Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Nodeva

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un ekperti. DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Sakārtos apartamentu segmentu

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste. Šis faktors arī bija iemesls, kāpēc nozare noraidīja ieceri ieviest nodevu jau agrāk. S. Graikste norāda, ka Rīgā plānotā nodeva būs viens eiro, kas ir izplatītākais nodevas apmērs (arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā). Taču ir vairāki citi principi, tai skaitā nodevas apmēru noteikt atkarībā no mītnes klasifikācijas kategorijas. «Mēs esam pārrunājuši arī administrēšanas procesu, tai skaitā ieteikuši izmantot Viļņas paraugu, kas ļauj vienkārši iesniegt datus. Mūsu gadījumā tas varētu būt caur pašvaldības interneta portālu. Ja būs iespēja datus iesniegt, izmantojot viesnīcas sistēmas, tas nebūs tik sarežģīti. Mūs vairāk uztrauc RD Ieņēmumu pārvaldes un pašvaldības policijas vēlme doties uz viesnīcām, lai salīdzinātu nodotos datus ar reāli reģistrētajiem viesiem. Ja tas notiks tikpat dedzīgi, kā tika runāts noteikumu izstrādes gaitā, tas radīs lielāku slogu kā pati datu iesniegšana un norēķināšanās,» pauž S. Graikste.

Veicinās caurspīdīgumu

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) ieskatā, svarīgākais ir sekot tam, lai tiktu īstenoti priekšdarbi līdz nodevas ieviešanai 2021. gadā, par kuriem visas iestaistītās puses, tai skaitā Rīgas dome, ALTA un LVRA ir vienojušās, parakstot kopīgo memorandu. «Uzskatām, ka būtiskākais uzdevums ir nodrošināt nodevas lietderīgu un caurspīdīgu izmantošanu, kas tik tiešām būtu vērsta uz Rīgas pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanu, atsevišķām Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanas kampaņām un veiksmīgu darījumu tūrisma attīstību Rīgas pilsētā,» komentē ALTA valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš. Viņš norāda, ka Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka nodevas samaksu iekasē naktsmītne. «Šajā kontekstā ir būtiski saprast, ka naktsmītnes ir visas tās vietas, kuras piedāvā izmitināšanas pakalpojumus. Līdz ar to nodevas ieviešana faktiski veicina uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. To apliecina arī likumdošanas izmaiņas, paredzot, ka, saskaņā ar 17. oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas nodotajiem grozījumiem Tūrisma likumā, par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus. Līdz ar to var uzskatīt, ka nodevas ieviešana uzņēmējdarbības un tūrisma biznesa vidi kopumā virzīs caurspīdīguma virzienā,» uzskata Ē. Lingebērziņš. Vaicāts, vai tūrisma nodevas ieviešanu nākotnē varētu pieredzēt arī citas Latvijas pilsētas, ALTA valdes loceklis norāda, ka tā ir katras pašvaldības kompetence – izvērtēt, vai nodevas ieviešana var nest pozitīvu pienesumu pilsētas tūrisma vides attīstībai. «Ja skatāmies uz mūsu kaimiņiem – Lietuvu, tad šāda nodeva tiešām pastāv ne tikai galvaspilsētā, bet arī citās pilsētās. Tiesa gan, tā ir zemāka nekā galvaspilsētā. Savukārt citās Eiropas pilsētās nodevas apmēri ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Amsterdamā tie ir 5% no vienas istabas/diennaktī cenas. Te gan jāņem vērā fakts, ka nodevas ieviešanas mērķi dažādās pilsētās ir atšķirīgi,» komentē Ē. Lingebērziņš.

Arī uz Airbnb un Booking

Tūrisma nozare ir augoša nozare, kurā ar katru gadu palielinās gan apkalpoto tūristu skaits, gan  nakšņojumu skaits, tādējādi apstākļi tūrisma nodevas ieviešanai būtu vērtējami kā labvēlīgi, uzskata Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Ieva Lasmane. «Domāju, ka šā brīža plāna svarīgākais faktors ir tas, ka tūrisma nodeva ļaus ietaupīt pašvaldības līdzekļus, kas šobrīd tiek piešķirti Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstīšanai. Kā riska faktoru visbiežāk nākas dzirdēt argumentu, ka Rīga tieši konkurē ar Baltijas valstu galvaspilsētām tūrisma nozarē un nodevas uzlikšana var ietekmēt naktsmītņu cenas, kas var mazināt Rīgas konkurētspēju ar kaimiņvalstīm. Taču arī kaimiņvalstis nesnauž – tūrisma nodeva jau ir ieviesta Viļņā, savukārt Tallina plāno to ieviest no 2021. gada. Es domāju, ka viens eiro par pavadīto nakti ceļotāju izvēli neietekmēs. Arī konferenču tūrisma grupām, kas bieži vien uzturas vairāk nekā vidēji tūrists un kurām pie liela dalībnieku skaita šī varētu būt ievērojama pozīcija, ir paredzēta maksimālā summa par personu. Vēlētos gan, lai šī nodeva attiektos arī uz alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem – Airbnb un Booking.com esošajiem dzīvokļiem,» pauž I. Lasmane. To, vai šādu nodevu ieviest arī citās pilsētās, viņasprāt, vajadzētu vērtēt katrai pašvaldībai, un tas nenotiek vienā dienā. «Tūrisma nodeva ir gana ilgs process, ko Rīgā sāka apspriest jau pirms vairākiem gadiem. Ir jābūt skaidram, kur un kā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, vai ieviešana neizmaksās dārgāk, nekā no nodevas iegūtie līdzekļi. Bet domāju, ka lielākās pilsētas varētu izvērtēt šādu iespēju,» komentē I. Lasmane. Analizējot citu valstu pieredzi tūrisma nodevas ieviešanā, secināts, ka tūrisma nodevas dažādi modeļi ieviesti un tiek piemēroti daudzās Eiropas valstīs – Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā un citur.  Nodevas veidi ir dažādi – tie tiek aprēķināti vai nu par konkrētu summu, vadoties no izvēlētā viesnīcas līmeņa (vienas zvaigznes viesnīcā viens eiro, piecu zvaigžņu – attiecīgi pieci eiro par nakti), vai konkrēts procents no kopējās summas atkarībā no sezonas, naktsmītnes atrašanās vietas u.c. faktoriem.

Kropļo konkurenci

Pašlaik nav ziņu, ka tuvākajā laikā vēl kāda pilsēta plāno ieviest nodevu. Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Inta Šoriņa norāda, ka Liepāja neplāno ieviest šādu nodokli, jo tūrisma joma Liepājā vispirms vēl ir attīstāma un pilnveidojama. «Šobrīd liels ir apartamentu skaits, kas kropļo viesnīcu segmentu, nemaksājot pilnu nodokļu apjomu un dempingojot cenu. Viesmīlības sektorā arī darbojas un atdevi no pilsētas mārketinga gūst ēdināšanas un aktīvās atpūtas uzņēmumi, kas netiktu aplikti ar tūrisma nodokli. Mazākā teritorijā, kur pārējie uzņēmēji veido gana lielu proporciju, tas nebūtu samērīgi pret šīm atsevišķām viesnīcām,» skaidro I. Šoriņa. Pēc Liepājas pilsētas pašvaldības sniegtās informācijas, šobrīd Liepājā darbojas 13 viesnīcas, 3 viesu mājas, 8 apartamentu viesnīcas, 3 hosteļi, 2 kempingi un vēl vairāk nekā 300 apartamentu, no kuriem lielākā daļa nav reģistrēti oficiāli. «Izveidojot šādu nodokli, tas būtu papildu slogs jau esošajiem godīgajiem nozares dalībniekiem, savukārt «pelēkais sektors» turpinātu darboties. Šobrīd kopīgi ar VID plānojam vairāk informatīvu aktivitāšu, lai izglītotu viesmīlības nozares pārstāvjus un sakārtotu šo nozari, lai visi darbotos pēc vienlīdzīgiem principiem gan nodokļu nomaksas jomā, gan atbildībā par sniegto pakalpojumu,» komentē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Andrejs Rjabcevs. Arī viesnīcu Promenade Hotel un Art Hotel Roma pārdošanas vadītājs Jānis Siliņš uzskata, ka Liepājai tūrisma nodeva nav nepieciešama, jo tūristu plūsma salīdzinoši ar Rīgu ir neliela. «Liepājas pilsētas uzdevums ir strādāt pie tā, lai šī plūsma tiktu palielināta, bet, ieviešot šādu nodevu, mēs tūristiem pievilcīgāki nekļūsim. Ņemot vērā Liepājas nesezonu un piedāvātās cenas, šāda nodeva radītu tikai papildu slogu uzņēmējiem,» komentē J. Siliņš.

Var mazināt konkurētspēju

Ja Rīga ar nodevas palīdzību palielinātu tūrista izmaksas, Jelgavai potenciāli varētu pieaugt nakšņotāju skaits, jo nokļūšana pilsētā ir ērta un aizņem salīdzinoši neilgu laiku, uzskata Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja Vita Ziemele. «Rīga ir apmeklētākais Latvijas tūrisma galamērķis. Visticamāk, šādas nodevas ieviešana būtiski nesamazinās tūristu ierašanos Rīgā, tomēr, iespējams, varētu veicināt tūristu nakšņošanu citos tuvākajos galamērķos, kur nodeva nav jāmaksā,» uzskata V. Ziemele. Tūrisma nodokļu ieviešana ir arī jauni ieņēmumu avoti, līdzekļus investējot galamērķa attīstībā.

Ņemot vērā pasaules praksi, ieceri par tūrisma nodokļa ieviešanu personīgi atbalsta arī Cēsu Tūrisma informācijas centra vadītāja Andra Magone. Viņa norāda, ka jau pirms pāris gadiem pašvaldība ar uzņēmējiem diskutējuši par šo jautājumu, taču, pirms sākt runāt par apjomu, pašiem jāsaprot vairākas lietas. «Pirmkārt, kādam mērķim tas tiks izmantots? Ieguvējam ir jābūt tūrisma nozarei, nevis ar to tiek risinātas pilsētas vispārīgās problēmas,» komentē A. Magone. Viņasprāt, būtu jāparūpējas par mehānismu, lai tieši vietējie tūrisma uzņēmēji ir tie, kas pieņem lēmumu, kam nodeva tiek novirzīta. «Otrkārt, cik izmaksās pati nodevas iekasēšana un administrēšana? Ja naktsmītnes ir tranzītmehānisms, caur ko notiek nodevas iekasēšana, rodas papildu resursu tēriņi. Kaut vai papildu pienākums grāmatvedim, kas attiecīgi ir jānovērtē naudiskā izteiksmē. Nevar arī aizmirst par tūristiem izīrējamo dzīvokļu esamību, kuriem šobrīd nav līdzvērtīgas atbildības ar cita veida naktsmītnēm. Cēsīs šādu dzīvokļu ir skaitliski daudz. Būtiski, ka jaunā Tūrisma likuma redakcijā ir paredzētas izmaiņas, taču joprojām pastāv risks par nevienlīdzīgu situāciju naktsmītņu sektorā. Papildu nodeva dažiem nelielajiem uzņēmumiem, kuri darbojas legāli, varētu mazināt konkurētspēju,» uzskata Cēsu Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Savukārt kategoriski pret šādas nodevas ieviešanu ir Hotel Cēsis vadītāja Anita Bērziņa. Viņasprāt, intensīva tūristu aprite Cēsīs ir praktiski tikai 4–5 mēnešus gadā. «Sekmīgi pastāvēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus viena vidēja izmēra viesnīca ar 70 gultasvietām bez papildu atbalsta vēl no kādas sekmīgi darbojošās blakus nozares nemaz nevar, bet papildu nodevas ieviešana situāciju noteikti neuzlabotu,» pauž A. Bērziņa.

Tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša uzskata, ka nodeva palīdzēs iegūt papildu līdzekļus pašvaldības budžetā, kurus varēs izmantot, lai veicinātu ārvalstu tūristu interesi par Rīgu kā tūrisma galamērķi, kas ilgtermiņā būs ieguvums gan tūrisma uzņēmējiem, gan valsts ekonomikai kopumā. «Lai nodevas ieviešanas efekts būtu pozitīvs, ir jāņem vērā, ka procesam jābūt caurspīdīgam. Ir svarīgi nodrošināt, lai iegūtie līdzekļi tiktu iztērēti paredzētajam mērķim, nevis birokrātiskā aparāta uzturēšanai. Aktuāls jautājums – kā tiks administrēta jaunā nodeva? Vai naktsmītnēm ar nodevas ieviešanu netiks radīts papildu administratīvais slogs? Svarīgi arī saprast, kā šis iekasēšanas process tiks kontrolēts. Vai nodoklis tiks iekasēts arī no Airbnb u.c. šāda tipa naktsmītnēm? Ir arī svarīgi, lai informācija gan par nodevas apmēru, gan iekasēšanas procesu savlaicīgi nonāktu pie uzņēmējiem, tādējādi dodot iespēju informēt klientus,» uzskata I. Keiša. «Gribētos cerēt, ka viesnīcas klienti to varētu pieņemt, jo tāda prakse ir arī citās Eiropas pilsētās, savukārt no viesmīlības nozares uzņēmēju puses būtu vēlams pārskatīt un samazināt PVN likmi uzturēšanās pakalpojumam,» komentē Hotel Bergs direktore Iveta Sprūdža.