Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņus, visticamāk, tiks pieņemti, pieļaujot nelielus trūkumus

Grozījumi

Lai arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ nespēja nobalsot par grozījumu nodošanu Saeimai trešajam lasījumam, ir skaidrs, ka opozīcijas priekšlikumi netiks ņemti vērā un norādes par nepilnībām Maksātnespējas likuma 155. pantā aprakstītajos noteikumos tiks atliktas debatēm uz vēlāku laiku.

Parādnieku paradokss

Priekšlikums izņemt no Maksātnespējas likuma 155. panta 3. daļas otro punktu, kas paredz segt tikai 20% no kopējām saistībām. Iesākumā liekas, kādēļ opozīcija iestājas pret zemāko saistību atmaksas summu, jo pārējās panta sadaļas paredz 50%, 35% un 33% atmaksu no saistībām.

Diskusijas, kā izrādās, par šo lietu jau notikušas 12. Saeimā. Likuma grozījumus uz pēdējo lasījumu Saeimā pieteica deputāts Igors Pimenovs, norādot, ka priekšlikums ir svarīgs, jo attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu.

Kā zināms, fiziskas personas maksātnespējas procesa galvenais mērķis pēc tā definīcijas ir panākt, lai cilvēks atgrieztos ekonomiskajā apritē pēc iespējas ātrāk. Sāktu maksāt valstij nodokļus, nemēģinātu rast darbu, kur maksā aploksnē, neaizbrauktu no valsts, kur viņu vajā par māju, kuru viņš it kā pircis, bet kuras sen vairs nav.

«Saistību dzēšanai likumā noteiktā saistību kvalificēšanas kārtība pieļauj, ka var izveidoties netaisnīga situācija. Tas būtībā ir paradokss, ka lielāku saistību dzēšanai rodas labvēlīgāki saistību dzēšanas nosacījumi nekā mazāko saistību dzēšanai. Proti, ar relatīvi mazāko samaksāto parādu daļu lielākas atlikušās saistības var dzēst īsākā laika periodā, bet ar relatīvi lielāko samaksāto saistību daļu mazāki parādi jādzēš ilgākā laika periodā. Tas nav nedz ekonomiski pamatoti, nedz taisnīgi,» sacīja I. Pimenovs, norādot uz konkrētām civillietām un piemēriem. Viņaprāt, izslēdzot punktu, kas paredz 20% atlikušo saistību atmaksu pusotra gada laikā, problēma būtu atrisināta. Izslēgšanas gadījumā paliktu norma par 33% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kas maksājami kreditoram. Saistību izpildes ilgums tiek definēts atkarībā no atlikušā parāda summas.

Daudz labāk problēmu izskaidro Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, tas pats, kurš 2015. gadā parakstīja 200 miljonu vērto vekseli Lielvārdes pašvaldības vārdā.

«Nerunāju par parādnieka pienākumiem. Likums ir netaisnīgs pret cilvēkiem, kuriem ienākumi ir vienādi, bet saistības ir dažādas. Piemēram, ar parādu 9000 eiro un minimālo algu cilvēks var segt 20% no summas pusotra gada laikā. Savukārt cilvēkam, kuram saistības ir 29 tūkstoši eiro un tā pati minimālā alga, procedūra ir viens gads. Tā ir netaisnība, un tādēļ ir priekšlikums šo netaisnību likvidēt,» teica J. Āboliņš.

Pieņems, kā ir

Argumenti par labu pašreizējai likuma redakcijai ir pārliecinoši. Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka piedāvātais likuma labojums ietekmē abas puses – gan kreditorus, gan parādniekus –, turklāt runa ir par lielu personu skaitu, tādēļ deputātiem būtu jāizvērtē ieteikuma satversmība, ievērojot to, ka piedāvājums nav izgājis parasto debašu ceļu.

Jāpiebilst, ka noteikums par 20% atmaksu pusotra gada laikā Maksātnespējas likumā jau ir un labu laiku, tādēļ līdz ar likuma spēkā stāšanos varētu rasties jautājumi par tiesisko paļāvību likumdevējam. Uz to norādīja Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe, uzsverot, ka ir nepieciešama plašāka problēmas apspriešana. J. Strīķe arī norādīja, ka jautājums ir tā vērts, lai veiktu atsevišķus likuma labojumus, kurus iesniedzēji varētu komisijā sniegt atsevišķi, kur gan uzreiz no deputātes Jūlijas Stepaņenko saņēma pārmetumu, ka pozīcija jau visus opozīcijas priekšlikumus noliek pagaldē, tiešāk – izbalso.

Savukārt Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile deputātiem norādīja, ka likuma 155. pantā ir arī citas sadaļas, kas runā par likuma mērķu sasniegšanu, proti, par samērīgu parādnieka interešu aizstāvību.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Ivars Dimants pieļāva izteiktās problēmas esamību, tomēr neatzina to par kādas parādnieku daļas diskrimināciju. Līdzībās runājot, I. Dimants norādīja uz to, ka nevar no likuma konteksta «izraut» vienu panta daļu un to izņemt, pielīdzinot situācijai, kad automašīnai noņem riteni un tad liek ar to braukt. Arī viņš uzsvēra, ka situācijas analīzei būtu vajadzīgi visi pētījumi un dati. Proti, debatēm jābūt plašākām, nekā vien dažām sanākšanām pirms trešā lasījuma Saeimā.

Visbeidzot J. Strīķe deputātiem norādīja, ka nav labi uz pēdējo lasījumu piedāvāt kardinālas izmaiņas likumā.

Aicina raudzīties plašāk

Kā atsevišķa piezīme ir deputāta Alda Gobzema komentārs par kopējo situāciju kredītņēmēju un devēju starpā.

«Gribu uzsvērt, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki pamet Latviju, ir tas, ka liela daļa ir parādā un likumi nav taisnīgi. Ir saaudzējošs režīms kreditoriem. Hipotekārie kreditori, piemēram, ir situācijā bez riska. Viņi var realizēt hipotēku un vēl pēc tam cilvēkam visu atlikušo mūžu prasīt naudu,» uz problēmas pamatu norādīja A. Gobzems. Proti, ne jau Maksātnespējas likumā meklējama sāls, tas ir seku likvidēšanas mehānisms.

«Normālā pasaulē kreditors riskē kopā ar kredīta ņēmēju. Realizē hipotēku un punkts, nav parādsaistību. Cilvēki ir aizņēmušies, lai nopirktu sev mājokli, un tādēļ ir negodprātīgi? Varbūt, ka tomēr augļotāji ir negodprātīgi un prasa par daudz? Jāaizdod taču ir atbildīgi! Kreditoram ir jāriskē brīdī, kad viņš aizdod! Tā ir problēma visā sabiedrībā, un cilvēki aizbrauc. Tāda ir statistika,» kolēģiem sacīja A. Gobzems. Viņš arī norādīja, ka lielā daļā gadījumu aplokšņu algu problēma ir saistīta nevis ar uzņēmēju, bet gan ar darba ņēmēju, kuram pakaļ dzenas tiesu izpildītāji.

A. Gobzemam gan iebilda deputāts ar mīksto mandātu Jānis Butāns, raugi, bankas arī krīzes laikā esot cietušas, tā ieteicot augļotājus visādi žēlot. Tam sekoja dažas A. Gobzema piezīmes par J. Butāna atrašanos Saeimā vispār un mīksto mandātu, kā arī komisijas vadītājas aicinājumi ievērot kārtību un savstarpēju cieņu. Šajā jezgā Juridisko komisiju pameta pozīcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kas nodrošināja pozitīvu balsojumu par labu koalīcijai. Opozīcija par projektu nebalsoja, un izrādījās, ka Juridiskajā komisijā vairs nav kvoruma. Grozījumu nodošanu Saeimai atlika uz vēlāku laiku.