SIA Stiga RM iegulda 6,1 miljonu eiro robotizētas lobskaidas labošanas ceha izveidē, tādējādi efektivizējot darbību un vienlaikus paaugstinot savu konkurētspēju tirgū

Ražošana

Uzņēmuma plānus par investīcijām bērza saplākšņa ražošanai nepieciešamās lobskaidas labošanas iecirknim nav koriģējis (atbīdījis) arī novērotais pieprasījuma sarukums ārvalstu tirgos. «Ekonomikas teorija saka, ka lejupslīdes laikā ir tieši jāinvestē, lai tajā brīdī, kad sākas izaugsme un būtiski pieaug pieprasījums, būtu konkurētspējīgāki nekā līdz tam,» savu pozīciju par kapitālieguldījumu brīdi pauž SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš.

Testa režīmā jau nākamruden

Viņš norāda, ka šāds lobskaidas labošanas iecirknis saplākšņa rūpnīcā ir nepieciešams, tāpēc agrāk vai vēlāk robotizētas labošanas iekārtas tik un tā būtu jāiegādājas. «Nenoliedzami, ka šo investīciju veikšanas brīdi būtiski ietekmēja divi faktori. Pirmkārt, uzņēmumam bija brīvi līdzekļi, kas nozīmēja, ka ieceres materializācijai 50% investīciju būs no saviem līdzekļiem un atlikušos 50% bija gatava aizdot OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā. Otrkārt, ekonomisko aktivitāšu sarukuma laikā arī iekārtu ražotājiem ir sarukuši pasūtījumi un tie bija gatavi būtiski samazināt savas sākotnējās iekārtu izgatavošanas, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas savukārt nozīmē uzņēmumam būtisku ietaupījumu,» skaidro A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka attiecīgi līgumi ir parakstīti gan ar iekārtu piegādātāju Somijas kompāniju Raute, gan arī ar celtniekiem. «Pašlaik jau ir uzbūvēta ēka, kurā atradīsies divas robotizētās lobskaidas labošanas līnijas, kuru piegāde paredzēta nākamā gada pavasarī, lai testa režīmā tās varētu strādāt jau 2020. gada rudenī,» laika grafiku rāda A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka bez ieguldījumiem (3,7 milj. eiro) iekārtās un ēkas projektēšanai un būvniecībai (1,7 milj. eiro) vēl ir paredzēti aptuveni 0,6 milj. eiro teritorijas labiekārtošanai. «Īstenojot šo projektu, varēs sacīt, ka viss investīciju plāns attiecībā uz saplākšņa ražošanu būs izpildīts, vēl tikai atliks sakārtot finierkluču kraušanas laukumus,» tā A. Ramoliņš.

Cits līmenis

Jārēķinās, ka SIA Stiga RM tikko ir nodevusi ekspluatācijā automatizēto saplākšņa presi, kā arī divas tehnoloģiskās līnijas, kuru kopējās izmaksas sasniegušas 5,2 milj. eiro. «Jaunās saplākšņa preses darba ražīgums un efektivitātes rādītāji nav salīdzināmi ar veco - bijušo, taču darbiniekiem vēl ir jāiemācās ar to atbilstoši strādāt, tāpēc par tās atdevi varēs runāt pēc vairākiem mēnešiem,» tā uz jautājumu par ieguvumiem no šīm investīcijām atbild A. Ramoliņš. Viņš arī atzīst, ka tādējādi kopumā Stiga RM saplākšņa rūpnīcā Kuldīgā ir investējusi teju 40 milj. eiro, bet kopā ar jauno lobskaidas labošanas iecirkni ieguldījumu apjoms pārsniegs 45 milj. eiro. Kā interesantu risinājumu kapitālieguldījumu izmaksu samazināšanā A. Ramoliņš min pašmāju metālapstrādes un mašīnbūves kompāniju piesaisti konkrētu produktu projektēšanā un izgatavošanā pēc Somijas iekārtu ražotāja projekta. «Svaigākais piemērs ir SIA Līgo Auto izgatavotās metāla konstrukcijas, iepriekš laba sadarbība izveidojusies ar SIA TTS, un ieguvēji ir gan Stiga RM, gan arī metālapstrādātāji,» skaidro A. Ramoliņš. Kā interesants piemērs esot SIA Līgo Auto, kura pamatdarbība ir mežizstrāde, bet uzņēmuma rīcībā esošie remonta iecirkņa speciālisti spējuši izgatavot lielizmēra metāla karkasus un rāmjus transportieriem. «Tas ir salīdzinoši netipisks gadījums, kad meža nozares remonta iecirknis sāk nodarboties ar tādu metālapstrādes produktu izgatavošanu, kādus līdz tam nekad nav radījis. Tādi Latvijā ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi,» tā A. Ramoliņš. Viņš arī pauž pārliecību par sadarbības turpināšanu ar pašmāju metālapstrādātājiem. A. Ramoliņš atgādina, ka uzņēmums sākotnēji ražotnes pārņemšanas brīdī solīto nodarbināto skaitu (70 -80) ir pārpildījis 2,5 reizes, jo pašlaik tajā ir nodarbināti 192 cilvēki. Pērn darbaspēka nodokļos uzņēmums samaksājis vairāk nekā 1,7 milj. eiro. «Nodarbināto skaits vairāk nepieaugs, bet uzņēmums jau ir kļuvis par lielāko privāto darba devēju visā novadā,» tā A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka būtisks atbalsts ražotnes pārapbruņošanā bijusi 2017. gadā valdības zaļā gaisma SIA Stiga RM pieteiktajam investīciju projektam 11,465 miljonu eiro, kā rezultātā uzņēmums varēs izmantot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 2,87 milj. eiro apmērā.

Var ražot vairāk

Uzņēmuma tehnoloģiskās jaudas ļauj ražot pat 5500 m3 bērza saplākšņa ik mēnesi, tomēr pašlaik ražoti tiek nedaudz vairāk par 3000 m3. «Šogad saražotās produkcijas daudzums būs robežās starp 36 000 - 40 000 m3,» 2019. gada prognozi rāda A. Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašreizējos – tā dēvētā pircēju tirgus apstākļos - baidās būtiski palielināt ražošanas apjomus. «Mazliet ražošana tiks palielināta novembrī par aptuveni 5 līdz 7%, bet ne vairāk, jo tuvākie mēneši decembris – februāris būtībā ir klusākā sezona, bet jau pavasarī, sākoties karstākajai sezonai, būsim gatavi potenciālajiem pircējiem piedāvāt gatavu produktu ļoti īsā laikā, jo lobskaidas krājumi noliktavā būs pietiekami lieli,» nākotni iezīmē A. Ramoliņš. Viņš atzīst, ka tirgū arī pašlaik var pārdot saražoto produkcijai, bet tikai par cenām, kas nekādu peļņu īsti neradot. «Ar lēto saplākšņa produkciju, kuru ražo Krievijā, nevaram konkurēt tieši tās cenas dēļ, bet sacensties varam tikai ar produkta kvalitāti,» tā A. Ramoliņš.

Diversificēts tirgus

Pašlaik uzņēmuma izstrādājumi tiek eksportēti ne tikai uz daudzām Eiropas, bet arī Āzijas un Ziemeļāfrikas valstīm. «Eksportējam uz Poliju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Lielbritāniju, Spāniju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju un citām Eiropas valstīm, kas ir apmēram 45% no visām ārvalstu piegādēm,» stāsta A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka liels noieta tirgus ir Turcija, kur lielākās patērētājas ir tieši valsts būvkompānijas. «Kuldīgā ražotais saplāksnis nonāk arī pie pircējiem Ķīnā, Indijā, Vjetnamā un vēl citās Āzijas valstīs, tikai mazākos apjomos,» ar noieta tirgus ģeogrāfiju iepazīstina uzņēmuma valdes loceklis. Viņš atzīst, ka noieta tirgus ir diversificēts, lai nenonāktu atkarībā no vienas valsts vai pat viena reģiona pircēju uzvedības maiņas. «Ir sakārtota sertifikācija, lai varētu savus izstrādājumus realizēt Amerikā, taču pagaidām nekas vairāk par testa piegādēm nav noticis, jo pašlaik šajā tirgū lielāks pieprasījums ir pēc lētāka, nevis kvalitatīvāka un izturīgāka produkta,» uz jautājumu par piegādēm uz Ameriku atbild A. Ramoliņš.

Resursu lieta

Lai arī uzņēmums par finierkluču trūkumu nesūdzas, tomēr A. Ramoliņš atzīst, ka Kurzemes pusē ir jūtami sarukusi mežizstrāde. «Privāto mežu īpašnieki ir samazinājuši savas aktivitātes mežā par teju 60-70%, jo, cērtot mežu, jau iegūst ne tikai pieprasīto baļķi vai finierkluci, bet arī teju vai bez pieprasījuma esošo papīrmalku un malku, ko brīžam nav kam pārdot, tāpēc arī privātie izlemj labāk nogaidīt,» tā A. Ramoliņš. Viņš atzīst, ka šādā situācijā tiek izmantoti uzņēmuma īpašumā esošo mežu resursi. «Bez šāda sava bufera finierkluču sagādē būtu problēmas,» norāda A. Ramoliņš.

Tikpat, cik pērn

Lai arī šogad saplākšņa ražošanas apjomi Kuldīgā pieauguši par vairāk nekā 15%, tomēr kopējais uzņēmuma neto apgrozījums tiek lēsts 2018. gada līmenī – 24 milj. eiro. «Pēc sākotnēji plānotajiem ieņēmumiem ar pašreizējo ražošanas apjomu vajadzēja būt ap 30 milj. eiro lielam neto apgrozījumam, bet cenu kritums teju vai visos noieta tirgos šo prognozi būtiski koriģēja,» stāsta A. Ramoliņš. Viņš gan steidz piemetināt, ka Stiga RM ir pārdevusi savu koksnes transportēšanas biznesu SIA Vella kalpi un tādējādi šādu ienākumu šā gada neto apgrozījumā vairs nav. Kopējā apaļkoksnes pārvadājumu biznesa daļa pērn bijusi apmēram 5,5 milj. eiro. «Tagad uzņēmums ir fokusējies uz bērza saplākšņa ražošanu, tam kā sava veida amortizators būs mežsaimniecība un mežizstrāde, jo uzņēmumam pieder meži teju 6 600 ha platībā,» norāda A. Ramoliņš. Viņš teic, ka Stiga RM 2019. gadā būtībā ir pilnīgi cits uzņēmums nekā gadsimtu mijā un pat 2013. gadā. «Šodien esam bērza saplākšņa produkcijas ražotājs, bet līdz 2015. gadam bijām kokmateriālu transportēšanas un mežizstrādes uzņēmums, un, lai arī nosaukums ir viens un tas pats, būtībā tie ir divi pavisam nesalīdzināmi uzņēmumi gan pēc to saimnieciskās darbības, gan arī pēc ienākumu līmeņa,» tā A. Ramoliņš. Jāatgādina, ka 2014. gada nogalē SIA Stiga RM pārņēma maksātnespējīgo saplākšņa ražotni Kuldīgā un tādējādi iesaistījās kokapstrādes biznesā, ar ko līdz tam uzņēmums nebija nodarbojies.