Tieši šobrīd top desmitgades lielākie projekti pārtikas nozarē Latvijā

Inovācijas

«Inovācija ir visos virzienos, visās jomās, līdz ar to nav iespējams nosaukt spēcīgāko. Tās lomu vislabāk izmēra laiks. Tā, kas izturēs laika pārbaudi, dos rezultātus, ļaus sasniegt ražotājiem jaunas virsotnes, būs spēcīgākā. Mēs cerīgi skatāmies uz visu pārtikas nozari, jo arī mazi ražotāji izstrādā jaunus un interesantus nišas produktus, kam ir liels potenciāls konkrētā auditorijā,» norāda Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas projektu vadītāja un EIT Food kontaktpunkta vadītāja Latvijā Liene Briede uzskata, ka tirdziņos ir mājražotāji, individuālie komersanti un zemnieku saimniecības, kas piedāvā dažādus jauninājumus. Mazajiem uzņēmumiem ir potenciāls, un vajadzīgs nodrošināt instrumentus, lai tos atbalstītu, lai ideju autori izmantotu iespējas, radītu jaunus produktus, apgūtu jaunu tirgu. «Pēc desmit gadiem varēsim lepoties ne tikai ar garšīgu latviešu nacionālo virtuvi, bet arī spilgtiem inovācijas piemēriem pārtikas jomā,» ir pārliecināta L. Briede. Nozarei ir liela ietekme Latvijas tautsaimniecības attīstībā, bet vēl ir pāragri spriest par inovācijas nozīmi tajā. Taču atsevišķu uzņēmumu ieguldījums ir nenoliedzams. Tie sadarbojas ar universitātēm, ir dažādi pētījumi, notiek rezultātu komercializēšana. Attīstās tehnoloģijas, un uzņēmumi spēj konkurēt, nodrošinot dažādus risinājums ražošanas un loģistikas optimizācijai. Viņa arī pozitīvi raugās uz uzņēmumu spēju biotehnoloģiju jomā. Vietēji šī nozare ir diezgan attīstīta, un izaicinājums ir eksporta tirgus. Jautājums ir par pieejamo kapacitāti, lai nodrošinātu ārējā tirgus vajadzības un specifiku, un to, vai vajadzības citās valstīs ir līdzīgas.

Svarīgs dzinulis

Ir skaidrs, ka inovācija ir svarīgs dzinulis lieliem un maziem Latvijas ražotājiem. Investīcijas, kādas patlaban inovācijā veic lielie pārtikas ražotāji, apliecina, ka tām ir nozīmīgs svars ekonomikā. «Ceram, ka pēc šo megaprojektu realizācijas pārtikas nozares nozīme Latvijas ekonomikā turpinās pieaugt,» tā I. Šure.

Mušļu zīmola Graci ražotāja SIA Felici dibinātāja Alise Balgalve ir pārliecināta, ka Latvijas uzņēmumi ražo pasaules līmeņa produktus, seko mūsdienu tendencēm un veido piedāvājumu, ņemot vērā pieprasījumu un arvien radot ko jaunu un unikālu. «Cilvēki Latvijā un pasaulē kļūst arvien izglītotāki un pārdomā, ko ēd un lieto uzturā. Viņi novērtē nemainīgi augstu kvalitāti, reizē pircējiem nav mazsvarīga garša, smarža un konsistence. Nozīme ir arī pārsteigumam, tāpēc katram produktam ir kāda muslim netipiska izejviela, piemēram, spināti, ziedlapas un pat kafijas pupiņas. Pircēji kļūst prasīgāki, turklāt ne tikai pret produktu, bet arī iepakojumu, pasniegšanas veidu un vietām, kur to iegādāties,» saka A. Balgalve.

Viņa arvien retāk sastopas ar jautājumu par to, kas ir funkcionāls produkts. SIA Felici bija viena no pirmajām, kas Latvijā ražoja un runāja par funkcionālu pārtiku, bet tagad ir daudz ražotāju, kas piedāvā plašu klāstu šādu produktu, pārsvarā – piena nozarē. Funkcionāls ir produkts ar dabīgi augstu uzturvērtību. «Piemēram, Graci produktos magnijs, dzelzs vai vitamīns E jau dabīgi ir atrodams produkta izejvielās, neviens no mikroelementiem vai vitamīniem netiek mākslīgi pievienots. Visi produkti ir 100% dabīgi, un to izejvielas tiek kombinētas tā, lai sniegtu vajadzīgo funkcionalitāti, kas tiek pārbaudīta laboratoriskos testos Vācijā,» norāda A. Balgalve. Lai gan SIA Felici ražo vairākus graudaugu produktus, ikdienā uzņēmums koncentrējas tieši uz mušļiem un mērķtiecīgi veic pētījumus, kā tos uzlabot, pilnveidot un sniegt cilvēkiem to, kas viņiem ir nepieciešams, lai justos labi un spētu sasniegt savus fiziskos vai labsajūtas mērķus.

Mudina tirgus situācija

Tirgus un patērētāju pieprasījums Latvijā un eksporta tirgū mudina uzņēmumus attīstīties, bet darbaspēka problēma spiež meklēt risinājumus, rodot investīcijas ražošanas automatizācijai. Tāpat uzņēmumi aktīvi lūkojas un izmanto dažādus atbalsta instrumentus, akcentē I. Šure. LPUF sniedz uzņēmumiem atbalstu ar projektiem, kas vērsti uz inovācijām un jauna tirgus apgūšanu. «Ar nozares Kompetenču centra palīdzību ir iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apmērā. Šobrīd norit otrais posms, kura gaitā tiek īstenoti vairāk nekā 30 projekti ar augstāku pievienoto vērtību. Projekta pirmajā posmā kopā ar zinātniekiem tika apgūti 5,2 miljoni eiro. Turpinās 2019.-2021. gada periods ar pieteikto un apstiprināto 4,7 miljonu eiro atbalstu no ERAF līdzekļiem,» atgādina I. Šure. Arī šogad turpinās darbinieku apmācību projekts ar ES līdzfinansējumu.

LPUF Pārtikas produktu klasteris palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem ar jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Šīm aktivitātēm pieejams līdz 85% ES līdzfinansējums. Pēdējos divos gados tas ir veicis vairāk nekā 20 eksporta veicināšanas aktivitātes saviem biedriem, to laikā noorganizētas vairāk nekā 150 ražotāju tikšanās ar potenciālajiem ārvalstu iepircējiem. «Lielai daļai šo uzņēmumu ir noslēgti sadarbības līgumi par piegādēm un sākts produkcijas eksports,» zina teikt I. Šure.

Lielie ieskrienas

Runājot par pēdējo gadu lielākajiem sasniegumiem inovācijas jomā, I. Šure teic, ka tos ir grūti nosaukt, jo bijuši daudzi un dažādi. «Iespējams, ka tieši šobrīd top desmitgades lielākie projekti,» viņa teic. Nākamgad tiks atklāta Laimas ražotne Ādažos, kuras izveidē un zīmola turpmākā attīstībā kompānija investē 20 miljonus eiro. Kopš iekļaušanās Orkla grupā kopējie ieguldījumi ir sasnieguši 40 miljonus eiro, un arī uzņēmuma nākotnes plāni saistās ar ilgtspējīgu izaugsmi un investīciju. Turklāt Orkla plāno būvēt Latvijā arī jaunu cepumu un vafeļu ražošanas kompetenču centru, kas būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Šī ražotne taps līdzās jaunuzbūvētajai ražotnei Ādažos un veidos pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kuru kopsumma pārsniegs līdz šim Orkla grupas veiktos ieguldījumus Latvijā. Plānots, ka jaunais cepumu un vafeļu ražošanas kompetenču centrs darbu sāks 2022. gadā, radot ap 200 jaunām darba vietām. «Orkla ieņem spēcīgu pozīciju Latvijas tirgū kā inovators un jaunu pārtikas produktu ieviesējs. Gada laikā grupā tiek izstrādāti un piedāvāti vairāk nekā simt jauni produkti,» stāsta I. Šure.

AS Dobeles dzirnavnieks šogad ir sākusi divu vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvākajos gados ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu, nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot inovatīvu pastas ražotni. «Tas jau tagad ir lielākais bioloģisko pārslu un vienīgais bioloģiskās lopbarības ražotājs Latvijā. Pēc jaunās bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūras atklāšanas tas būs solis uzņēmuma attīstībā, turklāt projektam būs būtiska ietekme arī uz Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa attīstību kopumā. Dzirnavnieks prognozē, ka Latvijā audzēto bioloģisko graudu īpatsvars pieaugs no šobrīd esošajiem 3% līdz 10% 2026. gadā. Tas sekmēs arī bioloģiskās lopkopības un piensaimniecības attīstību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas barības nepietiekamā pieejamība,» akcentē I. Šure.

AS Tukuma piens nestrādā pie radikāliem jaunumiem piena nozarē, taču plāno uzlabot kvalitāti jau pazīstamiem produktiem ar jaunām tehnoloģijām. Uzņēmums attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, un investīcijas ir vērstas uz ekoloģiskās produktu līnijas attīstīšanu, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti. Vairāki projekti tiks īstenoti ar mērķi automatizēt roku darbu.

Tāpat viņa min zivju konservu un zivju kulinārijas ražotāju Karavela, kas spējis ražošanu pielāgot jaunām rietumu tirgus vajadzībām. Tā oriģinālprodukti ienesa jauninājumus tirgū gan iepakojuma, gan produktu līmenī, palīdzot uzņēmumam paplašināt sortimentu eksporta reģionos.

Piena pārstrādes koncerns Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt 9,1 miljonu eiro, no kā lielākā daļa tiks atvēlēta svaigo piena produktu izcilības centra izveides otrajam posmam.

AS Rīgas dzirnavnieks nostiprina graudaugu produkcijas eksportu uz Tuvo Austrumu tirgu un šobrīd strādā pie jaunās auzu dižšķirnes Herkuless Baltic selekcionēšanas, kas jau tuvākajos gados pavērs vēl plašākas eksporta iespējas. Uzņēmums šogad ir sācis pēdējos desmit gados apjomīgāko modernizācijas projektu, kas paredz uzņēmuma attīstībā līdz 2021. gadam ieguldīt aptuveni piecus miljonus eiro ar mērķi nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Baltijas un eksporta tirgos. «Rīgas dzirnavnieks plāno uzsākt fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu, kas ir jauns darbības segments uzņēmumam,» viņa piebilst.

Svarīgi jaunie produkti

Kā vienu no pēdējās desmitgades inovācijām pārtikā I. Šure izceļ Milzu! graudaugu pārslas, ko sadarbībā ar uzņēmumu izstrādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieces. Togad pārtikā radītā inovācija tika atzīta arī par gada sasniegumu zinātnē. Šķiedrvielām bagātinātās graudaugu pārslas, kas izgatavotas no Latvijas reģionam tipiskajiem graudaugiem, sekmīgi iekaro arī eksporta tirgus.

«Ņemot vērā, ka nozares eksporta un importa bilance ir mazliet negatīva, arī kontekstā ar inovācijām ir svarīgi tie jaunie produkti, kad dod iespēju aizstāt importa analogus. Lielisks piemērs ir bērnu bioloģisko biezeņu ražotājas SIA Lat Eko Food biezeņi Rūdolfs, kas ar iepakojumu stāvpakās pērn ieguva pirmo vietu Eksporta un inovācijas balvā kā importa aizstājējprodukts. Ražotājam ir augsti mērķi un ambīcijas – tuvākajos piecos līdz septiņos gados sasniegt vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu,» norāda I. Šure.

Samazina riskus veselībai

RTU ir trīs Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu dalībniece. EIT Food kontaktpunkts EIT Food HUB Latvia Latvijā tika izveidots šā gada pavasarī, tā aktivitātes organizē RTU Dizaina fabrika sadarbībā ar Rīgas Stradiņa Universitāti, LLU, Pārtikas un veterināro dienestu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR.

Pateicoties dalībai EIT Food jauno ideju konkursā Inovāciju balva, ko Latvijā šogad pirmoreiz organizēja RTU Dizaina fabrika, Kedeon Solutions ieinteresēja arī riska investorus. RTU absolvents Reinis Skorovs attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. Viņš biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.