Uzņēmumu kopējā peļņa pēc nodokļiem pērn pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi četrus miljardus eiro, un tas ir par 41% vairāk nekā 2017. gadā

Peļņa

To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Jāatgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā kopējā uzņēmumu peļņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005., 2006. un 2007. gadā, un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads bija pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gadā iespēto. Recesijas dēļ kopējais tīrās peļņas 2008.–2010. gada apmērs kritās, un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem.

63 miljardu apgrozījums

Lursoft dati liecina, ka uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn ir sasniedzis līdz šim augstākos griestus – 63,06 miljardus eiro, kas ir par 4,5 miljardiem eiro vairāk, nekā tika iespēts 2017. gadā. Pēc vairāku aptaujāto domām, jau fakts, ka pērn IKP uzrādīja labu pieauguma tempu, vedinājis prognozēt, ka 2018. gadam jābūt veiksmīgam, un kopējie neto apgrozījuma un peļņas pēc nodokļiem rādītāji to arī apliecinot. Tiesa, kopējā neto apgrozījuma pieaugums tiek izskaidrots ar preču un pakalpojumu cenu kāpumu un jo īpaši globālo cenu inflāciju; kā otrs faktors tiek minētas lielākas algas Latvijā, kas ļaujot cilvēkiem tērēt vairāk un vienlaikus arī attiecīgo preču tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem palielināt savus ieņēmumus; un ir vēl trešais faktors, proti, sava artava noteikti ir arī nodokļu politikai.

Vairāki faktori

Dārgāki produkti, lielāki apjomi, augstāks darba ražīgums ir trīs galvanie faktori, kurus min kā būtiskākos peļņas ģeneratorus. Tomēr 2018. gadā kā vēl viens būtisks faktors esot tieši nodokļu reforma. Pēc dažu apatujāto domām, tā pat ir viens no svarīgākajiem iemesliem tīrās peļņas būtiskā kāpumā. DB jau vairākkārt rakstījis, ka 2018. gadā tika ieviesta nodokļu reforma, kas būtiski mainīja uzņēmumu ienākuma nodokli, paredzot nodokli maksāt peļņas sadales brīdī, nevis par gūto pelņu, kā tas bija iepriekš. Vienlaikus jārēķinās, ka, sākot ar 2018. gadu, nesadalīto peļņu dividendēs ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliek, kā arī vairs nav šī nodokļa atvieglojumu jaunu tehnoloģiju iegādē, ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā. Uzņēmēji pērn līdz 1. jūlijam, maksājot UIN avansa maksājumus, izsniedza bezprocentu kredītu valstij. Tautsaimniecībā kopumā ir bijis pieaugums, kaut arī vairākās nozarēs tas ir bijis gan augstāks, gan arī zemāks, tomēr tas nekorelē ar kopējās peļņas pieaugumu. Tā kā ekonomiskie faktori neļaujot tik strauji kāpināt tīrās peļņas pieaugumu, tad tiek izteikta versija, ka tas noticis uz kādu juridisku faktoru pamata. Proti, daļa uzņēmēju fiksējuši savu peļņu, lai nezaudētu naudu vai arī to neapliktu ar nodokli vēlreiz, bet jau pēc jaunās likmes – 20%. Jāņem vērā, ka ir noteikts pārejas periods – divi gadi – iepriekš uzkrātās peļņas izmaksai, par kuru ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, bet dividendes īpašniekiem nav izmaksātas. To var veikt, izmantojot tos nosacījumus, kādi bija līdz 2018. gadam. Lai arī kopš 2018. gada reinvestētā peļņa vairs netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tomēr par šīs reformas reālajiem rezultātiem varēs spriest pēc vairākiem gadiem.