Kvalitatīva darba vide parāda ne vien uzņēmuma attieksmi pret darbiniekiem, bet arī ļauj tiem strādāt produktīvāk, kas ir skaidrs ieguvums biznesam

Nākotnes birojs

Talanti izvēlas darba devējus, nevis otrādi, atgādina Natālija Monkevičiene (Natalija Monkevičienė), Zviedrijas investīciju kompānijas Eastnine biznesa attīstības vadītāja. Tā kā jaunākā paaudze darbavietās ir pārstāvēta arvien plašāk, uzņēmumiem ir jāatbilst viņu vērtībām – biznesa caurspīdīgumam, labai pārvaldībai un ilgtspējai. «Darbinieki ir prioritāte uzņēmumiem, kas saskata cilvēkus, nevis resursus. Kompānijai nav labāka veida, kā parādīt savu attieksmi, kā ieguldot kvalitatīvā darba vidē,» viņa uzskata. Arī IT kompānijas Datakom valdes locekļa Jāņa Čuprika skatījumā, uzņēmumā nevar būt kvalitatīva vide, ja tam nerūp darbinieki. «Parūpējieties par saviem darbiniekiem, un viņi parūpēsies par uzņēmuma klientiem,» ir teicis uzņēmējs Ričards Brensons. Tā tas ir – ja darbinieki nav vērtība, uzņēmums ir lemts stagnācijai. Vidi radām mēs paši, darba devējam ir jāspēj dot nepieciešamie rīki tās realizācijai. Protams, svarīgs ir mērķis, tam ir jābūt vienotam gan no darbinieku, gan vadības puses,» viņš norāda, piebilstot, ka ilgtspējīga darba vide ir tāda, kurā nav nepieciešams pastāvīgi veikt lielas izmaiņas. Tajā darbinieks necieš no biznesa un pārvades procesiem, vide ir kvalitatīva no procesu organizācijas viedokļa. «Normāli, ka vienā uzņēmumā strādā vismaz piecas dažādas paaudzes un katrai no tām ir jābūt pieejamiem, saprotamiem un ērtiem darba apstākļiem, lai, strādājot komandā, būtu iespējams runāt vienotā valodā,» viņš teic.

Lai pievērstu uzmanību kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba vides nozīmei uzņēmumā, kam rūp savi darbinieki, eksperti diskutēs Izdevniecības Dienas Bizness un Zviedrijas investīciju uzņēmuma Eastnine konferencē Nākotnes birojs.

Arvien prasīgāki

Nekustamā īpašuma kompānijas Regus vadītāja Baltijas valstīs Jekaterina Kosmačeva pauž, ka mūsdienās liela daļa darbinieku pārstāv t.s. elastīgo paaudzi – tie ir kvalificēti darbinieki ar pieaugošu neatkarības apziņu, kuriem nodarbinātība vairs nenozīmē stingru ikdienas rutīnu vai saturīgi pavadītu dienu. Mūsdienīgs darbaspēks ir tehnoloģiski zinošs, gudrs un dinamisks, tas ne tikai sagaida, bet jau drīzāk pieprasa elastīgāku pieeju darbam, kā arī nebaidās darīt zināmas savas domas. «Šī paaudze ir augusi līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību. Ir izpētīts, ka tuvākajos pāris gados 80% pasaules iedzīvotāju piederēs viedtālrunis. Un ar ievērojamo tehnoloģiju mainību ir notikušas arī būtiskas izmaiņas attieksmē pret darba vietu. Prasmīgi darbinieki var pieslēgties un strādāt no jebkuras vietas. Rezultātā šie digitālie nomadi novērtē elastību. Viņi vēlas strādāt noteiktas darba stundas attālināti vai kopdarba telpās,» viņa raksturo.

83% darbinieku noraidītu darba piedāvājumu, kas nenodrošina elastīgu darba ikdienu, liecina globālā darbspēka aptauja Global Workspace Survey, kurā organizācija IWG (ietilpst Regus) aptaujāja 15 tūkstošus darbinieku. Savukārt vairāk nekā puse no aptaujātajiem profesionāļiem atzīst, ka darba atrašanās vietas izvēle viņiem ir svarīgāka par uzņēmuma prestižu. 40% no aptaujātajiem uzskata, ka pārvietošanās ir sliktākā dienas daļa, bet vairāk nekā puse respondentu pauduši, ka 2030. gadā tā varētu būt jau kaut kas novecojis. «Puse no respondentiem strādā ārpus biroja daļu vai pat pusi nedēļas, kas liecina, ka darbinieks uzņēmumam kļūst aizvien vērtīgāks. Elastīgam darbam kļūstot par jaunu normu, jebkuram uzņēmumam, kas vēlas panākumiem bagātu nākotni, ir jāpielāgojas,» viņa uzsver.

Arī J. Čupriks teic, ka ir jārada vide, kas pielāgotos talantiem, paralēli rūpējoties gan par datu, gan fizisko drošību. Notiek savstarpēja sinerģija starp darba devēju un darbinieku, uzņēmums dod brīvību, bet darbinieks nezaudē atbildību. Galvenā māka šajā ir spēja apvienot ērtības, biznesa vajadzības un drošības faktorus. Vaicāts, kādu ļaunumu var izdarīt slikta vai nepiemērota darba vide, viņš teic, ka tā var sarežģīt esošo darba vidi, nepareizi realizējot procesus. «Vide, kur nav skaidru un efektīvam darbam atbilstošu procesu, parasti ir sarežģīta un neērta gan labākajiem talantiem, gan kopējai uzņēmuma efektivitātei,» uzskata J. Čupriks.

Darbinieku atbalstoša

«Novērtējot ēkas potenciālu, svarīga ir akustika, gaisma un citi parametri, bet tas neko daudz nepasaka par darbu kā procesu,» saka N. Monkevičiene. Viņas skatījumā, darba kvalitāte un produktivitāte ir atkarīga ne tikai no kvantitatīviem faktoriem, tāpēc Eastnine pievērš uzmanību kvalitatīviem risinājumiem, kas uzlabo ikdienas darba pieredzi. Uzņēmums savos nekustamā īpašuma projektos fokusējas uz darbinieku mentālo veselību, darba un atpūtas līdzsvaru. Tiek veidotas telpas dažādiem darba stiliem, un tiek veicināts veselīgs dzīvesveids. «Kad tiek veidota kvalitatīva darbavieta, darbinieku apmierinātībai ir nozīme,» pauž N. Monkevičiene.

J. Čuprika skatījumā, kvalitatīva darba vide atbalsta darbiniekus, izceļ to talantus, ar dažādiem sev pieejamiem rīkiem sekmē uzdevumu izpildi. «Tā noteikti ir efektīva. Te nav runa tikai par krēsla ērtumu un pareizo kafiju automātā,» viņš piebilst. Laba darba vide prasa iedziļināšanos darba procesos, iesaisti no vadības visos līmeņos: no valdes, personāldaļas, IT nodaļas, grāmatvedības. «Tas nav vienas personas, bet gan komandas darbs. Svarīgi apzināties, ka rezultāti nav tūlīt redzami, sākotnējās investīcijas būs augstas. Izvēloties pareizo ceļu, ilgtermiņā investētais atmaksāsies vairākkārtīgi,» uzskata J. Čupriks. N. Monkevičiene piebilst, ka darbinieku atrašana un noturēšana ir nopietni moderna uzņēmuma izaicinājumi. Skandināvu moto «Darbinieks ir vērtīgāks nekā darbavieta» šobrīd ir plaši pieņemts vispārīgs noteikums. «Gan starptautiski, gan vietēji uzņēmumi apliecina – lai gan investīcijas cilvēkos nav mazas, tās ir tā vērtas ilgtermiņā,» viņa saka.

Augstākai produktivitātei

J. Kosmačeva norāda, ka ieguvējs no jaunajiem elastīga darba apstākļiem ir arī uzņēmums, jo tie sniedz paaugstinātu produktivitāti, zemākas izmaksas. Viņas skatījumā, šo tendencei apliecina tas, ka pēdējos desmit gados 85% darba devēju ir īstenojuši elastīgu darba vietas politiku vai plāno to darīt. «Elastīgums ne tikai padara darba ņēmējus laimīgākus un veselīgākus, bet arī darbs tiek labi padarīts. Vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu vadītāju ziņo, ka, piešķirot darbiniekiem brīvību pabeigt darbu, kur un kad viņiem ir ērtāk, bez fiksēta darba modeļa, uzņēmumi var palielināt produktivitāti par vairāk nekā 40%. Tam ir vēl lielāka nozīme, ņemot vērā ANO ziņojumus, ka produktivitātes palēnināšanās pēdējos gados ir viens no pasaules ekonomikas svarīgākajiem jautājumiem,» viņa teic.

Elastīgam darbam var būt svarīga stratēģiskā loma gan esošo darbinieku motivēšanā, gan algojot jaunus. Saskaņā ar viņas rīcībā esošajiem statistikas datiem, 77% uzņēmumu ievieš elastīga darba principus ne tikai, lai paturētu darbiniekus esošajās štata vietās, bet arī, lai piesaistītu jaunu darbaspēku. Viņa arī piebilst, ka nestabilos finanšu apstākļos elastīgs darbs ļauj uzņēmumiem būt spējīgākiem un rentablākiem.

«2019. gadā vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu vēlas paplašināties starptautiskā mērogā un 64% apgalvo, ka elastīgs darbs veicina attīstības ātrumu jaunos tirgos, turklāt bez lielām izmaksām, kas var ievērojami samazināt uzņēmuma kapitāla un darbības izdevumus,» tā J. Kosmačeva.

Kvalitātes definīcija mainās

N. Monkevičiene norāda, ka ar katras jaunas ēkas būvniecību ir risks izjaukt jau izveidotās vides līdzsvaru – gan dabas, gan sociālo. Nereti uzņēmumi tiecas nodrošināt komfortu ar dabai zemākajām iespējamām izmaksām. Liela daļa nekustamā īpašuma attīstītāju saprot savu atbildību kontrolēt un samazināt negatīvo ietekmi, kas var tikt asociēta ar iejaukšanos vidē un vietējā sabiedrībā. Definējot ilgtspējīgu darba vidi, Eastnine iet soli tālāk un izaicina sevi ar mērķi līdz 2030. gadam sasniegt klimata neitralitāti, t.i., kompānija tiecas sertificēt visas ēkas, sasniegt nulles emisijas un izmantot 100% atjaunojamu enerģiju. «Mums ir mērķis sertificēt visus mūsu īpašumus, lai tie atbilstu visaptverošiem vides, ekoloģijas un personālvadības standartiem. Mēs mainām kvalitātes definīciju un sagaidām, ka viss tirgus virzīsies šajā virzienā un veidos darbavietas veselīgam dzīvesveidam un līdzsvarotam darba un atpūtas ciklam,» saka N. Monkevičiene.