Ja Igaunija nepalielinās pašreizējās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un ja Latvija īstenos jau 2017. gadā nolemto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu, tad pierobežas alkohola tirdzniecība beigsies

Nodokļi

Taču par akcīzes nodokļa likmju likteni 2020. gadā diskusijas varētu sākties nākamā gada janvārī. Tādu iespējamo scenāriju redz vairāki DB aptaujātie. Lai arī 2020. gada valsts budžeta likumu pavadošajā likumprojektu paketē nav atrodami grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas mainītu alkoholisko dzērienu un alus akcīzes nodokļa likmes, tomēr šī nodokļa likmju kāpumu nākamajā gadā paredz vēl nodokļu reformas komplektā nolemtais – ik gadu paugstināt akcīzes nodokļa likmes. Situācija vēl jo kutelīgāka kļūst, jo nākamā gada valsts ieņēmumos jau esot ierēķināts akcīzes nodokļa likmes pieaugums alkoholiskajiem dzēieniem, kas teorētiski dotu miljoniem papildu eiro.

Igauņu ietekme

Šogad jau pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļuva lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tika samazināta akcīzes nodokļa likme. Tā bija sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro  līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola pašlaik ir zemāka arī par dienvidu kaimiņvalstī esošo 1831,54 eiro. Jāatgādina, ka apmēram 20% no valsts budžetā iekasētā alkohola akcīzes nodokļa nāk tieši no pierobežas tirdzniecības. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

Jāgaida kaimiņu reakcija

Ir vēl kāda nianse, kas akcīzes nodokļa likmes un šī nodokļa (kopā ar PVN) ieņēmumu prognozes padara ļodzīgas. Proti, kā rīkosies Igaunija un Lietuva attiecībā uz akcīzes nodokļa likmēm. Precīzu ziņu par to, kā rīkosies kaimiņvalstu valdošie politiķi, nav. Savukārt neoficiāla informācija liecina, ka Igaunija akcīzes nodokļa likmes neaiztiks un tās paliks tādas pašas, kas būtībā nozīmēs, ka Latvijai līdz nākamā gada 1. martam ir jāizdara sāpīga izvēle – nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes alum un stiprajam alkoholam un saglabāt šo produktu pircējus no ziemeļu kaimiņvalsts, bet samazināt šī nodokļa (un arī PVN) ieņēmumus, vai arī tomēr paaugstināt šīs likmes atbilstoši 2017. gada vasarā nolemtajam grafikam, taču tas nozīmētu alkohola pircēju – tūristu būtisku sarukumu. Vēl viens nezināmais ir Lietuvas rīcība attiecībā uz alkohola akcīzes likmēm. Ir neoficiāla informācija, ka Lietuva apsver paaugstināt stiprajam alkoholam akcīzes nodokļa likmi līdz tam, kādu plānoja Latvija, bet cita informācija liecina, ka dienvidu kaimiņi to nedarīs, jo tādējādi Polijā pie Lietuvas robežas uzplauks alkotirgotavas gluži kā savulaik Latvijā – Igaunijas pierobežā, savukārt Lietuvas ziemeļdaļā dzīvojošie alkohola iegādi veiks tuvējos veikalos Latvijā, kā rezultātā Lietuvas valsts maks par būtiskiem akcīzes un arī PVN papildu ieņēmumiem varētu arī nepapildināties. Protams, vēl jau esot arī labākais no iespējamajiem scenārijiem, ka tiek pārtraukti tā dēvētie alkohola tirdzniecības «kari» un valdību līmenī tiek panākta šī akcīzes nodokļa likmju sinhronizācija, kā rezultātā faktiski vairs nebūtu jēgas braukt pie kaimiņiem pēc alus vai kāda grādīgāka dzēriena.

Vēl par agru vērtēt

«Grādīgā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā un tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par pirmo trīs mēnešu (no augusta līdz oktobrim) grādīgā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem jau ar samazināto likmi būs pieejami novembra beigās vai decembra sākumā. Tikai tad varēsim izdarīt pirmos secinājumus par nodokļa samazinājuma lietderību,» situāciju skaidro Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš aicina priekšlaicīgi nevērtēt samazinātā akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Proti, šobrīd publiski pieejamie dati par nodokļu ieņēmumiem rāda situāciju Latvijas tirgū jūnijā un jūlijā, kad bija jau pieņemts lēmums par grādīgā alkohola akcīzes samazinājumu no 2019. gada 1. augusta, un tāpēc uzņēmēji līdz augustam atlika preču nodošanu patēriņam, gaidot zemāko likmi. Pārdošanas apjomi šo iemeslu dēļ esot sarukuši. «Tikai novembra beigās vai decembra sākumā būs pieejami trīs mēnešu dati (augusts–oktobris), un tikai tad varēsim izdarīt pirmos secinājumus,» iesaka D. Vītols.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šā gada deviņos mēnešos akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēts 153 miljonu eiro apmērā, kas esot par 11,13 miljoniem eiro mazāk, nekā šajā laikā ticis plānots iekasēt – 164,14 miljonus eiro. Līdzīga aina arī ar alu, kura akcīzes nodoklī iekasēti 43,06 miljoni eiro, kas ir par 4,2 miljoniem eiro mzāk, nekā bijis plānots iekasēt (47,27 miljonus eiro).

Jārēķinās ar sekām

Vislabākās monitoringa iespējas ir Valkai, jo tai ziemeļos ir Valga – pilsēta Igaunijā. «Nākamgad pie akcīzes nodokļu likmju jautājuma būs jaatgriežas,» prognozē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka tikai divas lielākās tirdzniecības kompānijas, kas reģistrētas Valkā, nodarbināja 140 cilvēkus un nodokļos pērn kopumā samaksājušas vairāk nekā 86 milj. eiro, ziņo par igauņu pircēju plūsmas samazināšanos par 25–30%. «Ik mēnesi šis samazinājums palielinās, jo alkohola cenas starpība tālākajiem braucējiem no Igaunijas ir pārāk maza, lai viņi turpinātu braukt iepirkties uz Latviju, bet tie bija tie, kuri atstāja visvairāk naudas,» skaidro V. A. Krauklis. Viņš kā piemēru min populāru preci – 24 alus bundžu iepakojumu, kur cenas starpība Valkā ar akcijām Igaunijā ir tikai viens eiro. «Tas nav pietiekams motivators, lai pēc alus brauktu uz Latviju,» tā V. A. Krauklis. Viņš uzskata: ja notiek paredzētais akcīzes nodokļa lik- mju pieaugums alkoholam, tad pierobežā šiem veikaliem nav nākotnes, bet valstij jārēķinās ar 100 milj. eiro mazākiem ienākumiem, neskaitot to kumulatīvo efektu, ko radīja iebraukušie igauņi, pērkot citas preces un lejot degvielu auto bākās. «Šobrīd ir grūti diskutēt par šīm likmēm, jo nākamā gada budžets ir kaut kā jābalansē, bet to izmaiņa atkal šo balansu izjauc, tāpēc par to varētu runāt 2020. gada sākumā,» iesaka V. A. Krauklis.