Ar jauniem akciju rekordiem var svinēt Lielās depresijas cenu kraha 90. dzimšanas dienu

Finanšu tirgus

Izskatās, ka šis būs viens no tiem gadiem akciju tirgū, kad daudz runāts par riskiem tālākam šo vērtspapīru pieaugumam, bet, neskatoties uz to, ir vērojama strauja cenu palielināšanās. Šobrīd finanšu tirgus dalībnieki sākuši spriest par to, ka varētu arī nematerializēties vairāki ekonomikai drūmāki scenāriji, piemēram, tālāka tirdzniecības karu saasināšanās un haotisks Brexit process. Ekonomikas un finanšu tirgus saaudzēšanas režīmā atrodas centrālās bankas, un labāki nekā gaidīts bijuši pasaules lielāko publiski kotēto uzņēmumu iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultāti.

Pēc svārstīgajām pavasara beigām un vasaras ASV akcijas nu atkal klauvē pie jauna rekorda durvīm; strauji to cena šogad kāpusi arī Eiropā. Tas nozīmē, ka visai labi klājies visiem tiem investoriem, kuriem uz augoša stresa fona izdevies saglabāt mieru.

Kustamies sāniski

Kopumā gan jāteic, ka liela daļa no šā gada akciju cenu pieauguma notika gada pirmajos četros mēnešos. Toreiz ar sajūsmu tika uzņemti mājieni, ka ASV Federālo rezervju sistēma sāks mazināt savas procentu likmes. To laikā, akcijām atgūstoties pēc pagājušā gada nogales izpārdošanas, ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība pieauga par 17,5%. Kopš tā brīža ASV akciju cena ir palielinājusies tikai par 2,6%. Par to, protams, sūdzēties nevajadzētu, lai gan tas zināmā mērā parāda, ka kopš maija akciju tirgū tomēr īsti nav vērojams izšķirīgs virziens. Turklāt akciju cenu sniegums izskatās pliekans, ja aplūko vēl nedaudz garāku termiņu. Kopš savām 2018. gada janvāra virsotnēm Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība pieaugusi par 5,8%, bet kopš pagājušā gada septembra beigu virsotnes – vien par 3,3%

Tādējādi daļa tirgus dalībnieku izceļ, ka patiesībā pēdējo gandrīz divu gadu laikā akciju cenu kustība drīzāk bijusi sāniska, un joprojām daudzi ir skeptiski par to, cik vēl ilgi turpināsies vēsturē pats garākais šāds akciju cenu pieaugums.

Pēdējā laikā glāze tiek saredzēta vairāk puspilna. Tomēr nav izslēgts, ka pie kādām pirmajām sliktajām ziņām akciju cena atkāpjas. «Tomēr fakts, ka visi mēģina meklēt kādas bedres, kur tirgus var iestūrēt, jeb iemeslus, kādēļ cenām vajadzētu sarukt, patiesībā mūs padara patīkami satrauktus. Mēs esam optimistiski, ka šāda situācija nozīmēs cenu ralliju līdz jauniem maksimumiem. ASV ekonomika šobrīd pasaulē ir viena no pašām labākajām. Tā ir mēreni sabremzējusies, lai gan joprojām ir ļoti, ļoti spēcīga,» The Wall Street Journal savu nosakņojumu ieskicē finanšu uzņēmuma Essex Investment Management pārstāvji. Finanšu tirgus dalībniekiem vienmēr patīk spriest par kādiem cenu sabrukumiem. Turklāt šādiem notikumiem drīzā nākotnē bieži tiek piešķirta krietni lielāka iespējamība, nekā tā reāli ir. Protams, kādā brīdī recesija un tirgus cenu kritums atkal atnāks, lai gan tas, visticamāk, notiks pilnīgi citu iemeslu rezultātā, nekā tas bijis pagātnē. Recesijas atnākšana nebūt komplektā var nenest lielu bagātību pazudinošu katastrofu un esošās sistēmas sabrukumu.

Cenu kraha gadadiena

Arī vēsture rāda, ka pat pēc šādiem notikumiem kādā brīdī atkal seko atkopšanās. Cenu krahus (un pat ierindas recesijas) paredzēt ir faktiski neiespējami. Protams, vienmēr ir kāds eksperts, kam to izdodas izdarīt, tādējādi uz kādu laiciņu nodrošinot sev finanšu pasaules uzmanību. Tiesa gan, dažkārt šādi eksperti ir slaveni ar konstantām, drūmām prognozēm, kas nebūt neder pēc tam sekojošajam cenu atgūšanās periodam (netiek gūts labums no akciju tirgus paša izlavētākā labuma – pieauguma ilgākā termiņā).

Šajās oktobra beigās runas par kāda kraha iespējamību aktualizējusi viena šāda notikuma apaļa dzimšanas diena. Proti, šomēnes aprit 90 gadu kopš 1929. gada «Melnās pirmdienas, otrdienas un ceturtdienas», kas pilnā mērā ievadīja tā saucamo Lielo depresiju. Toreiz tā no iepriekšējām virsotnēm nozīmēja ASV akciju cenu sabrukumu par teju 90%! Neaizmirstami pasaules akciju tirgum bijuši arī divi nesenāki oktobri. Viens no tiem bija 1987. gada 19. oktobris, kad S&P 500 indeksa vērtība saruka par 22%, un 2008. gadā, kad S&P 500 indeksa vērtība samazinājās par 17%. Šobrīd gan izskatās, ka šo rudens mēnesi tomēr būsim pārdzīvojuši krietni mierīgāk.

Daži finanšu tirgus eksperti teic, ka investoriem, lai tie būtu veiksmīgi, jāspēj pieņemt gan to, ka tie ir slikti «pareizo brīžu» prognozētāji, gan to, ka akciju cenu sabrukums varētu notikt kaut vai jau rīt. Bieži vien tie akciju mijēji, kuri mēģina finanšu cenu krahus izsēdēt, gluži kā par spīti sanāk akcijas pārdot lēti un vietā nopirkt atkal dārgi. Finanšu uzņēmuma Putnam Investments apkopotie dati liecina, ka 15 gadu laikā, līdz 2018. gadam investoram teorētiski nepiedaloties vien 10 ASV akcijām pašās veiksmīgākajās tirdzniecības sesijās, akciju portfeļa guvumi būtu pat uz pusi mazāki.

Kopumā gan vēlme pamest akcijas, kad uzkrājumi dažos mirkļos faktiski pilnībā sadeg, ir saprotama. Dzelzs nervi nebūt nav visiem. Turklāt šādas atgūšanās labumus traucē izbaudīt tas, ka tomēr nedzīvojam mūžīgi (jeb cenu depresija var būt ilgāka, nekā jebkad esam domājuši). «Vai 1929. gada sabrukums patiešām kādam mācīja, ka, turot akcijas, galu galā būsi uzvarētājs? Tikai gadījumā, ja tev ir bruņurupuča pacietība un laukakmenim atbilstošas emocijas,» spriež, piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs. Proti, ASV akcijas pie 1929. gada cenu līmeņa atgriezās vien 1954. gada novembrī. Tātad tām savu šo iepriekšējo virsotņu atkarošanai bija nepieciešams ceturtdaļgadsimts. Viņš piebilst, ka neviens, kurš pārdzīvoja šo akciju cenu sabrukumu, nepiekristu mūsdienās populārajam viedoklim – jo ilgāk turi akcijas, jo mazāk riskantas tās ir. «Katastrofāli zaudējumi ir reti, bet šāds risks pastāv. Ilgtermiņa akciju investoram jābūt gatavam zaudēt vairāk un ilgāku laiku, nekā vispār liekas iespējams. Visi, kas šo risku nesaprot, akcijas pārdos nākamā kraha laikā tuvu tam brīdim, kad cenas būs viszemākās,» uzskata Dž. Cveigs.

DB jau rakstījis – cilvēkiem vienmēr ir izteikta vēlme kaut ko prognozēt, un kā atskaites punkti parasti tiek ņemti tieši nesenās pagātnes notikumi. Akciju tirgu ziņā – ja cenas pārskatāmā periodā ir cēlušās, tad investori savus lēmumus pieņem, balstoties uz to, ka tās turpinās celties. Savukārt, ja akciju cenas sarūk, tad investori mēdz pieņemt, ka cenas nākotnē saruks vēl tālāk, tādā veidā padziļinot cenu samazināšanos un izpārdodot savus vērtspapīrus brīdī, kad patiesībā tie būtu jāpērk.