Infrastruktūra Attīstītājs izbūvējis komunikācijas, gaida klientus ar izstrādātiem ēku projektiem, bet gatavs būvēt tās arī konkrētu pasūtītāju vajadzībām

Sakrita visi apstākļi, tostarp bija liels gala patērētājs (zemes pircējs), tā par industriālā parka Ādažos attīstību sarunā ar Dienas Biznesu norāda Sabre Invest (SI) valdes loceklis Uldis Ālītis. Vaicāts par objekta vietas izvēli, viņš atzīmē, ka atšķirībā no citām vietām, piemēram, pie Ķekavas, ziemeļu virzienā no Rīgas līdzīgu projektu nav bijis. Izrāvienu industriālā parka attīstībai pie Via Baltica, kur uzņēmumam piederēja 38 ha zemes, devis saldumu ražotāja Orkla lēmums veidot tur Laimas ražotni: «Esam lepni, ka mūsu industriālajā parkā Orkla veiks lielākās investīcijas pārtikas ražošanā Baltijā kopš neatkarības atjaunošanas.»

Jau ar komunikācijām

Industriālā parka attīstība pati par sevi paredzējusi visu komunikāciju izbūvi, kas arī tika ietverts Orkla darījumā par zemes iegādi. Līgums par ceļu pievadu, ūdens, gāzes, elektrības, kanalizācijas, meliorācijas un optiskā interneta izbūvi iegādātajam zemes gabalam noslēgts 2017. gada beigās. Pēc U. Ālīša teiktā, līdzšinējā SI pieredze industriālā un loģistikas parka attīstībā Sauriešos, kur šobrīd mitinās Kuehne & Nagel, Peri u.c., bijis viens no iemesliem, kādēļ Orkla, pērkot zemi klajā laukā, «varēja būt droši, ka attīstīsim industriālo parku pēc plāna». Līgumā paredzētos darbus SI pabeidzis 2018. gada beigās. Tā kā klients ir bijis pietiekami liels, iegādājoties teju 13 ha zemes, SI varējis uzbūvēt infrastruktūru visam objektam, ieguldot tajā vairāk nekā vienu milj. eiro. Tas arī atšķir Ādažu industriālo parku no citiem projektiem, kuros parasti viss ir jāsāk būvēt no nulles, proti, ir pietiekami lielas komunikāciju jaudas, piemēram, astoņi megavati elektrības jaudas, gāze līdz diviem milj. m3 gadā dažādu ražotņu vai loģistikas centru izveidei. Pēc ceļu un komunikāciju nodošanas pašvaldībai kompānijas rīcībā palikuši 24 ha zemes ar jau izveidotu infrastruktūru.

Ādažu projektu U. Ālītis novadījis kopā ar projekta vadītāju, pašiem organizējot un pārraugot procesu, nevis uzticot to kādam no lielajiem ģenerāluzņēmējiem: «Neņēmām kādu lielo ģenerāluzņēmēju, kurš tāpat nolīgtu apakšuzņēmējus.» Projekta īstenošanai izvēlēts vidēja izmēra ģenerāluzņēmējs, ceļubūves kompānija Vianova, kas iekļāvusies paredzētajos termiņos, un objekts būtu nodots pat ātrāk, ja vien nebūtu bijusi tik smagnēja sadarbība ar dažādām valsts institūcijām. Savukārt sadarbību ar pašvaldību SI valdes loceklis kopumā vērtē kā labu.

Interese pieaug

Ja kādam uzņēmumam ir jau gatavs tehniskais projekts, tas savu ražotni vai loģistikas centru var uzbūvēt visai īsā laikā, celtniecību sākot pusgada laikā, atzīmē U. Ālītis. Pēc viņa teiktā, līdz ar Laimas ražotnes būvniecības sākšanos šī gada aprīlī pieaugusi arī interese no citu potenciālo klientu puses. Galvenokārt tie ir vidēji un lieli uzņēmumi, kam ir nepieciešamas telpas vismaz 5000 m2 platībā. Pieprasījumi ir dažādi – vieni grib nākt un paši būvēt savu objektu, citi ievākties jau gatavās, to vajadzībām uzbūvētās telpās, piedāvājot 10 gadu nomas līgumu ar Eiropas mātes uzņēmumu garantijām. «Sarunas notiek, bet jauni līgumi parakstīti vēl nav,» atzīst SI valdes loceklis. «Līdz mums nonāk tie, kas meklē (kur būvēt ražotni vai loģistikas centru) konkrētā reģionā,» saka U. Ālītis, piebilstot, ka paši klientus ārpus Latvijas nemeklē.

Vaicāts, vai uzņēmums neplāno veikt t.s. spekulatīvo būvniecību, proti, būvēt industriālās ēkas, nezinot, kas būs klients, vēlāk tās piedāvājot nomai, viņš norāda, ka tas būtu kā pēdējais variants, jo šādā gadījumā nav zināms, vai potenciālais nomnieks būs ražošanas vai loģistikas uzņēmums, kam prasības būs diezgan atšķirīgas. Turklāt šobrīd būvniecības cena ir visai augsta, un ir arī konkurence otrpus Rīgai šajā jomā.

Var pagaidīt

Vaicāts, kā vērtē ekonomisko situāciju, kas varētu atstāt ietekmi uz projekta tālāko attīstību, U. Ālītis atzīmē: «Gribētos domāt, ka ekonomiskā situācija ir cerīga, kaut arī visi saprot, ka krīze būs. Jautājums tikai – kad.» Tai pašā laikā ir skaidrs, ka «jāskatās plašākā nozīmē, kur Laima ir spilgts piemērs». Proti, izvēloties ražotnes vai loģistikas centra būvniecību, starptautiskie uzņēmumi vispirms izvēlas reģionu, piemēram, Centrāleiropu vai Baltijas valstis. Tad jāizšķiras starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tālāk notiek cīņa starp pilsētām, kur Ventspils un Rēzekne pašas izbūvējušas infrastruktūru investoru pievilināšanai, bet Pierīgā nekā tāda nav. «Valsts politika to varētu vairāk stimulēt,» pauž SI valdes loceklis. Tā kā uzņēmumam ir bijis pietiekami daudz līdzekļu, lai attīstītu projektu par savu naudu, nav arī konkrēta laika, kad investīcijas būtu jāatpelna, kā gadījumā, ja tiktu izmantots bankas aizņēmums. Mērķis, protams, ir pabeigt projektu pēc iespējas ātrāk.

Citi rindā

Šobrīd kompānijai ir arī kāds mazāks projekts – biroju un dzīvokļu ēkas iecere Satekles ielā pie dzelzceļa stacijas. Tāpat turpmāku attīstību gaida loģistikas parka projekts Rēzeknē. Tas nav SI prioritāte, taču aizvien ir aktuāls, norāda U. Ālītis, piebilstot, ka šis projekts ir pietiekami liels, lai bez lieliem un spēcīgiem partneriem nevarētu iztikt. Turklāt tad, ja tas ir pārrobežu projekts, partneris būs citas valsts uzņēmums – valsts vai privātais. Taču ir jāsakrīt daudzām lietām, tostarp ģeopolitikas jomā, lai projekts atsāktu virzību uz priekšu. DB jau rakstījis, ka SI iegādājies 200 ha zemes Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā un loģistikas parkam jau izstrādāts skiču projekts.