Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam

Digitalizācija

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Konstatē problēmas

Pašlaik nav iespējams nodrošināt piekļuvi e-adresei UR subjektiem, kuru pārstāvēttiesīgajām personām (ārvalstniekiem) nav Latvijā izsniegta personas koda. Bez tā ārvalstniekiem nav iespējams iegūt autentificēšanās līdzekļus, lai piekļūtu valsts pārvaldes portāla latvija.lv e-pakalpojumiem vai e-adresei, jo visos gadījumos pārbaudei tiek izmantots personas kods. Visiem ārvalstniekiem iegūt Latvijā izsniegtu personas kodu un personas apliecību ar tajā iekļautiem e-identifikācijas un e-paraksta sertifikātiem būs iespējams tikai pēc Fizisko personu reģistra ieviešanas, norādīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informācijā. Tāpat ministrija esot saņēmusi vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, ka projektam, kurā ieviesīs Fizisko personu reģistru, īstenošanas gala termiņš ir 2021.gada 7.marts un PMLP plāno izstrādāt grozījumus Fizisko personu reģistra likumā, paredzot Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanās termiņu mainīt uz 2021.gada martu. Savukārt Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas (E-adrešu IS) pārzinim Valsts reģionālās attīstības aģentūrai ir nepieciešams laiks, lai pēc tam veiktu nepieciešamo integrāciju ar E-adrešu IS, ko plānots veikt līdz 2022. gada 1. janvārim. Vienlaikus līdz 2023. gadam ir jāizstrādā risinājums visu ārvalstnieku ērtai piekļuvei e-adresei, norādīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informācijā.

E-adreses termiņš izgāžas

Daži aptaujātie šos grozījumus dēvē par sava veida fiasko atzīšanu, jo vēl nemaz neesot paveikts viss, kas nepieciešams, lai e-adrese varētu sākt reāli strādāt. DB jau 10.11.2016. rakstīja, ka oficiālās elektroniskās e-adreses īstenošana izmaksās aptuveni 1,76 milj. eiro, kuru avots būs ES struktūrfondu nauda, bet valsts budžets segs nepieciešamās uzturēšanas izmaksas. Oficiālās elektroniskās adreses likums paredz - no 2018. gada 1. jūnija valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese, kura būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē. Plānots, ka uz šo adresi ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī tūlītēji sazināties. Līdz tam oficiālā saziņa ir piesaistīta personas deklarētajai dzīvesvietas adresei, bet arvien vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju izvēlas elektronisko saziņu. Savukārt valsts iestādes ir spiestas veidot individuālus risinājumus drošai e-dokumentu sūtīšanai. Tādējādi iedzīvotājiem nav vienas pastkastītes oficiālai saziņai, bet ir daudzas.

Loģisks solis

SIA Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns atgādina, ka e-adreses obligātu lietošanu uzņēmumiem no 2020. gada plāno jau vairākus gadus. Tāpēc tās atlikšana uzņēmumiem papildu neērtības neradīs, jo tas ir stāvoklis, kurā šobrīd, visdrīzāk, dzīvo 99% uzņēmumu, tostarp Wunder Latvia, kas tādu šobrīd nelieto. «Lēmums atlikt sistēmas ieviešanu neietekmēs uzņēmumus, kuriem juridiskā un faktiskā adrese sakrīt, ir cilvēks, kurš kārto lietvedību, rūpējas par oficiālo vēstuļu saņemšanu un reaģēšanu,» viņš norāda. Ņemot vērā zemo brīvprātīgi reģistrējušos subjektu skaitu, Visma produktu attīstības vadītājs Artūrs Ernštreits secina, ka acīmredzami potenciālie lietotāji šobrīd e-adreses izmantošanā vēl nesaskata vērtību, tāpēc lēmums atlikt elektroniskās adreses konta aktivizēšanu līdz 2023. gada 1. janvārim ir loģisks un saprotams. «Zems brīvprātīgo lietotāju skaits var būt saistīts gan ar informācijas trūkumu par sistēmas pieejamību un iespējām, gan arī pašas sistēmas funkcijām un lietošanas ērtumu. Nākamajā periodā būtu aktīvi jāstrādā gan pie lietotāju informēšanas, gan pie pakalpojuma vērtības un lietojamības uzlabošanas,» viņš teic. A. Ernštreita skatījumā pagarinājums rada riskus iegūt gala risinājumu, kas pēc trim gadiem jau būs tehnoloģiski novecojis vai neatbildīs tā brīža vajadzībām.

Labprātīgi, nevis obligāti

A. Ernštreits uzskata, ka, veidojot un nodrošinot publiskus pakalpojumus, būtu svarīgi lietotāju uzticību un attiecīgi lietotāju skaitu iegūt, palīdzot lietotājiem risināt esošās problēmas un radot papildu ieguvumus pret esošo situāciju, nevis nosakot obligātu izmantošanu. Arī finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS Fitek vadītājs Latvijā Edgars Strazds domā, ka gan uzņēmumiem, gan privātpersonām e-adrese ir jāsāk lietot labprātīgi, nevis obligāti. «Tas var notikt tikai tad, ja izstrādātā sistēma ir ērta un atvieglo lietotāju ikdienas darbu, nevis uzliek papildu pienākumus. Pārejai ir jānotiek pakāpeniski un organiski – daudz laika ir jāvelta izglītošanai un informēšanai par e-adreses izmantošanas ieguvumiem un darbības principiem. Tikai tad tā reāli strādās un nodrošinās ieguvumu visām pusēm,» viņš spriež.

Vēl neesam gatavi

E. Strazds atbalsta pārejas perioda pagarināšanu. «Uzskatu, ka šī brīža situācijā ieviešanu vajadzētu atlikt. Mēs vēl neesam gatavi obligātajai saziņai starp valsti un uzņēmumiem, izmantojot e-adresi. Tās izmantošanu šobrīd kavē sistēmas funkcionalitāte – lietošanas ērtums, sistēmas pieejamība, savietojamība ar citiem rīkiem un sistēmām nav līdz galam kvalitatīvi izstrādāta,» viņš saka.

E. Gabrāns uzskata, ka oficiālās elektroniskās adreses ieviešana būtu solis publiskā sektora digitalizācijas virzienā – ne tikai ar vārdiem un plāniem, bet arī ar darbiem un procesa pārorganizēšanu uz digitālu formātu. «Manuprāt, šāds lēmums norādīs uz valsts un publiskā sektora gatavību ne tikai digitalizēt savu iekšējo komunikāciju, bet spert nākamo soli digitalizācijas virzienā un ilgtermiņā kļūt efektīvākiem,» tā viņš.

Jāmaina plāni

Uzņēmumu reģistra galvenā vasts notāre Guna Paidere atzīst, ka iestādei jāmaina savi sākotnējie plāni, jo oficiālā e- adrese paredzēta visiem subjektiem, ne tikai uzņēmumiem. G. Paidere nenoliedz, ka šis lēmums attālina no virzības uz elektronisko vidi un jāspēj vajadzīgo piegādāt dažādos veidos - gan papīra, gan elektroniskā formā.