Elastīgā iepakojuma ražotājs ievieš jaunas tehnoloģijas

Ražošana

Fleksiblā iepakojuma ražošanas kompānijai Immer Group gan aizvadītais, gan šis gads bijis diezgan intensīvs. Meklētas iespējas ar digitālo druku iekarot jaunus Eiropas tirgus. Izdevies sasniegt to, ka uzņēmums strādā ar lielām Baltijas kompānijām, ir iestrādnes Rietumvalstu un Skandināvijas tirgos. Tehniskā aprīkojuma modernizēšanā, pētniecībā un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 3,8 miljoni eiro.

Ļauj strādāt operatīvāk

Pēdējā gada laikā Immer Group, kurā ietilpst ražotnes Immer Ukrplastic Kijevā, Ukrainā, un Immer Digital Ventspilī, kuras struktūrvienība ir dizaina studija Immer Design Studio Rīgā, pilnveidojusi zināšanas digitālās drukas jomā. «Tā dod iespēju strādāt bez mitas, operatīvi reaģēt uz tirgus situāciju, nezaudējot laiku pirmsdrukas procesu vajadzībām un saskaņošanai, saražot tādu daudzumu produkcijas, kāds nepieciešams konkrētajam pasūtījumam. Tādējādi radām pēc iespējas mazāk atkritumu un pēc iespējas lietderīgāk izmantojam izejvielas,» klāsta Immer Group prezidente Irīna Mirošņika. Ir apgūti arī laminēšanas procesi un formatēšanas nianses, atlasīti videi draudzīgi izejmateriāli un tehnoloģijas.

Uzņēmumu grupa nodrošina pilnu fleksiblā iepakojuma ražošanas ciklu un plašu drukas tehnoloģiju spektru. Turklāt izmantotās tehnoloģijas ļauj pasargāt preces no viltojumiem. Tam ir vairāk nekā 30 gadu pieredze dzērienu un pārtikas produktu, dzīvnieku barības, higiēnas līdzekļu, sadzīves ķīmijas un celtniecības materiālu elastīgā iesaiņojuma ražošanas jomā.

Lielāko reģiona klientu vidū tiek pieminēta Orkla grupa, VICI Group. Saražoto produkciju eksportē uz 35 pasaules valstīm, tostarp Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Vāciju, Nīderlandi, Zviedriju, Dāniju. Klientu vidū ir tādi zīmoli kā Nestle, Mondelez, Danone, JDE. Uzņēmums iekļauts Eiropas elastīgā iepakojuma ražotāju TOP 15. «Eksporta tirgos vairāk skatās uz pārstrādājamiem materiāliem un daudz domā par vides jautājumiem, tikmēr Latvijā uzņēmējus vairāk interesē pakalpojuma cena,» uz atšķirībām norāda I. Mirošņika.

Stikla un kartona mīnusi

Tieši ekoloģijas jautājumus, biomateriālu izvēli, materiālu otrreizēju pārstrādi uzņēmuma vadītāja min kā lielākos izaicinājumus. «Tās ir šodienas tendences pasaulē, un mums jāsaprot, kā tajā visā iekļauties.» Izstrādājot produktu dizainu, ražotājs domā par to, lai tas būtu videi draudzīgs. Daudz izejvielu iepērk no pasaules lielajiem ražotājiem, daudz dara uz vietas ražotnē. Uzņēmumam ir sava laboratorija, kurā tiek izstrādāti un izmēģināti jauni materiāli.

I. Mirošņika mudina aizdomāties par to, ka patiesībā polimēru iepakojums nemaz neesot tik slikts, kā to sabiedrībai cenšas ieskaidrot vides aizstāvji, jo, lai arī metālu, kartonu un stiklu ir vieglāk pārstrādāt, to ražošana rada daudz lielāku oglekļa emisiju apjomu, jo ražošanai nepieciešams vairāk enerģijas un transporta taras pārvadāšanai. Jo iepakojums kompaktāks, jo mazāk spēkratu vienību un līdz ar to degvielas vajadzīgs. Tas pats attiecas uz noliktavu platībām pārtikas produktu ražotājiem un veikaliem. «Turklāt stikls bioloģiski nenoārdās. Tas nozīmē, ka parasta pudele vai burka, netiekot pārstrādāta, sadalīsies tūkstoš gados vai pat vēl ilgākā laikā,» viņa norāda.

Kvalitatīvs polimēra iepakojums ļauj ilgāk uzglabāt pārtiku, un līdzvērtīga materiāla tam šai ziņā nav. Ja aizliegtu lietot plastmasu, cilvēce sāktu izmest vēl vairāk produktu, nekā to dara jau pašlaik.

2012. gadā veikts pētījums Food waste: the problem in the EU in numbers liecina, ka 11 procenti pārtikas produktu tiek izmesti vai sabojājas audzēšanas un apstrādes posmā, 19 procenti – ražošanā, 12 procenti – ēdiena gatavošanā un piegādē, pieci procenti – glabāšanas posmā mazumtirdzniecības uzņēmumos, 53 procenti iet zudumā mājsaimniecībās. Pareizs iesaiņojums ļautu samazināt zaudējumus visās šajās pozīcijās, norāda I. Mirošņika, kura ir arī iniciatīvas Save Food pārstāve Latvijā un Ukrainā.

Mūsdienās pienu no nulles līdz divdesmit piecu grādu temperatūrai elastīgajā iesaiņojumā var glabāt deviņdesmit, ne tikai trīs dienas. Biezpiena lietošanas termiņš tādā iepakojumā pieaug no septiņām līdz 21 dienai. Tas ir būtiski ne tikai galapatērētājiem, bet arī ražotājiem, jo ļauj produktus transportēt uz attālākām pasaules vietām un ilgāk turēt veikalu plauktos. Turklāt no elastīgā iesaiņojuma saturu iespējams izspiest pilnībā. Kečups un šokolādes krēms stikla burciņās, skābais krējums plastmasas trauciņos, rūgušpiens un kefīrs kartona iepakojumā šī iemesla dēļ parasti paliek neizlietots aptuveni 15% apjomā.

Rada jaunu materiālu

«Tāpēc jautājums drīzāk ir nevis par vajadzību atteikties no plastmasas, bet iespējām to pārstrādāt vai padarīt bionoārdāmu,» spriež I. Mirošņika. Šī iemesla dēļ uzņēmums pirms gada sācis kompostējamas plēves ražošanu. To var izmantot vairāku veidu pārtikas produktu, piemēram, makaronu, riekstu, saldumu, garšvielu, iesaiņošanai un maisiņu ražošanai. Svarīgi, lai produkts nebūtu ķīmiski agresīvs un tā lietošanas termiņš nepārsniegtu materiāla noārdīšanās laiku.

Plēve sadalās ūdenī, ogļskābajā gāzē un humusā sešu mēnešu līdz gada laikā. Materiāls saņēmis Eiropas sertifikātus OK compost Home un OK compost Industrial, kas apliecina, ka to var sadalīt gan mājas, gan rūpnieciskos apstākļos.

Pašlaik gan ir grūti pateikt, kad produkti šādā iesaiņojumā parādīsies lielveikalu plauktos, jo pirms komerciālas izmantošanas ar konkrētu produktu ir jāveic gana ilga testēšana. Uzņēmums savu pārbaužu un izmēģinājumu daļu veicis un tagad sniedz paraugus pasūtītājiem, lai testētu ar to iekārtām un produkciju.

Palielina klientu skaitu

Klientu skaitu un digitālās drukas pasūtījumu daudzumu Immer Group cenšas palielināt katru mēnesi. Šogad plānots sasniegt trīs miljonu eiro apgrozījumu.

Tiesa, pirms diviem gadiem DB rakstīja, ka «jaunās, fleksiblās iepakojuma ražotnes pirmie trīs darbības mēneši ir veiksmīgi un 2017. gadā plānots sasniegt piecu miljonu eiro apgrozījumu». I. Mirošņika atzīst, ka plāni nedaudz nobīdījušies no reālās situācijas. Tas tāpēc, ka nav izdevies pabeigt ražotnes otrā posma būvniecību, taču šobrīd pie tā tiek intensīvi strādāts.

Par saviem konkurentiem Immer Group uzskata DPN jeb Dizaina un poligrāfijas namu, Aurika, Ioco Packaging, Lietpak, Printela, Polipaks, Estiko. «Mazajam Latvijas tirgum konkurence ir diezgan liela, tas pats ir arī pasaules līmenī,» vērtē I. Mirošņika.

Nākotnē plānots iespēju robežās sasaistīt uzņēmuma mārketinga vajadzības ar digitālās drukas iespējām, nodrošinot numerāciju, mikrotekstus, mozaīkas variantus, liela skaita dizainu apvienošanu vienā darbā, dažādus personalizācijas veidus, atklāj I. Mirošņika. Runājot par tuvāko nākotni, viņa norāda, ka nākamajā gadā Latvijā plānots atklāt ražošanas otro posmu un sākt izmantot jaunas tehnoloģijas. Tas ļaus šajā reģionā attīstīties vēl vērienīgāk.