Bezdarbnieku pabalsta apmēra aprēķinā mainīs tajā ietverto periodu, turklāt ierobežos pabalstu izmaksu uz ārvalstīs reģistrētiem kontiem

BezdarbNieku pabalsts

To paredz šodienas valdības sēdē izskatīšanai paredzētais grozījumu projekts likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam un Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. «Lai arī šie grozījumi sākotnēji šķiet nebūtiski, tomēr tie maina būtību,» vērtē LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka šīs izmaiņas atstās ietekmi uz bezdarba pabalsta apmēru. Proti, šobrīd, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums. No 2022. gada to ir plānots aizstāt ar četriem kalendārajiem mēnešiem pirms mēneša, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums. Turklāt paredzēts noteikt, ka bezdarba pabalsta izmaksas uz ārvalstīs reģistrētiem kontiem notiks tikai īpaši likumā paredzētos gadījumos. Šis grozījums esot saistīts ar to, ka personas, kuru konti nonākuši ciešā tiesu izpildītāju redzeslokā, labprāt atver kontus ārvalstīs, kur tiesu izpildītāji tik viegli nevarot piekļūt.

Cits likums – līdzīga kārtība

Līdzīgu nosacījumu maiņu attiecībā uz pabalsta aprēķina atskaites periodu un ārvalstīs reģistrētajiem kontiem paredz arī grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Tomēr šis projekts paredz arī citu nosacījumu maiņu. Būtiskākie no tiem ir kvalifikācijas perioda ieviešana visiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem, nosacījumu uzlabošana atbalstam slima bērna kopšanas periodā un pabalstu piešķiršanas nosacījumu noteikšana remigrantiem. Piedāvāts arī precizēt pabalstu izmaksu bērna kopšanas periodā (neļaus vienai personai vienlaikus saņemt divus apdrošināšanas pabalstus).

Ja Saeima likumu apstiprinās valdības piedāvātajā redakcijā, tad tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas (saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu) un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijas Republikā attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divdesmit četru mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums,» stāsta P. Leiškalns.

Grozījumi paredz, ka slima bērna kopšanai īpašos gadījumos būs garāks periods (līdzšinējā 14/21 diena sarežģītākos gadījumos tiks aizstāta ar 30 dienām vai pat 26 nedēļām). «Turklāt īpašos gadījumos pabalstu varēs saņemt arī par bērnu līdz 18 gadu vecumam (šobrīd tikai līdz 14 gadu vecumam),» piemetina P. Leiškalns.

Ārpus darba tirgus

«Pretēji bijušā labklājības ministra Jāņa Reira solītajam un pretēji valdībā konceptuāli atbalstītajai versijai no grozījumu projekta likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu ir svītrota norma, kas paredzēja daļēji nodarbinātajiem vecākiem saglabāt 75% līdz 80% no aprēķinātā vecāku pabalsta. Šāda kārtība jaunajiem vecākiem ir ļoti būtiska gan no darba vietas saglabāšanas, gan karjeras nesabremzēšanas, gan materiālā stāvokļa uzlabošanas (kas ir ļoti būtiski pēc bērna ienākšanas ģimenē), gan arī no pensijas kapitāla uzkrāšanas skatpunkta. Tomēr šobrīd valdībā iesniegtā projekta versija paredz saglabāt līdzšinējo vecāku pabalsta izmaksāšanas kārtību, kas strādājošam vecākam atņem 70% no paša nopelnīta pabalsta,» analizē P. Leiškalns. Viņaprāt, šāda kārtība ir klajā pretrunā ar dzimumu līdztiesību (ja abi vecāki samazina savu darba slodzi uz pusi un uz pusēm dala bērna aprūpes pienākumus, viņi finansiāli tiek sodīti, atņemot jau minētos 70% no pabalsta), veicina iziešanu no darba tirgus un nelegālo nodarbinātību. LDDK pret šo ir sniegusi savus iebildumus un tos gatava atkārtot arī parlamentā. «Darba devēji nemitīgi sūdzas par darbinieku deficītu, Labklājības ministrija beidzot ir uzklausījusi darba devējus un jaunos vecākus un izstrādājusi samērīgus nosacījumus, kas turklāt ir labvēlīgāki budžetam nekā esošais modelis, bet pēc Finanšu ministrijas iebildumiem ir saglabāta sistēma, kas soda tos vecākus, kuri var un grib vismaz uz daļēju slodzi atgriezties darba tirgū ātrāk, tādā veidā saglabājot gan kvalifikāciju, gan ciešāku saikni ar savu darba devēju arī bērna kopšanas periodā,» tā P. Leiškalns. Viņaprāt, šādi vecāki ir nevis jāsoda, bet jāatbalsta. «Tagad šķiet, ka valsts labāk šādus vecākus redz ārpus darba tirgus,» tā P. Leiškalns. Par to, kādas būs šīs normas, vēl lems Saeima.