādas iekārtas ir nevis jāaizliedz, bet pat jāveicina to uzstādīšana,» skaidro I. Krīgere. Viņa arī atgādina, ka jaunās kaltumājas jau ir aprīkotas ar filtriem, tāpēc biedēšanai par kūdras dedzināšanas ietekmi uz gaisa kvalitāti un tās rezultātā radīto piesārņojumu nav pamata. «Visi minētie fakti bremzē investīcijas šajā nozarē, jo kurš gan vēlēsies ieguldīt savu naudu biznesā, kuram nav prognozējama nākotne,» uz jautājumu par ieguldījumiem atbild I. Krīgere. Viņa met akmeni politikas plānotāju virzienā, jo visi plāni Latvijā ir īstermiņam, bet ne ilgtermiņam, kas it īpaši svarīgi ir investoriem kūdras nozarē, kā arī derīgo izrakteņu ieguvē un pat mežsaimniecībā, kur plānošana nepieciešama vismaz 50 un pat 100 gadiem, nevis trijiem vai, labākajā gadījumā, septiņiem. «Par šo plānošanas termiņu runājām ar Pārresoru koordinācijas centru, taču izpratni vēl neesam sagaidījuši, jo piedāvājumā ir trīs gadu plāna apstiprināšana, kuram pēc tam pieliks vēl trīs gadus, taču tas neder potenciālajiem investoriem, lai tie ieguldītu miljonus eiro Latvijā,» tā I. Krīgere. Viņa atgādina, ka šāda pozīcija ir pretrunā uzsvaram par augstākas pievienotās vērtības radīšanu Latvijā, bet to var panākt tikai ar investīcijām. Lai dotu impulsu visai kūdras nozares attīstībai, pēc SIA Laflora valdes locekļa Ulda Amerika sacītā, valsts plānošanas dokumentos nepieciešams derīgo izrakteņu ieguvi un pārstrādi definēt kā atsevišķu nozari. «Nacionālajā attīstības plānā paredzēt derīgo izrakteņu ieguves nozari kā vienu no virzieniem attīstībai reģionos, uzsverot Latgali. Savukārt Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā ir atbalstāma kūdras ieguve lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.  Kūdras izmantošana mežsaimniecībā un apzaļumošanā  var sniegt ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā un veicināt emisiju piesaisti, savukārt izmantošana dārzkopībā ir svarīga pārtikas nodrošināšanai. Reģionu attīstības plānošanas dokumentos kūdras nozare jāplāno kā attīstāma nozare kopā ar dārzkopību un mežsaimniecību. Būtiski Latgales plānošanas reģionā neparedzēt papildu aprobežojumus potenciālajām kūdras ieguves atradnēm,» uzsver U. Ameriks.

Vēja parks purvā

«2019. gada sezonā ievākts vairāk nekā 105 000 tonnu kūdras (no tām 79 856 t – frēzkūdra un 25 691 t – grieztā sūnu kūdra), kas veido aptuveni desmito daļu no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī. Tas ir nedaudz mazāk nekā pērn, saistībā ar ne tik labiem šīgada laikapstākļiem kūdras ieguvei, bet iezīmē stabilu kūdras ieguves apjoma pieaugumu pēdējos gados,» vērtē SIA Laflora valdes loceklis Uldis Ameriks. Viņaprāt, sasniegtais rezultāts iezīmē stabilu kūdras ieguves apjoma pieaugumu pēdējos gados un ļaus apmierināt vietējā un eksporta tirgu pieprasījumu pēc kvalitatīviem kūdras produktiem līdz nākamajai ieguves sezonai. Uzņēmums paplašinājis savu darbību un kopš 2017. gada kūdru iegūst 337 ha platībā Daugavpils novada Nīcgales purvā, kur nodarbina vidēji 56 apkaimes iedzīvotājus. Kopumā investīcijas kūdras ieguves vietas izveidē sasniegušas 1,73 miljonus eiro. «Lai Nīcgales purvā iegūto kūdru varētu pārstrādāt kūdras produktos turpat uz vietas Latgalē, uzņēmums tuvākajos gados plāno kūdras produktu ražotnes būvniecību arī Daugavpils novadā, tādējādi radot papildu darbavietas un ieņēmumus Daugavpils novada budžetā,» tā U. Ameriks. Viņš gan atzīst –

iecerētās izmaiņas valsts nodokļu politikā tiešā veidā skars (iecere palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un dabas resursu nodokli) un uzņēmums būs spiests palielināt kūdras produktu cenas. Pastāvīgi uzņēmumā nodarbināti 210 darbinieku, bet kūdras ieguves sezonas laikā papildu tiek nodarbināti vēl aptuveni 180 darbinieku. Uzņēmums pērn nodokļos samaksājis 2,8 miljonus eiro. U. Ameriks atgādina, ka strādā ar inovatīviem risinājumiem, kā izmantot kūdras lauku pēc tā izmantošanas. Šogad uzsākta Lafloras vēja elektroenerģijas parka ieceres īstenošana, lai iegūtu zaļo enerģiju.

SEG bubulis

Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. DB jau 21.10.2019. vēstīja par LVMI Silava pētījumiem par SEG emisijām kūdrājiem (visas organiskās augsnes) un to, ka emisijas ir mazākas apmežotās platībās un ogu plantācijās. Izmantojot pētījuma datus SEG emisijām, to apjoms samazinātos par vidēji 25% visā zemes izmantošanas sektorā. Lai šos iegūtos datus ņemtu vērā, Latvijai būs vēl jāpacīnās, bet pašlaik diemžēl jāizmanto tie – «piešķirtie» – SEG emisiju apmēri, kas pēc ģeogrāfiskās lokācijas vairāk atbilst Vācijai vai Francijai, ne Latvijas platuma grādiem. Tā ka Latvija nebūt nav vienīgā, kurai ir šāda problēma, jo tieši tāda pati situācija būs arī citām Baltijas un Austrumeiropas valstīm, kas kopīgiem spēkiem varētu panākt savu pētījumu datu atzīšanu un tādējādi mainīt sākotnējos accentue attiecībā uz nepieciešamajiem SEG samzināšanas apmēriem.