Atgriežas pie saknēm

Vīnkalnu saimnieki vēlas attīstīt medus konfekšu ražošanas līniju

Tūrisms

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Atgriežas pie saknēm

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris.

Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.

«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»

Novērtē dabiskumu

Palēnām iekopjot vietu, saimnieki sāka domāt, kāpēc gan neuzaicināt ciemos citus. Līgai un Agrim ir neliela iepriekšēja pieredze tūrisma jomā un tā patīk. Ja patīk, nav jābaidās – izdosies vai ne –, skaidrs, ka ar laiku tam neizbēgami sekos nauda, viņi atklāj savu filozofiju.

Tā kā pašiem ir bērni, bija pielāgota teritorija, un nolēma sākt ar skolēniem. Uzrakstīja projektu par biškopju tērpu iegādi mazajiem apmeklētājiem, iesniedza Grobiņas novada domes izsludinātajā konkursā un saņēma atbalstu. Nākamais solis bija mācību stropu iegāde. Pamazām informācija par iespējām viesoties saimniecībā izplatījās no mutes mutē, un ieradās pirmie tūristi no Rīgas. Tā ritenis iegriezās, un interesentu kļuva aizvien vairāk, to vidū arī ārzemnieki.

Vīnkalni atrodas pie trešā Eiropā lielākā putnu migrācijas ezera – Tāšu ezera –, tur izveidots dabas liegums. «Mēs Latvijā paši bieži vien pat nenovērtējam, cik tīrā vidē dzīvojam. Savukārt cilvēkam, kas atbraucis, piemēram, no Sanfrancisko, ir ekskluzīvi apsēsties pļavā, sajust, kā viss smaržo, un atšķirībā no daudzām citām pasaules vietām redzēt kukaiņus. Un tad vēl pieiet pie bitēm bluķu stropā, nevis milzīgā dravā, kur ir tonnām bišu,» Agris teic – tieši tas, ko viņi piedāvā.

Viesus uzņem abi ar sievu, jo vienam tikt galā, piemēram, ar 40 cilvēku grupu nav pa spēkam. Cilvēki grib runāties un uzdot jautājumus, jo daudziem lauksaimniecība ir sveša sfēra, paveras jauns apvārsnis. «Pilsētnieks nesaprot, kas notiek laukos, nezina pat elementāras lietas, piemēram, cik ilgi dzīvo bite. Izrādās, tā savāc trešdaļu tējkarotes medus un iet bojā. Tas ir vienas bites mūža darbs,» aizdomāties rosina Agris. «Tāpēc arī bērniem mācām, ka trauki jāizēd. Jābūt atbildīgam pret pārtiku.»

Radošumu nevar nozagt

Tā kā bišu kodums var būt cilvēkam arī letāls, saimnieki, ejot dravā, ievēro piesardzības principus. Ne tikai pašiem, bet arī tūristiem izdala maskas, tērpus, cimdus. Ejot pie bitēm, brīdina, ka jāievēro ķermeņa higiēna, nedrīkst būt lietots alkohols un spēcīga parfimērija. Bites saož šo specifisko aromātu, un tām var nepatikt.

Interesentu piesaistei organizē arī pasākumus, kad var ierasties ne tikai tūristu grupas, bet jebkurš interesents individuāli. Saimniecība piedalās Eiropas Medus dienā, ko organizē Latvijas Biškopības biedrība. Šogad tajā viesojās arī organizācijas Liepājas nodaļas biedri.

Stāstot par savu lietu, Saules nebaidās, ka radīsies sekotāji un lielāka konkurence. «Var nozagt konkrētu produktu, bet ne radošumu,» saka Agris. «Ir jābūt atvērtiem visiem – gan vienkāršiem apmeklētājiem, gan konkurentiem. Ja baidīsies no konkurences, no ideju zādzībām vai no savas ēnas, nevar domāt par attīstību. Konkurenti principā ir arī tavi sadarbības partneri – viņi liek darboties, attīstīties, pabiksta. Ja būs tikai klients, viegli var iesērēt.»

Saražo pusi tonnas sezonā

Tūrisma pakalpojumam gan ir sezonāls raksturs – no maija sākuma līdz septembra pusei. «Kad daba zied, ir skaisti, bet ir jābūt diezgan rūdītam lauku mīlētājam, lai arī rudenī, kad lapas nobirušas, te atrastu skaistumu,» atzīst Agris. Tādēļ saimniecība piedāvā medu un no tā gatavotus produktus. Sortimentā ir skrubji, konfektes, pirts medus, šokolādes medus. Puse produkcijas tiek pārdota vasarā uz vietas saimniecībā, kad apmeklētājiem ir iespēja to testēt, puse – atstāta ziemas sezonai. Tad to izplata ar sociālā tīkla Facebook starpniecību.

Saimju skaits uzliek produkcijas apjoma ierobežojumu – šobrīd saražo līdz pustonnai sezonā. Papildus izejvielu neiepērk. Tas ir iemesls, kādēļ Saules gatavi saimniecību paplašināt, taču robeža ir 70 saimju. Medu un tā produktus saviem spēkiem varētu droši pārdot, un vienlaikus paliktu laiks tikties ar apmeklētājiem. Biškopjiem, kam ir 200–300 saimju, tūristu uzņemšanai nav vaļas.

Uz jautājuma zīmes

«Šobrīd niša ir apzināta. Ir notestēts, kas jāattīsta – medus maisījumi un konfektes, arī pirts medus, bet skrubji, visticamāk, paliks pabērna lomā,» atzīst Agris. Receptes izstrādātas 10 skrubju veidiem, bet intensīvi ražo trīs pieprasītākos – pelašķu, kliņģerīšu un kviešu asnu dīgstu. Iemesls pārdomām par šīs līnijas attīstību ir plašais masveida produkta piedāvājums veikalos par ļoti zemām cenām.

Medus konfektes pēc pašu izstrādātas receptūras gatavo ar dažādām piedevām – āboliem un ingveru, lazdu riekstiem, zemesriekstiem un dzērvenēm, kurkumu un ingveru –, pārlej ar melno vai balto šokolādi. Piedaloties ar šo produktu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konkursā Laukiem būt!, guva apstiprinājumu, ka tas ir labs un attīstāms. Šobrīd ražošana notiek, izmantojot roku darbu, tas ir ļoti laikietilpīgs. Taču mērķis ir ar laiku nodrošināt konveijerražošanu. Vēl ir ļoti daudz produktu, ko varētu gatavot no medus un ko pasaulē arī dara. Latvija šai ziņā ir atpalikusi no Rietumeiropas. Iemesls varētu būt kooperācijas trūkums. «Tā ir viena lieta, ko mācāmies. Tur redzu ļoti lielas perspektīvas,» piebilst saimnieks. Viņš ir Latvijas Biškopības biedrības biedrs. Tā sniedz informatīvo atbalstu, iespēju uzzināt kolēģu pieredzi.

Neatbilst ieguldītajam

Laiks, ko saimnieks pavada pie bitēm, proporcionāli ir ļoti liels. Tas nav tikai vasarā izvadāt stropus, rudenī savākt medu un saliet burciņās, kā daudziem varbūt šķiet. «Tas ir dzīvesveids. Kad citi sauļojas, eju pie bitēm. Kad citi brauc ekskursijās, eju pie bitēm,» nosaka Agris. Līga smaida, ka viņa tikmēr – pie puķēm. Arī sētas uzturēšana kārtībā ir būtiska. Arī maisījumu un citu produktu ražošana prasa daudz spēka. «Ja biškopji savu laiku vērtētu naudā, medum būtu jābūt vismaz trīs, četras reizes dārgākam,» apgalvo Agris. Medus karalis – viršu medus, kas ir labākais Latvijā un, iespējams, viens no labākajiem Eiropā, vietējā tirgū šobrīd pieejams par 10 eiro litrā. Līdzīgs pēc savām īpašībām ir hanukas medus Jaunzēlandē un Austrālijā, kura cena tur ir 50 līdz 70 eiro litrā. Tomēr kopumā medus cena Latvijā nav skaidri definēta. Viens iemesls varētu būt tas, ka vecās paaudzes biškopji savu laiku neskaita nemaz un atdod produkciju lētāk. «Es pret to negribu protestēt. Ja cilvēks tā dara, tā ir viņa izvēle.» Otrs iemesls – tirgū pieejams lēts un nekva- litatīvs importētais medus, ko klientam ir ļoti grūti atšķirt no augstvērtīga produkta.Turklāt ir sajūta, ka jaunā paaudze medu pērk un uzturā lieto aizvien mazāk, bieži dzird, ka nepatīk tā garša. «Kādreiz bija medus, cukurs un Laimas šokolāde. Paskatieties tagad veikalu plauktos – tur ir piecu veidu nutellas, neskaitāmas šokolādes. Acis žilbst!» iemeslu min Agris un norāda, ka arī biškopim ir jāiet līdzi laikam. Pirmkārt, produkcija jāpiedāvā ne vairs trīslitru burkās kā agrākos laikos, bet mazākos iepakojumos, un etalons ir Nutellas konsistence.