Pirmajā mēnesī CityBee auto koplietošanas pakalpojumu Latvijā ir izmēģinājuši astoņi tūkstoši cilvēku, kuri veikuši tuvu pie 30 tūkstošiem braucienu

Koplietošana

«Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs. Bijām pārsteigti par tirgus atsaucību. CityBee jau bija diezgan labi zināms mobilitātes pakalpojumu zīmols, taču esam pārsteigti par to, ar cik lielu uzmanību mediji un cilvēki Latvijā pieņēma pakalpojumu un vēlējās to pamēģināt,» saka Luks Īla (Lukas Yla), Lietuvas kompānijas CityBee vadītājs.

Auto koplietošanas platforma Carguru darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Vaicāts, vai šī mēneša laikā ir jūtamas izmaiņas lietotāju uzvedībā, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs teic, ka šobrīd nekādas specifiskas izmaiņas nejūt. «Turpinās izaugsme, kas ir vērojama kopš paša pirmā mēneša, kad Carguru parādījās Rīgā. Lietotāju skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Pieaug gan privātais, gan korporatīvais segments. Izaugsme saglabājas arī pārējos rādītājos – braucienu skaitā, nobrauktajos kilometros un braucienos pavadītajā laikā. Kopš paša sākuma koncentrējāmies uz kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu, to novērtē arī lietotāji un turpina ieteikt Carguru citiem,» tā viņš. V. Reskājs iepriekš izteicies, ka sākumā vajadzēja veltīt daudz laika, lai iedrošinātu cilvēkus lietot svešu mašīnu. Šobrīd koplietošana kļuvusi par saprotamāku procedūru. Savā ziņā viņš to saista ar elektrisko skrej- riteņu koplietošanas platformu attīstību, kā arī ar to, ka koplietošana attīstās visā pasaulē. V. Reskāja skatījumā, koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai būs jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa. «Beidzot vieglo auto koplietošanu piedāvājam arī Latvijā, paplašinām pakalpojumu un reklamējam šo jauno dzīvesveidu, ka dalīties ar auto ir seksīgi. Nezinu, kā Latvijā, bet pašā sākumā Lietuvā bija pieņēmums, ka auto koplietošanu izmanto vien tie, kuri nevar atļauties savu mašīnu. Tagad to uzskata par inovatīvu pakalpojumu, un daļa cilvēku apzinās, ka auto uzturēšana prasa daudz naudas un rūpju – mazgāt, mainīt riepas, apdrošināt utt. Kāpēc gan investēt savu laiku tajā, ja ir iespēja tikai dalīties braukšanas priekā,» klāsta L. Īla.

Lētāk nekā taksometrs

Šobrīd kopumā Latvijā CityBee ir 75 tūkstoši reģistrētu lietotāju. Pirms mēneša uzņēmums Rīgā sāka ar 200 koplietošanas automašīnām, un tagad to skaits palielinājies līdz vairāk nekā 250. Sākotnēji L. Īla teica, ka braucieni ar CityBee būs aptuveni 40% lētāki par taksometru pakalpojumiem un 10 līdz 15% lētāki par tirgū jau divus gadus strādājošā Carguru pakalpojumiem. Šobrīd viņš norāda, ka cena atkarīga no konkrētā brauciena un nevar apgalvot, ka tieši katrs brauciens izmaksā šādi, taču kopumā, salīdzinot 20 līdz 40 minūšu braucienu, aptuveni tā arī sanākot. Pagaidām mašīnas nav tik noslogotas kā Lietuvā, bet tur pakalpojums ir pieejams krietni ilgāk. Investīcijas vieglo auto koplietošanas pakalpojumā nedaudz pārsniedz 2,5 miljonus eiro.

Vidēji 11 kilometri

Pirmā mēneša darbības laikā Rīgā vidējais viena CityBee brauciena attālums ir 11 kilometri, vidējais ilgums ir 45 minūtes, bet vidējā brauciena cena – ap četriem eiro. «Teiktu, ka tas ir diezgan lēti,» prāto L. Īla. Pirmā mēneša laikā bijis arī viens izņēmuma brauciens, kur kāds klients veicis 1200 kilometru tālu braucienu no Latvijas uz Lietuvu. Cits diezgan tāls brauciens bijis uz Igauniju, un kopumā bijuši 20 braucieni no Latvijas uz Lietuvu. Viena no populārākajām vietām, kur atstāt mašīnu, ir Rīgas lidosta. Līdzīga tendence vērojama Lietuvā.

Jāatgādina, ka Latvijas tirgū uzņēmums ienāca ar busiņiem un konkrētu nišu. Vasarā tiem pievienojās elektriskie skrejriteņi, oktobrī – arī vieglie auto. «Mūsu stratēģija bija izveidot spēcīgu lietotāju bāzi un nostiprināt zīmolu. Vieglo automašīnu pievienošana bija pēdējais solis. Pirms tam daudzi cilvēki mums bija jautājuši, kad sāksim piedāvāt arī vieglās automašīnas. Domāju, ka ieiet tirgū ar maziem soļiem bija laba stratēģija, – kad bija lietotāju bāze un iepazīts zīmols, pievienojām mašīnas,» saka L. Īla.

Attīstīs kopbraukšanu

Iepriekš V. Reskājs stāstīja, ka Carguru pakalpojumi tiek izmantoti vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60 līdz 80 minūšu, kopējais braucienu skaits pārsniedzis 400 tūkstošus. Tagad viņš atklāj: «Turpinām strādāt pēc iepriekš izvirzīta plāna. Šobrīd pilnveidojam bonusu un tarifu sistēmu un piedāvājam lietotājiem atsevišķas automašīnas ar atlaidi. Drīz prezentēsim jaunu tarifu, kas speciāli izstrādāts sastrēgumstundām. Nedēļas laikā būs speciālais piedāvājums ziemas periodam, kas ļaus bez steigas un nepārmaksājot sagatavot automašīnu braukšanai ziemas apstākļos. Papildu tam drīz prezentēsim funkciju, ar kuras palīdzību lietotājs automātiskajā režīmā varēs rezervēt automašīnu sev ērtā laikā un vietā. Paralēli tam turpinām strādāt pie citām jaunām funkcijām – attīstīsim kopbraukšanu starp Carguru lietotājiem, pievienosim dažādus spēles elementus un vēl daudz ko citu.»

Konceptuāli uzņēmumā šobrīd tiek apspriesti arī tādi virzieni kā investīciju programma, kuras ietvaros visi, kas atbilstu noteiktiem kritērijiem, varētu ieguldīt līdzekļus šajā strauji augošajā nozarē. Tiek spriests par ideju ļaut lietotājiem iegādāties iepatikušos automašīnu ar vienu klikšķi aplikācijā. Viņš piebilst, ka nesen visas Carguru automašīnas tika aprīkotas ar bērnu sēdeklīšiem un paliktņiem, kas padara braukšanu ģimenēm ar bērniem drošāku un ērtāku. «Turpināsim papildināt autoparku ar jaunām un videi draudzīgām automašīnām, uzsvaru liekot uz kvalitāti, braukšanas ērtumu un drošumu, tādā veidā tuvinoties mērķim par brīvu automašīnu piecu minūšu gājiena attālumā jebkur Rīgā,» tā V. Reskājs.

No rītiem un vakaros

L. Īla stāsta, ka automašīnu izmantojums ir līdzīgs kā personīgajam un sabiedriskajam transportam un taksometriem – vairumam cilvēku pārvietoties nepieciešams ir rītos no mājām uz darbu, skolu vai universitāti, dienas laikā – pa pilsētas centru un vakarā – no darba uz mājām. Arī V. Reskājs iepriekš norādījis, ka cilvēki Carguru mašīnas lieto diezgan paredzami. Gluži kā uz ielām lielākie sastrēgumi ir no rītiem, braucot uz darbu vai vedot bērnus uz skolu, un vakaros, dodoties mājup, arī pēc koplietošanas auto lielākais pieprasījums ir ap astoņiem no rīta un vakarā ap pieciem. Savs klientu loks ir arī pa dienu, kad cilvēki pārvietojas darba darīšanās. Pakalpojuma lietotāji iedalāmi arī tajos, kuri to galvenokārt izmanto darbadienās vai brīvdienās. Atšķiras arī auto lietošanas raksturs – darbadienās tie pārsvarā ir īsāki braucieni, bet nedēļas nogalēs – garāki.

Arī Tallinā

Šobrīd CityBee darbojas 16 pilsētās Eiropā: desmit pilsētās Polijā, trijās – Lietuvā, divās – Latvijā un vienā – Igaunijā. Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā uzņēmumam ir vairāk nekā 500 tūkstoši reģistrēto lietotāju. Kopš pavasara Latvijā reģistrēto lietotāju skaits sasniedzis 75 tūkstošus, tostarp pēdējā mēneša laikā to skaits pieauga par 15 tūkstošiem. Šobrīd Lietuvā uzņēmuma autoparkā ir nedaudz vairāk kā 1300 mašīnu. Paredzēts, ka līdz šī gada beigām to skaits pieaugs līdz 1600.

Oktobra vidū CityBee sāka darbu arī Tallinā. Tā kā pagājušas vien pāris nedēļas, L. Īla teic, ka vēl grūti komentēt darbību šajā valstī. «Atšķirībā starp Igauniju un Latviju, te cilvēki ir pieraduši pie auto koplietošanas, jo ir Carguru. Igaunijā mēs tikām uzņemti ar vēl lielāku mediju atsaucību, kas, iespējams, ir saistībā ar to, ka tur iepriekš neesot nebijusi auto koplietošana. Interesanti, ka mēs Baltijā Igauniju zinām saistībā ar visu digitālo un kā e-valsti, bet auto koplietošana tur nebija, vismaz ne šādā izpildījumā,» teic L. Īla. Tā kā pakalpojums tika palaists abās valstīs gandrīz vienlaikus, komanda visu laiku analizē datus un, pagaidām neminot konkrētus skaitļus, viņš norāda, ka Igaunijā rezultāti ir vēl labāki un, piemēram, braucieni ir garāki.

Vairākas alternatīvas

Līdztekus auto koplietošanai, šogad Rīgas ielās varēja redzēt citus mikromobilitātes risinājumus, tostarp daudzus jo daudzus elektriskos skrejriteņus. Pavasarī pirmais tos sāka piedāvāt Atom, drīz pēc tam sekoja Fiqsy, Bolt un CityBee. Sezonai tuvojoties noslēgumam, tiem pievienojās arī Kong Mobility. Savukārt oktobrī parādījās informācija vēl par kādu jaunu alternatīvu – Skok Sharing elektrisko motorolleru koplietošanas pakalpojumu Rīgā. Ar Skok Sharing zīmolu šo pakalpojumu attīsta SIA Eterna Elect, kas, pēc Lursoft datiem, pieder Leonīdam Kramnojam un Sergejam Boiko.