Kurzemes gaļsaimnieks paplašina pārstrādes cehu

Gaļas pārstrāde

Gaļas pārstrādes uzņēmumiem ir sarežģīti plānot attīstību, jo būtisku ietekmi uz noietu atstāj valsts institūciju paziņojumi publiskajā telpā saistībā ar dažādu slimību izplatību, atzīst vienā no lielākajiem Latvijas nozares uzņēmumiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks. Par spīti tam, kompānija šobrīd investē divarpus miljonus eiro pārstrādes ceha paplašināšanā.

Āzijas tirgus slēgts

Uzņēmuma darbību ietekmē ne tikai pašu kapacitāte un ražošanas jaudas, bet arī dažādi ārējie faktori, valsts iestāžu paziņojumi publiskajā telpā. Pašlaik lielākās aktualitātes ir Āfrikas cūku mēris un ziņas par salmonellas baktērijas klātbūtni vistas gaļā, kas ievesta no Polijas uzņēmuma Cedrob S.A.

«Līdz šim publiskajā telpā bieži uzsvēra vistas gaļas veselīgumu. Vai jaunākā informācija saistībā ar salmonellas baktēriju mainīs tirgus situāciju, pagaidām vēl grūti prognozēt,» atzīst Kurzemes gaļsaimnieka valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Uzņēmumā vistas gaļu izmanto tikai gatavās produkcijas – kūpinājumu – ražošanai, pārsvarā strādā ar cūkas un liellopu gaļu. «Katrā ziņā iepriekš, kad katru nedēļu izskanēja paziņojumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri, tas pieprasījumu ietekmēja.»

Vēl pirms dažiem gadiem uzņēmums produkciju eksportēja uz Āzijas valstīm. Kopš Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma Latvijā šis tirgus slēgts, un to pārņem no šīs slimības brīvo valstu, piemēram, Dānijas ražotāji.

Mājlopus pārstrādei Kurzemes gaļsaimnieks iepērk galvenokārt no Latvijas audzētājiem, cūkas – arī no Lietuvas. Tā kā kaimiņvalsts iedzīvotājiem ir būtiski lietot uzturā produkciju, kas no A līdz Z iegūta pašu zemē, pēc tam svaigo gaļu sūta atpakaļ sadarbības partneriem, kas nodarbojas ar tās pārstrādi.

Kopumā uzņēmums eksportē aptuveni 40 procentus produkcijas. To sūta uz dažādām Eiropas Savienības valstīm – Vāciju, Nīderlandi, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Lielbritāniju, Itāliju, Poliju.

Visvairāk pērk cūkgaļu

Tomēr, par spīti tirgus svārstībām, uzņēmums katru gadu palielina kaušanas un ražošanas apjomu. Dienā vidēji saražo 80 līdz 100 tonnas gaļas produktu. Kurzemes gaļsaimnieka ražošanas vadītājs Arturs Pjulze stāsta, ka gatavajai produkcijai ir vairāk nekā simt nosaukumu, piedāvājumā ir arī svaigā gaļa. Daļa produkcijas ir ieguvusi kvalitātes zīmi Zaļā karotīte, kas ļauj to realizēt izglītības iestādēs.

Latvijā produkcija pieejama lielākajos lielveikalu tīklos, tāpat arī Kurzemes gaļsaimnieka veikalos. Šobrīd to ir vairāk nekā 70, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Tā kā sortiments mums ir ļoti plašs, neviens lielveikals to visu nevar piedāvāt,» nepieciešamību pēc pašu veikaliem pamato A. Jansone. Tajos realizē arī subproduktus, ko pirms lieguma iestāšanās eksportēja uz Āzijas valstīm un kuri lielveikalu vitrīnās nav pieprasīti. Ja nebūtu savu tirdzniecības vietu, tos vajadzētu vai nu utilizēt, vai domāt par iespējām pārstrādāt. Pieprasītākie ir cūkgaļas izstrādājumi un svaigā gaļa, kā arī pusfabrikāti – kūpinājumi, cīsiņi un sardeles. Pēdējā laika tendences rāda, ka cilvēki mājās gatavo daudz, tas arī izskaidro augsto svaigās gaļas pieprasījumu.

Nevar noliegt arī Lietuvas tirgus ietekmi. «Viņiem ir lielāki, jaudīgāki uzņēmumi, turienes ražotāji vienmēr bijuši soli priekšā,» vērtē A. Jansone. «Protams – jo lielāks ražotājs, jo var piedāvāt konkurētspējīgāku cenu.»

Cenas faktors

Pērn SIA Kurzemes gaļsaimnieks apgrozījums nedaudz kritās, jo samazinājās cūkgaļas iepirkuma cena. Šogad, savukārt, tā strauji augusi, tādēļ prognozējams, ka apgrozījums pārsniegs pat 40 miljonu eiro atzīmi.

Izejvielas cenas kāpuma dēļ apgrozījums, visticamāk, par 30–40 procentiem palielināsies visiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem, piebilst A. Jansone, atzīmējot, ka ar izaugsmi tam šoreiz nebūs saistības.

Modernizēs ražošanu

Lai modernizētu ražošanu, samazinot nepieciešamību pēc roku darba un izmantojot jaudīgākas iekārtas, Kurzemes gaļsaimnieka teritorijā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā notiek būvdarbi. Līdzās jau esošajām ražošanas ēkām top vērienīga celtne, lai paplašinātu pārstrādes cehu. Esošais cehs būvēts 2010. gadā un ir fiziski novecojis. Lai izpildītu gadu gaitā grozītās prasības un saņemtu, piemēram, BRC sertifikātu, būtu nepieciešams veikt remontu. Taču organizēt šādus darbus un paralēli turpināt ražošanu nav iespējams, tādēļ pirms trim, četriem gadiem tika pieņemts lēmums investēt līdzekļus jaunas ēkas būvniecībā. Veco cehu pēc rekonstrukcijas pārveidos par ledusskapi.

Jauno ēku sāka projektēt laikā, kad notika veikala Maxima traģēdija Zolitūdē. Pēc tam mainījās normatīvi un projektēšana kļuva sarežģītāka – detaļām, konstrukcijām bija nepieciešami dažādi atbilstības sertifikāti. Kamēr tika saņemti visi vajadzīgie atzinumi un sakārtoti citi birokrātiskie jautājumi, pagāja divi gadi.

Projekts guvis atbalstu Lauku atbalsta dienesta administrētajā konkursā. Izmaksas kopā ar tehnoloģijām lēšamas 2,5 miljonu eiro apjomā. LAD sniedz 50 procentu atbalstu. Būvdarbi sākti, piesaistot bankas finansējumu. Tos veic SIA A-J Energobūve no Aizputes novada. Darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī.

Svarīga drošības sajūta

Uzņēmums savu darbību organizē, loģistiku nodrošinot saviem spēkiem. Paši ar savu transportu gan brauc pēc lopiem uz saimniecībām, gan nogādā preci klientiem. Ārpakalpojumu izmanto tikai gadījumos, kad produkciju eksportē uz Eiropas valstīm. Taču to apmaksā pircējs.

Pārtikas ražošanā ir būtiski transportu organizēt pašiem, pārliecinājusies A. Jansone. Kad uzņēmums vēl nebija izaudzis tik liels, sadarbojās ar pakalpojumu sniedzējiem un gadījās visādi. Vai nu mašīna saplīsusi, vai šoferis nav atnācis uz darbu. Uz jebkuru aizrādījumu sadarbības partneri varēja atbildēt – ja kaut kas nepatīk, meklē citu.

Taču noteikumi lielveikalu loģistikas bāzēs ir tādi, ka pat par stundas nokavēšanos var uzlikt tik lielu sodu, ka ražošanas uzņēmumu nedēļas laikā var nākties slēgt. Turklāt produkciju būtiski pārvadāt noteiktā temperatūrā. Tikpat svarīga ir dzīvo mājlopu plānveida piegāde pārstrādes cehā. Konkrētā laikā cilvēki ir gatavi strādāt, un izejvielai obligāti jābūt. Pretējā gadījumā ražošana apstājas.

Sava transporta tehnisko stāvokli un darbiniekus var vieglāk kontrolēt. «Tas dod drošības sajūtu par rezultātu,» uzskata A. Jansone. «Protams, ir lietas, ko iepriekš nevar prognozēt, bet mēs paši tās jebkurā gadījumā varam risināt ātrāk nekā uzņēmums, kuram ir desmit klientu un visi vienlīdz svarīgi.»

Noturēt komandu

Kopumā uzņēmumā strādā aptuveni 500 darbinieku, puse no tiem – ražošanā. Lai piesaistītu darbaspēku pārstrādes cehā, uzņēmums nodrošina transporta pakalpojumus. Līdz ar to Paplakā strādā cilvēki gan no Priekules novada, gan tālākām vietām – no Saldus, Liepājas.

«Man bieži prasa mūsu veiksmes stāstu. Bet ar veiksmi tam nav nekāda sakara. Tas ir saistīts ar smagu un neatlaidīgu darbu,» uzsver A. Jansone. Svarīga arī komanda, kas virza uz priekšu un atbalsta. «Viens neesi karotājs. Tāpēc citiem varbūt iestājas pagurums, krītas kvalitāte. Un nedrīkst balstīties uz sajūtu, ka viss ir labi, viss ir sakārtots. Ražošanas uzņēmums nekad nebūs sakārtots – tas ir dzīvs organisms, tu strādā ar daudziem cilvēkiem. Ja vienā posmā kaut kas nebūs kārtībā, ne vienmēr uzreiz var atrast aizvietotāju. Es un droši vien arī jūs varētu kastes mazgāt, bet vai varētu izgriezt un sadalīt cūku? Tāpēc ir jācenšas komandu noturēt stabilu un jāmotivē. Cilvēki grib saņemt labu algu un mazu darbalaiku. Mums, vadītājiem, tas ir jānodrošina, tāpēc jābūt ražošanas apjomam.»