Eiropas Parlaments rosina nākamā gada ES budžetu papildināt par vairāk nekā diviem miljardiem eiro, novirzot tos klimata aizsardzībai

Politika

Klimats, tā pārmaiņas un to radītās sekas nepārprotami ir kļuvušas par vienu no visvairāk apspriestajiem tematiem visā pasaulē ne tikai politiķu un vides aktīvistu vidū, bet pie ikvienas ģimenes galda. Arī Eiropas Savienības līmenī klimata aizsardzība ir izvirzīta par vienu no nākamā gada prioritātēm. Tik tikko Eiropas Parlaments (EP) pieņēma savu nostāju par nākamā gada ES budžetu, uzsverot, ka tam jākļūst par stabilu izejas punktu nākamās paaudzes ES programmām. EP deputāti prasa papildināt Eiropas Komisijas (EK) ierosināto budžetu par vairāk nekā diviem miljardiem eiro un novirzīt tos klimata aizsardzībai. Aizvien vairāk tiek runāts, ka 2020. gada budžetam ir jākļūst par tiltu uz Eiropas nākotni, bez klimata ieguldot arī darbavietu izveidē, pētniecībā un atbalstā jauniešiem. Gaidāms, ka budžeta veidošanas sarunas ar EP notiks šomēnes.

Pēdējā iespēja

EP deputāti pieņemtajā rezolūcijā uzsver, ka 2020. gada budžets ir ES pēdējā iespēja pietuvoties noteikto politisko saistību izpildei, tostarp virzībā uz ES klimata mērķa sasniegšanu, kā arī tam jāpalīdz sagatavoties daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam īstenošanai. Atbildīgā ziņotāja par ES 2020. gada budžetu Monika Holmeijere norāda: «EP galvenā prioritāte ir veicināt ar klimatu saistīto jautājumu risināšanu, vienlaikus to apvienojot ar iespējām radīt jaunas darba vietas un stiprināt mūsu ekonomikas konkurētspēju. Pašlaik neesam sasnieguši uzstādīto mērķi – novirzīt 20% no ES izdevumiem 2014.–2020. gadā ar klimatu saistītiem pasākumiem, kā to vēlējās ES. Tas ir saistīts ar salīdzinoši zemiem izdevumiem klimata jomā 2014. gadā, kurus nākamos gados mēs nevarējām kompensēt. Ar nākamā gada budžetu EP vēlas nodrošināt nozīmīgas investīcijas inovācijā, pētniecībā, kā arī jaunās un zaļās tehnoloģijās.»

Viņa arī atzīmē, ka iecerēts atbalstīt digitalizāciju, jo klimata izpētei ir nepieciešamas jaunākās tehnoloģijas. Digitalizācija ne tikai atbalsta ES mērķu sasniegšanu klimata jomā, bet arī sniedz iespējas citās jomās. Klimata un vides aizsardzības prioritāte tiks turpināta arī kopējās lauksaimniecības politikas un lauku attīstības jomā, īstenojot – programmu. Trešais pīlārs ir attīstības politika, kuru īstenojot tiks turpināts apkarot nabadzību. Uzmanība tiks pievērsta arī tādiem jautājumiem kā tīri okeāni bez plastmasas un atkritumu izvešana.

«Ar mūsu rīcībā esošiem budžeta instrumentiem mēs varam palīdzēt risināt klimata pārmaiņu problēmas, piemēram, veicinot atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu valstīs, kur tie varētu palīdzēt risināt ilgtspējīgas enerģētikas projektu realizāciju,» norāda M. Holmeijere. Viņa gan piebilst, ka, arī palielinot izdevumus klimata jomā, tomēr neizdosies sasniegt minēto mērķi par 20% izdevumu novirzīšanu ar klimatu saistītiem pasākumiem. Tas nebūs iespējams, jo ar klimatu saistītie izdevumi 2014. gadā veidoja mazāk nekā 14% no kopējā līdzekļu apjoma. «Neskatoties uz to, manā priekšlikumā 2020. gada budžetam līdzekļu apjoms noteikti pārsniedz 20%. Mēs domājam, ka jaunajai paaudzei, runājot par klimata problēmām, tiešām ir tiesības paziņot: lūdzu, dariet kaut ko, dariet to ātri, nevis tikai runājiet par to, ko mēs varētu izdarīt!» pauž M. Holmeijere. Arī EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiene kā vienu no savām galvenajām prioritātēm ir izvirzījusi vidi un klimatu. Viņa norāda, ka nepieciešamība pēc veselīgas planētas ir lielākais izaicinājums un atbildība. Viņa ir rosinājusi noteikt vērienīgākus izmešu samazinājuma mērķus (50% līdz 55% līdz 2030. gadam), kā arī paudusi apņēmību simts dienu laikā pēc stāšanās amatā nākt klajā ar Zaļo vienošanos Eiropai un Eiropas Klimata likuma priekšlikumu. Viņa arī paziņojusi par plāniem ilgtspējīgiem Eiropas ieguldījumiem, daļēji pārvēršot Eiropas Investīciju bankas finansējumu par klimata banku, lai desmit gadu laikā nodrošinātu investīcijas viena triljona eiro apmērā. Jāpiebilst, ka noritēs darbs arī pie Eiropas Zaļā līguma, kura mērķis ir līdz 2050. gadam pāriet uz klimatam neitrālu ekonomiku un nodrošināt ogļskābās gāzes līdzsvaru. Šo darbu gan koordinē EK viceprezidents Franss Timmermanss no Nīderlandes.

Gandrīz visi komisāru amatu kandidāti savu prioritāšu sarakstā vairāk vai mazāk ir pieminējuši klimata vai vides problēmas. Izņēmums, protams, nav arī vides komisāra amatam nominētais Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkēvičs, kurš par savām prioritātēm jaunajā darbā uzskata aprites ekonomiku, plastmasas lietojuma pārskatīšanu un okeānu piesārņojumu problēmas risināšanu. «Ir pilnīgi skaidrs, ka klimata pārmaiņas būs prioritāte numur viens un manā amatā būs jādod atbildīgs ieguldījums,» uzsvēra V. Sinkēvičs.

Emisiju samazināšana

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, ES ir trešā lielākā siltumnīcefekta gāzu izmešu ražotāja pasaulē pēc Ķīnas un ASV. Tāpēc to samazināšana ir viens no ES noteiktajiem stingrajiem mērķiem. Īpaši tas attiecas uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm. Lai novērstu klimata pārmaiņas, Parīzes klimata nolīguma ietvaros ES līderi ir vienojušies līdz 2030. gadam iekšēji samazināt radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Savukārt 2050. gada mērķis ir pilnīga oglekļa neitralitāte. EK ir izstrādājusi stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam, minot astoņus iespējamos attīstības scenārijus. Atsevišķām nozarēm ir izstrādāti regulējumi, kā ierobežot oglekļa emisijas, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) rūpniecības nozarei, kuras ieviešanas mērķis ir ierobežot siltumnīcefekta gāzu apjomu, ko emitē rūpniecības ražotāji, un veicināt inovācijas attīstību un mazoglekļa tehnoloģiju izmantošanu šajā sektorā. Tomēr ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma neattiecas uz transporta un lauksaimniecības nozari, ēkām un atkritumu apsaimniekošanu. Šo nozaru kopējais saražotais CO2 emisiju apjoms veido 60% no ES kopējā emisiju apjoma. Nozarēm, kuras nav iekļautas ETS, līdz 2030. gadam būs jāsamazina emisijas par 30% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Lai sasniegtu mērķus izmešu samazināšanā, katrai dalībvalstij tiks noteikti savi nacionālie mērķi, balstoties uz valstu iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzīvotāju.

Draudzīgākas investīcijas

Pāreja uz mazāk piesārņojošu ekonomiku prasa ieguldījumus, tāpēc ES vēlas piesaistīt privāto kapitālu klimatam draudzīgiem projektiem. Pieaugusi arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) loma klimatam draudzīgu projektu finansēšanā. EP dienaskārtībā ir arī jautājums par jauniem noteikumiem ilgtspējīgām investīcijām, kas dotu skaidras norādes investoriem, uzņēmumiem un politikas veidotājiem par to, kādas ekonomiskās aktivitātes un ieguldījumi būtu jāuzskata par zaļiem. ES ik gadu nepieciešami papildu ieguldījumi aptuveni 180 mljrd. eiro energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas ražošanā, lai līdz 2030. gadam samazinātu radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu par 40%. Atsevišķi klimata un vides investīciju projekti tiek finansēti no ES budžeta. Aptuveni 20% no šā gada budžeta jeb 165,8 mljrd. eiro ir novirzīti klimata pārmaiņu problēmu risināšanai. EP vēlas palielināt šo budžeta sadaļu līdz 30%.

Diskusija arī pie mums

Jāpiebilst, ka šogad Eiropadomes sanāksmes laikā Latvija pievienojās astoņu ES dalībvalstu deklarācijai, kur pausts atbalsts ES ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanai, kurā tiktu noteikts ES mērķis sasniegt klimatneitralitāti, vēlākais, līdz 2050. gadam. Vasaras vidū valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam, tā mērķis ir palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt šo pārmaiņu radītos zaudējumus.

Tik tikko sabiedriskajai apspriešanai nodots arī Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam (NEKP 2030), kurā skarta arī emisiju samazināšanas joma.

Šobrīd Latvijā tiek virzītas dažādas idejas, kā veicināt iedzīvotāju pāreju uz videi draudzīgāku transportu; par tām pašlaik virmo kaislības, tostarp par ieceri ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/iegādāties transportlīdzekļus, kas vecāki par trīs gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Jāmin, ka transporta sektors ir lielākais CO2 emisiju avots Latvijā. Latvija ir apņēmusies īstenot CO2 samazināšanas mērķi, turklāt šis sektors rada būtisku gaisa piesārņojumu pilsētās, kas kaitē cilvēku veselībai.