Algas jāsasaista ar kadru izaugsmi un izglītības līmeni, speciālisti jānotur, lai viņi neaiziet prom no dienesta

DB klubs

Tā spraigā sarunā ar DB Uzņēmēju kluba dalībniekiem norāda oktobra īpašais viesis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš pieļauj iespēju Rīgā izveidot centru, kur lietu šķetināšanas operativitātei vienotā veidā nogādāt dažādus iesniegumus, lai neveidojas pārrāvumi.

Izglītībai ir nozīme

Atzīmējot sava darba plāna nozīmīgākos pieturas punktus, S.Ģirģens vēlreiz uzsver, ka lielu sava darba kapacitātes artavu velta izglītībai un tās saturam. Tā Rīgas Stradiņa Universitātē ieviesta tiesībsargājošo iestāžu maģistra programma tiesību zinātnēs. Tā ir iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt augstāko juridisko izglītību. «Amatpersonai jābūt ar zināmu sagatavotības pakāpi,» pasvītro S.Ģirģens. AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājam Sandim Jansonam pie viena rodas jautājums, kā ministrs vērtē pašreizējo kadru situāciju policijā, kā nodrošināt atbilstošu atalgojuma līmeni un vēl panākt, lai darbinieki ir izglītotāki, mazāk - fiziska darba darītāji.

S.Ģirģens turpina paust savu viedokli, ka izmeklētājs pilnvērtīgi nevar šķetināt ekonomiskos noziegumus bez augstākās izglītības un pieredzes finanšu juridiskajā jomā. «Objektīvā realitāte: te apguvei nepieciešami 7-10 gadi, ko lēšu pats pēc savas pieredzes,» teic iekšlietu ministrs. Viņš kritizē krīzē pieņemtos lēmumus par darba algu samazināšanu un Policijas akadēmijas likvidāciju.

Virzieni definēti

«Sistēma ir sapuvusi. Nepareizi, ka augsta ranga darbinieks skatās monitorā, tad dodas uz kādu paralēlo darbu, jo tā var nopelnīt vairāk, nekā strādājot par izmeklētāju astoņas stundas, kur risināmas lielas problēmas, ir pamatīga slodze, slikta infrastruktūra un maza alga. Lai šo muļķību apgrieztu, algas jāsasaista ar kadru izaugsmi un izglītības līmeni. Būsim godīgi - ir cilvēki, kuri papildus nemācīsies nekad. Tāds ir un paliek viņu līmenis. Bet, otrkārt, jāizceļ atsevišķas svarīgas amata pozīcijas un kadri, kuriem jāmaksā vairāk. Piemēram, finanšu analītiķi, izmeklētāji, kiberspeciālisti, kuri strādā ar nozīmīgām lietām, radot lielāku darba efektivitāti. Tad arī maksājam vairāk augstāk kvalificētam darbaspēkam! Ne mazāk par 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Apmācība, akadēmiskā vide, pieredze, atalgojums. Tie ir virzieni, kuros es strādāju,» tā S. Ģirģens.

Papildus 2020. gadam no valsts budžeta izcīnīti 18,9 milj. eiro, no kā lauvas tiesu plānots novirzīt personālam – kadetu darba algām. «Mēģinu radīt pārliecību, ka plānveidīgi palielināsim atalgojumu. Speciālisti jānotur, lai viņi neaiziet prom no dienesta.»

Pārtraukt stagnāciju

Vēl Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšplānā izvirzās stāsts par Valsts policiju, jo tā ir vērienīgākā padotības iestāde. Kopumā gan, kā akcentē S.Ģirģens, ministrijas atbildībā ir 10 iestāžu un ap 13 000 cilvēku liels kolektīvs. «Mani neapmierina, ka iekšējai drošībai veltām pārāk maz uzmanības, tālab jādomā, kā varam palīdzēt to uzlabot ar tehnoloģiskām iespējām, piemēram, sejas atpazīšanas programmatūru, paplašinātu novērošanas kameru tīklu. Drošības infrastruktūra ir ļoti nepieciešama. Tā ir mūsu nākotne. Mēģinām pārtraukt stagnāciju un kļūt modernāki,» postulē S.Ģirģens. Viņaprāt, kā tika strādāts vakar, tā šodien vairs nevar, tālab pievērsta uzmanība kā likumdošanas izmaiņām, tā iekšējām kontroles sistēmām Valsts policijā. Ir lietu uzkrājumi un nepietiekama kapacitāte. Šajā sakarā Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons piemetina, ka ik gadu tiek ierosināti ap 45 000 kriminālprocesu. Cik no tiem gadā tiek izmeklēti? S.Ģirģens komentē: «Valstij pirmkārt vajadzētu adekvāti paredzēt līdzekļus preventīvām programmām, lai nebūtu tikai cīņa ar sekām. Jāstiprina operatīvo darbinieku bloks, drošības dienesti, jāinvestē tehnoloģijās. Labprāt papildinātu Trauksmes celšanas likumu ar regulējumu, ka valsts samaksā personai, kura palīdz atklāt noziedzīgu nodarījumu, novērst kaitējumu valsts interesēm. Sauciet to kaut vai par stukaču likumu, bet šādai informācijai ir liela nozīme noziegumu izmeklēšanā.» Vēl iekšlietu ministrs uzskata, ka jāstrādā pēc prioritātēm, kuru virsotnē ir smagāko lietu kategorijas - finanšu ekonomiskie noziegumi, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā dēļ valstij tiek nodarīti lielākie zaudējumi. Savukārt pamatīgo negatīvo statistiku vairāk veido sīkās zādzības.

Radars ir vai nav

Par kādu citu drošības aspektu vaicā S.Jansons, proti, kāds ir progress fotoradaru laukā? Kā skaidro S.Ģirģens, finansiālu apsvērumu dēļ papildu radarus pagaidām nepirks. «Absurdi, ja drošība uz ceļiem jānodrošina tikai ar reālu radaru. Var taču likt mulāžas, kas neizmaksā tik daudz, vai jēdzīgi savietot ceļa zīmes, ieskaitot pat tādas, kas vēsta par radaru, kura reāli nav. Jābūt visam kopā.»

S.Girģena uzmanības lokam nepaslīd garām Moneyval ieteikumi, darba spēka migrācija un nodokļi. Attiecībā uz pirmo ministrs spriež, ka nauda nav vienkārši jāizdzen no Latvijas, jo pati par sevi tā nav slikta. «Manuprāt, kaut kādā ziņā esam otrā grāvī. Tā nedrīkst būt, ka te nevar atvērt kontu vai pēc katra pārskaitījuma tiek iesaldēti naudas līdzekļi. Daudz jau strādājam, lai samazinātu nelegālās naudas plūsmas. Par skaidrākām procedūrām noteikti runāšu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem, kredītiestāžu vadītājiem, uzņēmējiem. Procedūrām jābūt drošām, ātrām, ērtām, lai nepamatoti nebremzētos bizness. Paļaujos uz jauno iestādes vadītāju Santu Purgaili. Jānovērtē riski un laikus jākontrolē situācija, kas ir FKTK tiešais pienākums.» Blue Orange bankas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs piebilst, ka attiecībā uz valsts pārvaldību rekomendāciju skaits ir plašs, un vaicā, vai ir kas tēmēts arī IeM virzienā. Ministrija gan te vairāk nodarbojas ar koordināciju. «Visi kopā sākam apkarot kontrabandu, ēnu ekonomiku, PVN karuseļu grozītājus. Te vairāk ir darbs VID, Finanšu policijai, lai adekvāti izmeklētu lietas. Bet arī nodokļiem jābūt paceļamiem jeb samaksājamiem, lai uzņēmēji varētu ne vien nosegt izdevumus, samaksāt algas, bet arī lai viņiem uz rokas paliek brīvi līdzekļi, jo jūs taču nestrādājat tikai valsts un nodokļu dēļ!» domā S.Ģirģens.

Ja vēl par nodokļiem, ministrs pauž viedokli, ka tie noteikti nav palielināmi, bet tai pat laikā jāvērtē, vai kādās atsevišķās pozīcijās tie gadījumā nav konkurētspējīgi, un varbūt nepieciešama nodokļu režīmu dažādošana.

Savukārt viena no lielākajām migrācijas jautājuma sāpēm ir, ka caur Poliju un citām valstīm tiek rekrutēti darbinieki, kuri te strādā, piemēram, būvniecībā līdz trīs mēnešiem, un aizbrauc, budžetā nesamaksājuši neko. «Ir jābūt gudrai un ātrai rekrutēšanas sistēmai. Ja nevar nokomplektēt vietējo darbaspēku, uzņēmējiem jābūt iespējai to ātri piesaistīt no jebkuras citas valsts,» teic ministrs.

Visbeidzot AS MCITY holdings valdes loceklis Pēteris Antonovs vēlas uzzināt, cik efektīva ir maksātnespējas iekārta valstī, vai tā rada riskus biznesa videi. S.Ģirģens uzskata, ka maksātnespējas likumdošana laika gaitā pilnveidojusies. «Protams, ir zināmas dažādas shēmas, kas savulaik maksātnespējas administratorus padarīja gana turīgus. Šobrīd gan ekonomiskais cikls/burbulis attiecībā uz uzņēmumu maksātnespēju ir norimis, ko pierāda arī advokātu atbirums no administratoru rindām, jo nav intereses ar to nodarboties. Procesu aizsardzības mehānismi strādā.»