Pieņēmumi, ka neskaidrības augstākie punkti jau ir aiz muguras, nebūt nepalīdz drošā patvēruma aktīvu cenai

Finanšu tirgus

Oktobrī vērojamais pārliecinošais akciju cenu pieaugums noticis uz satraukuma mazināšanās par ģeopolitiku un ekonomikas veselību fona. Ja vēl nesen izskatījās, ka riska aktīviem uzglūn lāči (cenām tendence sarukt), tad tagad tie, šķiet, iebēguši mežā. Pēdējā laikā stāstu noteikušas ziņas par globālo tirdzniecības pamieru un, iespējams, mierīgāku Brexit procesa gala iznākumu. Nekur arī nav zudusi sajūta, ka cenu finanšu tirgos turpinās balstīt centrālās bankas – tas viss radījis pietiekami labu jaunumu kokteili, lai ASV akciju cena sasniegtu jaunu rekordu. Piemēram, nomanāmas runas, ka ASV Federālo rezervju sistēmas likmju samazināšanai un arī citu centrālo banku līdzīgiem pasākumiem jau ir pozitīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību. Galvenokārt tādēļ, ka šādu aktivitāšu rezultātā mazinājušās bažas par nākotnes ekonomikas un uzņēmumu peļņas dinamiku. Rezumējot – daudzi gatavi izdarīt likmi uz to, ka neskaidrības augstākie punkti jau ir aiz muguras.

Augot tirgus dalībnieku optimismam, pēdējā laikā ne pārāk pārliecinoša bijusi drošā patvēruma aktīvu cenas tendence. Piemēram, zelta vērtība jau gandrīz kopš šā gada augusta sākuma atrodas samērā šaurā koridorā un, šķiet, nevar īsti izlemt, uz kuru pusi doties. Šīs nedēļas vidū tā dzīvojās ap 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmi, kas ir 4,3% zem dzeltenā dārgmetāla septembra sākuma virsotnēm (tad zelta cena uzrausās līdz augstākajam līmenim sešos gados). Nav gan izslēgts, ka kādas sliktas ziņas var būt viena ASV prezidenta Donalda Trampa Twitter ieraksta attālumā, un arī nozīmīgāko tautsaimniecību dati joprojām liecina par ekonomikas pavājināšanos. Līdz ar to pagaidām vēl nav vērojama situācija, ka investori strauji gribētu atbrīvoties no savām ar zeltu saistītajām pozīcijām, ziņo The Wall Street Journal.

Ja investoru skatījums uz nākotni kļūst rožaināks, tad vajadzība patverties mazinās. Dažu pēdējo nedēļu laikā tādējādi rucis pieprasījums arī pēc patvērumiem valūtu tirgū – sarukusi gan Japānas jēnas, gan Šveices franka un pat ASV dolāra cena. Ja septembra beigās eiro vērtība atradās pie 1,09 ASV dolāru atzīmes, tad šā mēneša izskaņā tā ir pārsniegusi jau 1,11 ASV dolāru līmeni. Pēdējie gadi pierādījuši – ja finanšu tirgus sasniedz kāds negaiss, kaut vai tikai bailes no pērkona, tad ticība tiek pausta nekam citam kā «karalim ASV dolāram». Šīs valūtas cenas virziens, finanšu tirgus dalībnieku emocijām tuvinoties kādai lielākai vai mazākai panikai, šķiet, bijis uzticamāks nekā zeltam. Katrā ziņā pēdējo nedēļu laikā sākusies risku pārvērtēšana. Tiesa gan, ja noskaņojums atkal pasliktināsies, droši vien atkal būs vērojams papildu pieprasījums pēc ASV dolāriem.

Mūsdienās, lai iegādātos zeltu investīcijām, nebūt nav nepieciešams meklēt fizisku šādu metālu (lai gan arī tas ir iespējams). Vieglāk zelta tirgū ir piedalīties ar biržā tirgoto fondu starpniecību, kuru daļas var mīt tāpat kā akcijas. Pats populārākais šāds fonds, kas kopē dzeltenā dārgmetāla cenas izmaiņu biržā, ir SPDR Gold Shares (GLD). Dienas laikā savu īpašnieku maina aptuveni 12,3 miljoni šī fonda akciju.

Finanšu produkti, kas apseko tendences zelta tirgū, gan ir visai dažādi. Ir pieejami tādi biržā tirgotie fondi, kas iegulda ar dārgmetālu industriju saistīto uzņēmumu vērtspapīros, un pat tādi fondi, kuru vērtība aug divreiz straujāk, nekā palielinās zelta cena (piemēram, DB Gold Double Long), vai tādi, kuru vērtība palielinās, kad zelta cena sarūk.

Būtu jāņem vērā, ka ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja kādā ierobežotā periodā ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs – sevišķi ilgtermiņa investoriem (jeb – tie piemēroti īstermiņa spekulācijām). Turklāt zeltu daudzi uztver kā drošo patvērumu, un šādu reizinātāju piemērošana zināmā mērā grauj šo loģiku.