Vērot kalendāru, svārku garumu vai skaitīt izdzerto aspirīnu

Finanšu tirgus

Lielākajai daļai investoru neklājas labi ar kādu aktīvu pareizo akciju pirkšanas vai pārdošanas brīžu izvēlēšanos. Tiesa gan, vilinājums īstenot tādas ieguldīšanas stratēģijas, kas sola pārspēt to, ko piedāvā kopējais tirgus, tāpat daudziem ir pietiekami liels. Tādējādi zināmu uzmanību vienmēr piesaista dažādas tirgus anomālijas, kuru izmantošana teorētiski ļautu nopelnīt vairāk.

Jāpērk novembrī

Šādus spriedumus aktualizējusi oktobra izskaņa. Tā saucamais Halovīna efekts vai stratēģija paredz, ka pēc šiem svētiem jāpērk akcijas, lai tās atkal pārdotu jau nākamā gada maijā. Proti, investoriem akciju turēšana novembra-maija periodā vēsturiski sanākusi izdevīgāka nekā maija-novembra periodā, kura ietvaros savukārt derētu padomāt par drošāku finanšu aktīvu (obligāciju) īpatsvara palielināšanu. Pieejamie dati liecina, ka iepriekšējo 50 gadu laikā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība no novembra līdz aprīļa beigām vidēji ir palielinājusies aptuveni par 7%. Tas ir spīdošs sniegums, ja to salīdzina ar akciju sniegumu periodā no maija līdz oktobra beigām – šajā gada daļā iepriekšējo 50 gadu laikā vidēji ASV S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies aptuveni par 1%. Turklāt šāds Halovīna efekts vērojams ne tikai ASV. Bieži bijis tā, ka vasara finanšu tirgos ir volatīlāks periods un rudens pirmajos mēnešos notikuši vieni no lielākajiem akciju sabrukumiem vēsturē (sākušās dažādas krīzes). Līdz ar to zināmā mērā ir saprotama tirgus dalībnieku stratēģija, kas paredz šo maija-novembra (neieskaitot) laiku pārziemot.

Pārsvarā finanšu jomas eksperti gan teic, ka pārlieku lielas uzmanības pievēršana šādām kalendārām sakritībām, kuras apvij bezgala daudzas dažādas teorijas un kurām nav kāda pārliecinoša izskaidrojuma, nav vēlama. Tas var daudziem likt pieņemt ātrus uz kādiem faktiem nebalstītus lēmumus un tirgoties biežāk. Nereti tieši šāda biežākā tirdzniecība (tad naudu lielākā mērā apēd arī tirdzniecības komisijas) un pareizo punktu meklēšana ir tas faktors, kādēļ aktīvo investoru guvumi, neskatoties uz to centieniem, gluži kā par spīti, ir mazāki nekā kopējā tirgus sniegums. Tiek norādīts, ka investoru bieži vien iegāž pārspīlēta reakcija, piemēram, uz akciju izpārdošanas uzplūdiem, kas galu galā ir īslaicīgi. Recesijas un akciju cenu sabrukumi gan mēdz būt krietni retāka un īslaicīgāka parādība nekā tirgus kāpumi.

Citi efekti

Vērtspapīru tirgū novērojami arī vairāki citi interesanti kalendārie efekti. No tiem var minēt, piemēram, tā saucamo Santa Klausa akciju ralliju ap Ziemassvētkiem. Daļēji tas tiek skaidrots ar to, ka daudzi ir optimistiski saistībā ar pozitīvajām sajūtām no Ziemassvētku svinēšanas un Jaunā gada gaidīšanas. Neilgi pēc tam vēl nāk arī Janvāra efekts, kas arī akcijām tiek saistīts ar pozitīvāku tendenci. Šim efektam izskaidrojums salīdzinoši ir konkrētāks (un tas šādām anomālijām nebūt nav raksturīgi). Proti, jaunā gada sākumā akcijas steidz uzpirkt visi tie tirgus dalībnieki, kas tās, lai optimizētu kapitāla ienākuma nodokli, pārdevuši decembrī (tad tiek fiksētas zaudējumus nesošās pozīcijas).

Vēl spītīgi noturīgs dažādos pasaules akciju tirgos bijis nedēļas nogales efekts. Tas paredz, ka pirmdienās akciju cenai ir tendence būt mazāk pārliecinošai nekā pārējās nedēļas dienās. No šīs sakritības izriet – ja piektdienā gribi pirkt akcijas, tad labāk tomēr nogaidīt jau līdz nākamās nedēļas otrdienai. Savukārt, ja akcijas jāpārdod, tad labāk to darīt piektdienās, kad to cena mēdz būt augstāka. Tāpat, ja kādā piektdienā ir novērojams akciju cenu kritums, tad pirmdiena mēdz sākties uz vēl pesimistiskākas nots, nekā bija noslēgusies iepriekšējās nedēļas pēdējā tirdzniecības sesija. Daļēji tiek jokots, ka piektdienās arī finanšu pasaulē ir mērens optimisms par deguna galā esošo brīvo nedēļas nogali, bet jau pirmdienās vērojama tāda kā mini-depresija par to, ka rutīna sākusies no gala. Iespējams arī tas, ka brīvdienas daudzi izmanto informācijas gūzmas sagremošanai. Lai nu kā - pirmdienās akciju cenu sniegums statistiski ir krietni vājāks nekā visās pārējās nedēļas darba dienās.

Uz pārējo fona jāizceļ arī mēnešu mijas efekts. Tas savukārt paredz, ka akcijām labāk klājas mēneša pēdējā tirdzniecības sesijā un trīs pirmajās nākamā mēneša tirdzniecības sesijās. Šī parādība ir visai mīklaina, un daži skaidro tā, ka šajos periodos lielie līdzekļu pārvaldnieki reinvestē savus līdzekļus. Tajā pašā laikā akciju mīšanas apmēri šajā periodā nav būtiski lielāki.

Kopumā - ne velti šīs sakritības tiek sauktas par anomālijām. Pēc būtības tām nevajadzētu notikt – kur nu vēl būt daudzmaz konstantai parādībai.

Stabili pelnīt no tām ir sarežģīti – likme jāliek uz to, ka vēsture atkārtosies. Ne velti visi līdzekļu pārvaldnieki izceļ – vēsturiskie guvumi nav garants līdzīgai peļņai nākotnē. Turklāt pat, ja šādas anomālijas ir regulāras, ar biežāku tirdzniecību saistītās izmaksas var nenosegt šos guvumus. Katrā ziņā - ticēt vai neticēt šādām anomālijām ir katra paša atbildība, lai gan veselīgas skepses deva šajā ziņā vienmēr ir vēlama parādība.

Svārki un aspirīns

Vērot gan var ne tikai kalendāru – ir daudz dažādu citu anomāliju, kas bieži jau sāk vilkt uz māņticības pusi. Var izcelt dažas no tām. Piemēram, akciju mijēji vēsturiski pievērsuši uzmanību kam krietni patīkamākam – sieviešu svārku garumam. Jeb – ir bijuši periodi, kad ekonomikas un akciju tirgus nākotni atsevišķi tirgus dalībnieki puspajokam prognozē pēc sieviešu svārku garuma. Pastāv uzskats – jo īsāki tie kļūst, jo ekonomikai un akcijām ies labāk. Teorija – svārku garums ataino sociālos priekšnosacījumus un ekonomikas potenciālu. Proti, jo īsāki ir svārki, jo cilvēki tajā brīdī ir brīvāki un laimīgāki un līdz ar to - nekautrējas izdarīt lielākus pirkumus. Savukārt, ja svārki kļūst garāki, tas liecina, ka cilvēki kļūst piesardzīgāki un konservatīvāki (tas ietekmē arī to tēriņus). Populāri gan norādīt, ka mūsdienās tas vairs gluži nestrādā, jo modes tendences kļuvušas ļoti dažādas. Tiesa gan, šajā pašā laikā šīs teorijas aizstāvji teic, ka svārki ļoti īsi bija kļuvuši arī 2007. gadā jeb neilgi pirms globālā finanšu kraha.

Ekonomistiem der vērot arī, piemēram, lūpu krāsas patēriņu. DB jau rakstījis, ka sievietes laikā, kad ekonomikas nosacījumi kļūst neskaidrāki un pat pasliktinās, vairāk sevi lutina ar skaistumkopšanas līdzekļiem un pastiprināti pērk, piemēram, lūpu krāsas (bet ne tikai). Būtībā lūpu krāsa un citi skaistumkopšanas produkti ir samērā lēts omas uzlabotājs, un, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, mēdz pieaugt to patēriņš, jo sievietes tāpat grib iepirkties, izskatīties daiļi un joprojām var tos atļauties. Skaistā dzimuma pārstāves šajos brīžos atsakās no dārgākiem produktiem, piemēram, kurpju, apģērba un dažādu ne tik lētu aksesuāru iegādes.

Vēl ir arī tāds aspirīna indikators. Tas savukārt paredz, ka akciju cenu virziens apgriezti korelē ar aspirīna ražošanas apmēru. Kad akciju cena aug, tad mazāk cilvēkiem nepieciešams aspirīns, lai nomāktu tirgus nedienu radītās galvas sāpes. Proti, mazāki šī medikamenta pārdošanas apmēri liek domāt, ka riska aktīvu cena turpinās vēl kādu laiku pieaugt un otrādi.

Var izcelt arī citu vienu no populārākajiem šādiem pieņēmumiem-māņticībām, kas paredz, ka akciju tirgū gada laikā būs vērojams kāpums vai kritums atkarībā no tā, kuras līgas komanda uzvarēs ASV superbola (amerikāņu futbola) finālā. Proti, ja šajā sacensībā uzvar agrākās Amerikas Futbola konferences komanda, tad gaidāms lāču tirgus (cenas sarūk), bet, ja tā ir Nacionālās Futbola konferences komanda, tad būs buļļu tirgus. Vēsture pierādījusi, ka šis rādītājs patiešām ar apbrīnojamu precizitāti apliecina vēlāko akciju virzību - akciju cenu virziens pēc šī indikatora tiek uzminēts ar vairāk nekā 80% precizitāti. Attiecīgi - to vērā ņem arī daži investori.