Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu aicina izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra lietderību, ietaupītos 1,3 miljonus eiro novirzot valstij svarīgu funkciju izpildei

Ierosinājums

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas lēmums, iepazīstoties ar Valsts kontroles revīziju par 2018.gadu, kā arī uzklausot Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojumu par tā darbību pēdējos gados. Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norāda, ka katru gadu PKC uzturēšanai no valsts budžeta tiek tērēti 1,3 miljoni eiro, kas pie esošās ekonomiskās situācijas varētu tikt novirzīti svarīgu valsts funkciju izpildei, piemēram, nabadzības risku mazināšanai.

Plānošanas kantoris

PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā, norādīts PKC mājaslapā. PKC savu darbību uzsāka 2011. gada 1. decembrī, un šobrīd tajā strādā 23 darbinieki. Izvērtējot valsts ilgtermiņa attīstības modeļus, PKC sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem, ekspertiem un valdību izstrādā augstākos nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un nodrošina to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, kā arī rūpējas par to īstenošanu. No 2015. gada 1. jūnija PKC ir iecelta par atbildīgo iestādi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos ar mērķi uzlabot valsts uzņēmumu darbības efektivitāti un palielināt to aktīvu vērtību, norādīts PKC mājaslapā.

Vairāk sekretariāts

«Iepazīstoties ar Valsts kontroles revīziju par 2018.gadu, kā arī ziņojumu par Pārresoru koordinācijas centra gada pārskatu, secināms, ka daļā gadījumu iestāde darbu veic lieki vai nedara vispār, jo valstī fiskālās politikas īstenošana ir ļoti politizēta. Tādēļ aicinām Ministru prezidentu izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra kā atsevišķas iestādes lietderību un izskatīt iespēju tās funkcijas deleģēt kādai citai iestādei,» norādījs K. Ģirģens. Viņš uzskata, ka uzturēt iestādi, kura galvenokārt pilda sekretāra funkciju, nav lietderīgi un Latvija nav tik pārticīga valsts, lai atļautos šķiesties ar budžeta līdzekļiem. Komisijas priekšsēdētājs norādījis, ka izvērtēt iestādes lietderīgumu mudinājis Valsts kontroles revīzijas ziņojums par PKC darbības efektivitāti. Tajā secināts, ka daudzi PKC priekšlikumi netiek ņemti vērā un līdz ar to rodas jautājums par šīs iestādes lomu. Piemēram, ziņojumā analizējot, vai budžetā tiek apstiprināti pasākumi, kam PKC ir piešķīris augstāko vērtējumu, konstatēts, ka Ministru kabinets ne vienmēr tos izvēlas, norādīts Saeimas informācijā.