Smaida Rubeze, Nīcas novada atpūtas bāzes Chill Inn īpašniece

ceļvedis

Vēderprieki

Ģimenes apmeklējumam vai sarunām ar kolēģiem īpašu vietu Liepājā grūti izcelt. Bieži izvēlamies restorānus Romas dārzs vai Olīve, jo šajās ēdināšanas vietās ir iespējami vegānisko ēdienu varianti – esam šāda dzīvesveida piekritēji. Restorānam Olīve gan ir liels mīnuss – tas ir nedraudzīgs suņiem. Tomēr no pieredzes varu teikt, ka suņi bieži vien ir daudz audzinātāki un patīkamāki klienti par dažu labu cilvēku. Rīgā ar ģimeni vienmēr izmantojam iespēju apmeklēt kafejnīcu Terapija, kas piedāvā vegānu ēdienus.

Dvēselei

Man ļoti patīk apmeklēt labas izstādes, skatīties labas filmas, arī atkārtoti. Ir tik daudz spēcīgu režisoru – Stenlijs Kubriks, Stīvens Spīlbergs, Andrejs Tarkovskis, tomēr visam pāri – Deivids Linčs. Varu neskaitāmas reizes pārskatīt atsevišķas Linča filmas.

No seriāliem esmu iecienījusi jauno laiku grāvēju Breaking Bad.

Mūzikā nepatīk primitīvi darbi. Kopš jaunības gadiem klausos un apmeklēju Kraftwerk, Massive Attack koncertus. Patīk komponistes, performanču mākslinieces, dzejnieces Lorijas Andersones darbi. Vēl un vēlreiz varu klausīties un skatīties angļu mūziķa Rodžera Votersa Sienu (The Wall). Kad radio dzirdu 70. gadu leģendāro grupu hitus, uzgriežu skaņu uz pašu skaļāko iespējamo. Nesen Liepājas koncertzālē Lielais dzintars apmeklēju Japāņu superzvaigznes džeza pianistes Hiromi koncertu. Pārsteidzoša meistarība un fantāzija.

No teātriem iecienītākais ir Rīgas Jaunais teātris, kas prot runāt par to, kas reāli notiek, un itin bieži uzbur paralēlās realitātes ainas. Prieks, ka arī uz atsevišķām Liepājas teātra izrādēm biļetes brīvi pieejamas tikai uz nākamā gada martu.

Brīvajā laikā

Brīvā laika man faktiski nav, vienmēr atrodas kādas aktualitātes un aktivitātes, kas steidzami jāpadara, jāapmeklē vai jānokārto. Par brīvbrīdi definēju to laiku, ko katru vakaru pavadu, staigājot pa mežu ar saviem draugiem – dogu meiteni Romu un diviem kaķiem. Neizlaižam nevienu dienu, tas ir obligāts pasākums gan lietū, gan sniegā.

Ja nu tomēr izdodas kādu laiku izbrīvēt citām lietām, noteikti dodos uz Liepājas tautas lietišķās mākslas studijas Liepava darbnīcām meditēt – ienirstu citā laikā un realitātē. Kļūst svarīga tikai krāsa, materiāls, faktūras, zīmes, formas un, protams, dažādu lietu, tekstiliju un tradīciju vēsturiskā izcelsme un interpretācija.

Vēlos aizbraukt uz…

Esmu diezgan daudz ceļojusi, bet šie ceļojumi vienmēr ir bijuši mērķtiecīgi – vai nu komandējumi, mācības, konferences, izstāžu apmeklējumi, vai tamlīdzīgi. Līdz ar to secinu, ka neprotu un nespēju ceļot tāpat vien. Taču izprast citu zemi var arī tad, kad esi nolēmis apmeklēt ko konkrētu.

Pavisam nesen atgriezos no Venēcijas, kur katru otro gadu notiek Laikmetīgās mākslas biennāles. Mākslas akadēmijā esmu ieguvusi maģistra grādu zīmēšanas, gleznošanas pedagoģijā, desmit gadu vadīju Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, tagad tajā pasniedzu gleznošanu. Venēcijas Laikmetīgās mākslas biennāles iepazīšana mūsu ģimenei ir obligāts pasākums nu jau piecpadsmito gadu.

Skaudība, žēlums, ka Latvijā ir tik maz aktivitāšu, kuru dēļ interesenti no visām pasaules malām regulāri brauktu pie mums. Ar nepacietību sekoju un gaidu, kā tad Latvijā uzbūvēs Laikmetīgās mākslas muzeju, kas to finansēs – mecenāti vai valsts, kur to būvēs, kāds tas izskatīsies, kas projektēs? Tikmēr Lietuvā jau viss rullē, bez liekām emocijām. Arī Venēcijas biennālē – šogad Zelta lauva par labāko nacionālo paviljonu.

Grāmatplauktā man…

Vispārpieņemtā izpratnē grāmatām man iznāk pavisam maz laika, jo galvenokārt buros pa dažādiem izziņas avotiem, kur var vēl ko uzzināt etnogrāfijas un arheoloģijas jomā. Nirstu citā laikā un nebeidzu vien brīnīties, cik šodien esam primitīvi, sekli un neveseli ar visām iespējamajām tehnoloģijām un fīčām. Tomēr nupat atradu laiku lidmašīnā un vēl reizi pārlasīju Luisa Kerola Alises piedzīvojumus Brīnumzemē un Alisi Aizspogulijā.

No agrāk lasītā it kā visu laiku neatkāpjas un blakus dzīvo Gabriela Garsijas Markesa grāmatu, piemēram, Simts vientulības gadu, ainas, kā arī Lūisa Bromfīlda grāmatas Lieti nāk notikumi un noskaņas.

Domugrauds

Tikko mani aizkustināja hercogiene no Alises piedzīvojumiem Brīnumzemē: «Es tev dāvinu visu, ko līdz šim esmu pateikusi.» Un Alise izbrīnā nodomāja, ka šodien taču nav viņas dzimšanas diena.